Grupa “Credo” pēdējo reizi viesojās Liepājā pērn jūnijā, kad Latvijas 1. rokkafejnīcā notika Andras Alksnes grāmatas “Credo” atvēršanas svētki.

Todien izklaides vieta bija ļaužu pilna, kas apliecināja, kā šī Liepājas apvienība vēl joprojām ir tautā mīlēta, par to interesējas un to gaida uzstājamies. Tāpēc ir saprotami, kāpēc vērienīgu pasākumu rīkotāji, arī pašmāju, kad jāizvēlas mākslinieki, met acis tieši uz šo grupu. Šis gads nav izņēmums. 

Redakcija sazinājās ar “Credo” solistu Gunti Veitu, lai uzzinātu, ko mūziķi pēdējā laikā ir paveikuši un ko iecerējuši.

– Mums ir bijušas daudzas uzstāšanās, visāda veida sarīkojumi – spēlējām gan diskotēkās, gan kooperatīvos pasākumos, piemēram, Ziemassvētku laikā un Jaungadā. Cītīgi strādājām arī studijā, tikko izdevām jaunu dziesmu latviešu valodā – “Kas to lai zina”, kurai mūziku esmu sarakstījis es, bet tekstu sacerējis Guntars Račs.

Saistībā ar esošo situāciju valstī mēs gribam paplašināt savu auditoriju, tāpēc jaunajai dziesmai esam veidojuši versiju krievu valodā. Skaņdarbs varētu skanēt Krievijas un Dānijas radio stacijās. Vēl domājam taisīt videoklipu, arī krievu valodā. Jo krieviski klipu var rādīt ārzemēs, bet latviski tas citviet nedarbotos.

Par jaunu albumu gan mēs nedomājam, jo pašlaik tas sevi neattaisnotu. Izdodot CD, mūziķi par sevi var atgādināt, bet mums tas nav nepieciešami, jo visu laiku aktīvi darbojamies, neesam nekur pazuduši.

– Par jums atgādina arī Andras Alksnes izdotā grāmata, kura jau daudziem droši vien iegūlusi grāmatu plauktos. Kā jums veicas ar tās pārdošanu un kādas atsauksmes esat par to guvuši?
– Pieļauju, ka grāmatnīcās grāmatas vairs nav, jo man ir zvanījuši daudzi un teikuši, ka to nevar iegādāties. Spriežot pēc atsauksmēm, cilvēkiem grāmata patīk. Tā ir īpaši interesanta tiem, kas bijuši klāt darbā aprakstītajos notikumos. 

– Grupai “Credo” Liepājā drīzumā paredzēti divi koncerti – 29. maijā ledushallē, kur notiks radio “Skonto” ballīte, un Jūras svētkos jūlijā. Ko piedāvāsit šajos koncertos, vai dziesmu programmas atšķirsies?
– Pagaidām mēs nezinām, ko katrā sarīkojumā spēlēsim, to izdomāsim uz vietas. Šajā ziņā mums nav problēmu, jo grupai “Credo” repertuārs ir ļoti plašs.

– Ballīte ledushallē būs 80. gadu stilā. Ar ko jums tas asociējas?
– Ar to, ka tajā laikā “Credo” bija viena no visvairāk koncertējošajām grupām. Uz vienu pilsētu varējām aizbraukt un sniegt koncertus veselas nedēļas garumā. Liepājā bija 15 līdz 17 koncertu pēc kārtas. Darba dienā mums bija viens koncerts, bet brīvdienās – pat divi, trīs dienā. Līdz ar to mūsu dienas bija ļoti saspringtas, noslogotas.

– Kāds jūs pats bijāt 80. gados un kāds esat tagad? Kas laika gaitā jūsos un arī grupā mainījies?
– Noteikti ir mainījies izskats – man vairs nav ūsu un gari mati. Ja runājam par dziesmām, rakstot kaut ko jaunu, pilnībā jau nevar atiet no bijušā, kaut kāda ietekme saglabājas. Bet grupai ir nākusi klāt lielāka pieredze, nav vairs mandrāžas pirms uzstāšanās, tagad ir daudz lielāka pārliecība par sevi un to, ko dari.  

