Nekāda lielā mājsaimniece jau neesmu, kautrīgi saka Pāvilostas vidusskolas direktores vietniece audzināšanas darbā Daiga Jēkabsone. Tomēr, kad viņai uznāk iedvesma, top ne mazums kulinārijas brīnumu. Vakarā pārnākot no darba, ir nogurums un neko gatavot negribas. Tad bieži vien katlā tiek iemests kaut kas, ko ātri var uztaisīt, piemēram, pelmeņi.

Daiga spriež, ka vairāk gatavotu, ja viņai būtu bērni un viņa dzīvotu mājās. “Bet bērnu man pagaidām nav, un veikalā var nopirkt visu ko garšīgu.”

Ēdot Daiga neskaita kalorijas un nedomā, vai ievēro veselīga uztura pamatprincipus. Ja gribas ceptu vistas kājiņu, tad cep. “Man garšo, un es ēdu! Vielmaiņa man ir pietiekami laba,” viņa neslēpj. Daiga atceras, ka bērnībā mamma vienmēr gatavojusi to, ko ģimene vēlas. Kādu laiku, piemēram, ēduši pankūkas vien, citu brīdi – dienu pēc dienas kartupeļus.

Svinības Daiga pie sevis mājās rīko reti, jo tik ļoti gatavot nepatīk. Labāk iet ciemos. Vai arī, Daiga smejas, samaksāt draugiem, lai atnāk un visu uztaisa.

Taču, kad uznāk iedvesma, viņa gatavo. Izmantojot pavecu mammas pavārgrāmatu. Kura tā ir? Ņinas Masiļūnes “Ikdienai un svētku galdam”. “Cik esmu saskārusies, tur ir reāli pagatavojamas receptes. Svarīgi, ka norādīts gan gatavošanas laiks, gan tas, cik gramu katras sastāvdaļas nepieciešams. Gatavošana man nav tik liela sirdslieta, lai pati šīs lietas zinātu,” saka Daiga.

Gatavojot viņa vienmēr izvēlas interesantas receptes. Vasarā Daiga taisa vieglus ēdienus, piemēram, dārzeņu salātus, vasaras zupu. Tai jāliek klāt nātres. “Pieliku klāt vairāk, nekā paredzēts. Sanāca vienkārši briesmīgi. Un tā man tagad ir mācība – galvenās sastāvdaļas jāliek tik, cik rakstīts. Vismaz kādu ēdienu gatavojot pirmo reizi. Tas pats, ja kādreiz šķiet, ka kaut kā ir par daudz. To jau jūt tikai tad, kad ēdienu uztaisa,” secinājusi Daiga. Viņas mamma vairākas sezonas pēc kārtas gatavojusi rožu sīrupu, līdz ieguvusi variantu ar tādām sastāvdaļu proporcijām, lai iegūtu īsto krāsu, smaržu un garšu. “Es tādām lietām – sīrupiem, kompotiem – klāt neķeros. Taisu to, kur mazāk pacietības vajag,” atzīstas Daiga.

Reizēm viņa skatās ēdienu gatavošanas raidījumus. No Mārtiņa Sirmā padomiem ņemot vērā dažādus knifiņus, piemēram, kā dārzenim miziņu noņemt. Receptes īpaši gan nepierakstot.

Šokolādes desa
400 gramu cepumu (lētāk – sveramie)
150 gramu sviesta (var izmantot margarīnu)
2 olas
1 glāze cukura
50 gramu kakao
mazliet želejas konfektes, žāvētas plūmes un aprikozes

Sadrupina cepumus, saklapē olas. Sagriež sīkos gabaliņos želejas konfektes, plūmes, aprikozes.

Olas saklapē ar cukuru, maisot karsē. Pieliek margarīnu. Maisot turpina karsēt, līdz cukurs un margarīns izkūst. Pamazām pieber kakao un visu samaisa. Karsto masu noņem no uguns, pieber sadrupinātos cepumus. Biezo masu samaisa. Kad tā paliek vēsāka, pieber aprikozes, plūmes un želejas konfektes. Tad liek uz folijas un veido formu. Var vienkārši garu desu, bet var izveidot, piemēram, skaistu ezi. Adatu vietā sprauž salmiņus, deguna un acu vietā – konfektes. Tad ietin folijā, lai tiktu saglabāta forma. Uz pāris stundām liek ledusskapī, līdz masa paliek stingra.

Vasaras zupa
5 mazi burkāni
1 mazs ziedkāposts
200 gramu zirņu pākšu (labāk ņemt tādus, kas ēdami ar visām pākstīm, vai jaunos cukurzirņus)
200 g nātru
3 kubiņi dārzeņu buljon
1,5 litri ūdens
10 aromātiskie pipari
100 gramu saldā krējum
1 olas dzeltenums
1 ēdamkarote sasmalcinātu pētersīļu

Burkānus sagriež šķēlītēs. Ziedkāpostu sadala ziedkopās. Zirņu pākstis vidū pārgriež uz pusēm. Nātres sagriež gabaliņos. Uzvāra buljonu, pievieno burkānus, ziedkāpostus un piparus. Vāra piecas minūtes. Pēc tam pievieno zirņus un nātres. Vāra vēl piecas minūtes. Saldo krējumu sakuļ (nevis saputo) ar olas dzeltenumu. Katliņu noņem no uguns. Maisot lej klāt saldo krējumu ar olu. Pēc garšas var pievienot sāli un piparus.

Ja silda, zupu nevajadzētu vēlreiz uzvārīt.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”

Daiga Jēkabsone par itin pieņemamām joprojām atzīst ēdienu receptes no slavenās Ņinas Masiļūnes pavārgrāmatas, ko nereti izmantojusi arī viņas mamma.