Piektdiena, 26. aprīlis Rūsiņš, Sandris, Alīna
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Grilēta maltīte būs izdevusies, ja būs izvēlēta pareizā vieta, veids un materiāli

Grilēta maltīte būs izdevusies, ja būs izvēlēta pareizā vieta, veids un materiāli
Foto: Egons Zīverts
30.06.2014 12:29

liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

Iestājoties
siltajam gadalaikam, liela daļa cilvēku savu brīvo laiku izvēlas
pavadīt svaigā gaisā, pie dabas, baudot ugunskurā vai grilā
gatavotus ēdienus. Dzīvojot pilsētā, atpūtas vietu, kur ļauts
kurināt ugunskurus, ir salīdzinoši maz. Svarīgs faktors gan
maltītes pagatavošanas procesā, gan tās garšā ir arī pareizās
malkas vai grila ogļu izvēle.

Grilēšanas
eksperts Ervins Beihmanis stāsta, ka vislabākā malka ir no lapu
kokiem – bērza, alkšņa, taču malkai nederēs sveķaino koku
malka, kas ir egles un priedes. Malkai obligāti ir jābūt sausai,
tad tā labi aizdegsies un degšanas procesā veidosies ogles, uz
kurām tiks cepta maltīte, taču, mēģinot lietot slapju malku,
nekas labs neiznāks, jo to ir ļoti grūti aizdedzināt, kā arī,
tai sadegot, nepaliek pāri ogles. Interesantu un ļoti labu garšu
ugunskurā vai grilā ceptam ēdienam piešķir ābeles un ķirša
koka malkas izmantošana.

Veikalos ir
pieejams arvien lielāks klāsts ar grila oglēm, kas var radīt
apjukumu, tās izvēloties. Grilēšanas eksperts uzskata, ka
vislabākās ogles ir dabīgā procesā radušās, no bērza koksnes,
ideālā variantā, ja tās palikušas pāri no ugunskura, jo nevar
zināt, no kā ražotas veikalos nopērkamās ogles un kas tajās par
ķimikālijām. Arī degšķidrumu izvēle ir plašā klāstā, tomēr
vislabākais ir izvēlēties degšķidrumu, kura sastāvā ir
parafīns, tas nodrošina ilgu degšanu un labu ogļu uzkaršanu,
taču degšķidrumi, kuru sastāvā ir spirts, ātri izgaist, stāsta
eksperts.

Ir vairāki
varianti, kā pagatavot šašliku, dārzeņus, zivis un citus
produktus cepšanai uz ugunskura vai grila. Tradicionālais variants
– uz iesma, ir nopērkamas arī restītes, kas ir salīdzinoši
ērtas cepšanas procesā, var izmantot arī foliju, kurā var
gatavot arī smalkāk sagrieztus produktus un eksperimentēt ar
dažādiem produktiem. Īstais laiks, kad sākt cepšanu ir pienācis
tad, kad malka ir izdegusi un pāri palikušas karstas, sarkanas
ogles. Nevajadzētu produktus cept atklātā ugunī, uzsver
E.Beihmanis.

Jāievēro arī
gaļas un citu produktu gatavošanās ilgums – “piemēram,
cūkgaļa vienmēr cepsies ilgāk, salīdzinot ar vistas gaļu,” stāsta eksperts, “tas, ka gaļa izskatās kārtīgi izcepusies un
brūna no ārpuses, nenozīmē, ka tā ir gatava. Iesaku izmantot
dakšiņu – ja tā viegli duras cauri, tad gaļa gatava.”

Maltītes
gatavošana un atpūta svaigā gaisā vienmēr būs izdevusies, ja
tiks izvēlēta pareizā vieta, pareizais veids un materiāli!


Pareizās vietas
izvēle

Vides un veselības
daļas dabas aizsardzības speciāliste Alda Damberga stāsta, ka
ugunskurus ir atļauts kurināt tikai speciāli ierīkotās atpūtas
vietās, kur izveidota vieta ugunskuram, piemēram, 14. novembra
bulvāra apkārtnē, Melnupītes krastos, kur ir ierīkotas ugunskura
vietas, galdi, soliņi, atkritumu tvertnes un zālājs atpūtnieku
aktivitātēm.

Ne jūras krastā,
ne pilsētas parkos un daudzdzīvokļu māju pagalmos baudīt
ugunskura siltumu un tajā gatavoto maltīti nav atļauts. Liepājas
pilsētas administratīvajos noteikumos ir minēts, ka pašvaldība
uzliek naudas sodu atpūtniekiem no pieciem līdz piecdesmit latiem
(aptuveni 71 EUR), ja tiek kurināts ugunskurs pludmalēs vai zaļajā
zonā, izņemot ugunskuru
kurināšanu tam paredzētajās vietās, kā arī vietās, kur tas ir
pretrunā ugunsdrošības noteikumiem. VUGD
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere
brīdina, ka katrā pašvaldībā ir savi noteikumi, kas bieži vien
ir atšķirīgi, tāpēc, gatavojoties piknikam ārpus savas
pilsētas, vajadzētu iepazīties ar iecerētās piknika vietas
teritorijas noteikumiem par ugunskuru kurināšanu.

Pašlaik
akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži” ir izsludinājusi
ugunsnedrošo periodu, kas ilgst no aprīļa-maija līdz
oktobrim-novembrim, atkarībā no laika apstākļiem, stāsta I.
Vetere, tas nozīmē, ka šajā periodā mežos ir kategoriski
aizliegts kurināt ugunskurus, protams, izņemot speciāli ierīkotās
vietas.

Vēl viens
variants, kā pagatavot maltīti brīvā dabā – ugunskura vietā
izvēlēties grilu vai mangāli. I. Vetere stāsta, ka likumā nekas
nav rakstīts par grilu un mangāļu izmantošanu, tāpēc arī
pilsētās vasaras sezonā cilvēki bieži izvēlas novietot grilu uz
balkona un baudīt ceptos ēdienus. Šāda izvēle diemžēl var
beigties ar kādu uguns izraisītu nelaimi, soda maksāšanu par
ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu un arī zaudējumu
atlīdzinājumu, ja tādi radušies. Taču kurš gan domā par
nelaimi, pirms tā vēl notikusi? Ja kaimiņi neprotestē, ja tas
atbilst mājas kārtības noteikumiem un grils tiek kurināts
saprātīgi, ievērojot drošību, tad šis ir alternatīvs variants
ugunskuram. 

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz