Veikala “Mani draugi” saimniecei Virgīnijai Markaitei un viņas dzīvesbiedram Agrim Gruntem dzīvnieki bijuši mīļi jau kopš bērnības. Tagad, kad viņiem ir savs veikals, abi ikdienā satiekas ar daudziem citiem lielākas un mazākas dzīvās radības mīļotājiem un var dalīties savā pieredzē. Jau kādu laiku veikalā “Mani draugi” dzīvo fretka, kurai kāda pircēja devusi vārdu Uldis.

Kaut kas starp suni un kaķi

Virgīnija to atvedusi no Eiropas, tagad tas daudziem kļuvis par mīluli, jo nav gandrīz neviena veikala apmeklētāja, kurš par lunkano dzīvnieciņu nepriecātos. Par Ulda labāko draugu kļuvis Agris, kurš viņam māca labas manieres un arī rotaļājas.

“Fretka izveidota selekcijas gaitā, tas nav gluži tas pats kas meža sesks. Lai gan cēlies no caunu dzimtas plēsējiem,” skaidroja Agris Grunte. “Uldis, tāpat kā viņa sugasbrāļi, ir ļoti kustīgs, sabiedrisks un rotaļīgs radījums, kas piemērojas saimnieka dzīves ritmam. Es teiktu, ka savas attīstības ziņā – kaut kas pa vidu starp suni un kaķi.”

Virgīnija un Agris stāstīja, ka fretkām svarīgi dot speciālo, tieši tām paredzēto, nevis ekonomiskās klases kaķu barību. Ja dzīvnieks ēd kaķiem domāto pārtiku, viņam diemžēl būs… nepatīkama smaka. Kad Uldim labs prāts, viņš dancodams vien ņemas pa savu būri un meklē kontaktu ar cilvēku. Ja radīšoties pircējs, ne Virgīnijai, ne Agrim nebūšot viegli no fretku puikas šķirties. Tikai viņi abi potenciālajam saimniekam iesaka iepriekš rūpīgi iepazīties ar šā dzīvnieciņa īpatnībām, raksturu, barošanas, audzināšanas niansēm, jo, izvēloties fretku (tāpat kā jebkuru citu dzīvu radību), par to būs jārūpējas katru dienu.

“Viņš man sēdēja uz plaukstas”

Čivava šķirnes sunīti Teksi Virgīnija nolūkojusi pirms gadiem deviņiem suņu izstādē Lietuvā. Vienkārši nav spējusi paiet garām vietai, kur pārdotas čivavas. “Teksis toreiz bijis tik mazs, ka bez problēmām sēdēja man uz plaukstas. Izskatījās kā pelēns. Varbūt svēra tikai gramus 150. Atdevu pēdējo naudu, kas man bija kabatā, lai kucēnu nopirktu,” smaidot atcerējās Virgīnija. “Viņš ir mans mīlulis, lai gan tāpat kā daudziem maziem sunīšiem arī Teksim krūtīs pukst īsta cīnītāja, bezbailīga Napoleona sirds.” Augumā sīkais čivava nekad negriezīšot ceļu kādam lielākam sunim. Sak, lai mani kaut vai apēd ar visu kažoku, bet es esmu un būšu galvenais! Taču, lai cik liela ir Tekša dūša, kad jārej un jāsargā māja, viņš pārvēršoties neatvairāmā mīlulītī, kad iegribas pagulēt saimnieces gultā vai klēpī. Aizvests pastaigā uz jūru, Teksis rādot Rembo cienīgus trikus, stiepjot koka zarus, reizes piecas smagākus par pašu, vai bezbailīgi dodoties peldēt metru augstos viļņos.

“Izvēloties čivavu, jārēķinās, ka tā nebūs nekustīga statuja, kas tikai dekoratīvi sēdēs uz bufetes, uz dīvāna vai saimnieces somā,” brīdina Virgīnija. “Viņi ir skaļi, brīžam grūti prognozējami un arī niķīgi. Pret saimnieku gan mīļi!”

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Katram savs: Virgīnijai rokās bezbailīgais čivava Teksis, bet Agrim – dzīvespriecīgā fretka Uldis.