– Ballītes organizatori aicina uz ledushalli ierasties 80. gadiem atbilstošos tērpos. Vai arī jums ir kas saglabājies no tā laika skatuves apģērba?
– Tā laika tērpi līdzinājās ārzemju mākslinieku skatuves apģērbam. To, ko redzēja televīzijā, arī centās atdarināt. Atšķirībā no mūsdienām astoņdesmitajos gados grupas mūziķi bija vienādi apģērbti, drēbes bija krāsainas un ar dažādiem izšuvumiem. Bet no tā laika apģērba man nekas vairs nav saglabāts.

– Vai arī jums pašam ir tuva 80. gadu mūzika?
– Astoņdesmito gadu mūziku klausās ne tikai cilvēki, kas ir dzimuši tajā laikā un kas tolaik apmeklēja koncertus, tā patīk visiem. Rīgā notiek sarīkojumi, kuros skan astoņdesmito gadu mūzika, un tos apmeklē gan cilvēki gados, gan jaunieši. Šī mūzika nenoveco. 60.–70. gadu mūzikai nebija labs skanējums, bet vēlāk parādījās laba aparatūra, instrumenti, tāpēc astoņdesmito gadu dziesmas ir dzirdamas labā kvalitātē.

– Paralēli koncertēšanai jūs spēlējat izrādē “Vakariņas ar muļķi”. Kā tikāt līdz šai izrādei?
– Pirms vairākiem gadiem pabeidzu Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju, kur studēju masu pasākumu režiju. Taču kā režisors nevienu dienu neesmu strādājis. Vienīgi Liepājā deviņdesmito gadu sākumā saistībā ar festivālu “Mēs – liepājniekiem” man bija jānoorganizē viens pasākums kanālā. Tajā uz kuģa spēlēja dažādas mūzikas grupas, un skatītājus priecēja strūklakas.

Tad mani Laila Ilze Purmaliete paaicināta piedalīties muzikālā bērnu izrādē “Robins Huds”. Mana pirmā loma bija Karalis. Nākamajā gadā viņa mani atkal uzrunāja, un es piekritu spēlēt iestudējumā “Ar būdu uz baznīcu” līdzās tādām zvaigznēm kā Olga Dreģe, Jānis Paukštello un Jānis Reinis. Šogad esmu izrādē “Vakariņas ar muļķi”. Tas ir smieklīgs un jautrs uzvedums. Tajā bez manis vēl darbojas Jana Kalniņa, Haralds Burkovskis, Agnese Linka, Dainis Gaidelis un Raimonds Bergmanis. Izrādē ir maz tēlu, tāpēc katram ir diezgan nozīmīga loma. Es esmu nodokļu inspektors.

Man ļoti patīk spēlēt komēdijās, komiskas lomas man laikam padodas, ja jau tās uztic. Vienīgi problēma man ir ar teksta apguvi, jo izrādē ir diezgan daudz jārunā. Taču tas atmaksājas – izrādēs gūtā pieredze man palīdz, kontaktējoties koncertos ar publiku.

– Straujiem soļiem tuvojas vasara. Kāda tā būs jums – ar darbiem noslogota vai tomēr būs daudz brīva laika?
– Pirms dažiem mēnešiem izskatījās, ka koncertēšanas ziņā šī vasara būs ļoti bēdīga. Bet janvārī saņēmām pirmos piedāvājumus, un tos joprojām saņemam. Jau Liepājā vien ir paredzētas divas uzstāšanās.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”

Jau šovā “Dziedi ar zvaigzni” Guntis Veits parādīja, ka spēj iejusties pašam neraksturīgos tēlos. Šāds dziedātāja tēls, šķiet, patika arī Lienei Šomasei.