“To te ir ap astoņiem tūkstošiem,” novērtējot gladiolu dobes savā piemājas dārziņā, vērtē to saimnieks un kopējs Staņislavs Veits. Viņam kopā ar sievu Inesi gladiolu audzēšana ir gan sirdsdarbs, gan arī papildu ienākumu avots. Staņislavs ikdienā strādā Grobiņas pagasta komunālajā saimniecībā, bet no darba brīvajā laikā ir aizņemts savā puķu dārzā Grobiņā.

Ar ziedu audzēšanu viņš nodarbojas jau sen, taču pēdējo gadu pievērsies tieši gladiolām. Pirms 10 gadiem Staņislavs audzējis arī rozes, taču šo nodarbi metis malā. “Pats potēt nemāku, bet pirkt rožu stādus iznāk ļoti dārgi. Tad nu bija jāmeklē kaut kas cits,”  skaidro Staņislavs.

Ziedu audzēšana Veitu ģimenei ir arī papildu ienākumu avots, piemēram ,1.septembrī lielai daļai skolēnu un skolotāju rokās bija tieši Veitu izaudzētās gladiolas. Grobiņnieki paši arī labprātāk iegādājas pašmāju ziedus. Veitu gladiolas labi pērkot Liepājā. Lai varētu tās pārdot, Staņislavs speciāli augustā ņem atvaļinājumu, un visi viņa kolēģi zina, ka patiesībā Staņislavs atvaļinājuma laikā ir ļoti aizņemts.

Par bagātnieku ar ziedu audzēšanu kļūt gan nevarot. Tad vajadzīgs cits, daudz plašāks vēriens. Taču tagad vismaz Veitu ģimenei ir nauda, par ko uzturēt savu privātmāju, kura 1981.gadā, kad to uzcēla, bija lielākais Grobiņas nams un padomju varas iestādes pat sākušas ausīties, vai šāds nams neož pēc buržujiem. Savulaik namu cēla visai ģimenei, ar domu, lai nākotnē vietas pietiktu arī mazbērniem.

Taču Staņislavs norāda, ka ziedu bizness nevienam neizdosies, ja šī nodarbe pašam nebūs sirdslieta. Ziedam jājūt, ka kāds par to rūpējas, tad arī tas atalgo saimnieku. Un darāmā patiešām netrūkst.

Staņislavs lēš, ka par gladiolām jārūpējas apmēram deviņus mēnešus gadā. Lai iegūtu lielo puķu sīpolu, mazais zirnītis jāaudzē trīs gadus. Rudenī gladiolu sīpoli ir jānovāc, jāloba un jātīra. “Mēs ar sievu to darīsim arī šogad, bezmaz līdz Ziemassvētkiem. Skatāmies televizoru un strādājam,” smejot saka Staņislavs.

Ziemā gladiolu sīpoli jāuzglabā vēsā un no grauzējiem pasargātā vietā. Regulāri jāpārbauda, vai sīpolus nav apsēduši kādi kukaiņi. Ja tos pamana, sīpoliņi atkal jāpārlasa.

Tikai aprīlī sīpolus liek laukā siltajos saules staros. Maijā tos rok zemē, katram sīpolam izrokot atsevišķu bedrīti. “Kā domājat, cik  daudz laika vajag, lai ieraktu 8000 sīpolu?” retoriski pavaicā Staņislavs. Un ar to rūpes arī vēl nebeidzas. Gladiolu stādi regulāri jāravē, lai nezāles tās nepārmāktu, kā arī jāmiglo, lai kukaiņi nesabojātu augu. Un tā visas vasaras garumā. Tikai augustā, ja iepriekš labi strādāts, ziedi atalgo savu kopēju.

“Grobiņu jau dēvē par ziedu audzētāju pilsētu. Mēs tādi esam kādi 15 cilvēki. Grobiņā audzē gan rozes, gan tulpes. Bet man tomēr vairāk patīk gladiolas,” piebilst Staņislavs. Tās viņš audzē no pašvaldības nomātā pļaviņā pie mājas. Un Staņislavs atklāj, ka laika gaitā viņam izdevies iegūt arī tādas gladiolu šķirnes, kādas citiem šaipusē nemaz neesot.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Staņislavs Veits starp paša izaudzētajām gladiolām.