“Tas viss notika spontāni,” par negaidīto iespēju cīnīties par skaistumkaralienes titulu stāsta liepājniece Inese Suslova. Viņa trīs nedēļas pavadīja Korejā, kur bija viena no 45 konkursa “Miss Global Beauty Queen 2017” dalībniecēm.

Par došanos uz konkursu uzzina tikai divas dienas iepriekš

Tā kā Inese ir konkursa “Mis un Misters Latvija 2017” fināliste, organizatori izlēmuši piedāvāt Inesei piedalīties pasaules konkursā. Sākotnēji meitene šaubījusies vai piedalīties, taču zinājusi – ja nepiedalīsies, noteikti pēc tam nožēlos. Arī ģimene bijusi ļoti atbalstoša un teikusi, ka meitenei noteikti jābrauc.

“Bet tu tiešām zināsi, ka brauc, tikai tad, kad saņemsi lidmašīnas biļetes,” meitenei teikusi “Mis un Misters Latvija” konkursa organizatore Julija Djadenko-Muglere.

“Biļetes saņēmu vien divas dienas pirms došanās uz Koreju. Priekšā bija nedēļas nogale, tādēļ ļoti labi, ka visu laiku dzīvoju ar pārliecību, ka noteikti braukšu, jo paspēju sagādāt visu konkursam nepieciešamo pirms tam – kleitas, tautas tērpu, peldkostīmu, aksesuārus…”

Viņa ļoti priecājas, ka liepājnieki atbalsta savējos, jo ļoti ātri un bez maksas izdevies tikt pie visa nepieciešamā.

Jautāta, kā meitenei izdevies visu aizvest, viņa atbild:

“Koferi vēru ciet, sēžot tam virsū. Zinu, ka nebiju tik ļoti sagatavojusies, kā citas meitenes. Piemēram, uzvarētāja, meitene no Vjetnamas, ieradās konkursā ar septiņiem koferiem.

Biju pārsteigta, ka meitenes tik ļoti tam gatavojās.” Viņas istabas biedrene no Igaunijas katru rītu cēlusies vairākas stundas agrāk, lai sapucētos.

Spilgtākais, kas meitenei palicis atmiņā, ir enerģija no visas pasaules. “45 meitenes no visām pasaules malām, dažādas mentalitātes, kultūra, reliģija – tas viss ir neaprakstāmi. Un tā noteikti nebija spriedze. Starp meitenēm nebija jūtama konkurence, nebaidījāmies, ka mums sagriezīs kleitas vai nolauzīs kurpēm papēžus,” smej Inese. Tiesa, starp dažām meitenēm bijuši starpgadījumi, taču kopumā atmosfēra bijusi pozitīva.

Par aizvadīto konkursu vēl liecina sāpošās, noberztās kājas, kas atgādina par garajām stundām augstpapēžu kurpēs.

“Tas viss bija ļoti, ļoti interesanti, taču tajā pašā laikā – neaprakstāmi grūti. Es nebiju gatava katru dienu celties piecos no rīta, lai sevi vizuāli sagatavotu dienai. Katru dienu ļoti vēlu gājām gulēt un agri cēlāmies, tādēļ visu laiku bijām nogurušas. Iespējams, tāpēc tagad nejūtos labi, jo gribu gulēt. Šobrīd cenšos no visa atiet.” Tiesa, piepildītā ikdiena nav ļāvusi ilgoties pēc mājām, taču Inese atzīst, ka pēdējās konkursa dienās gaidījusi, kad beidzot varēs atgriezties Liepājā.

“Es tik ļoti gribēju tikt pie mājas ēdiena. Viss ēdiens Korejā bija ļoti ass, taču tā kā es asu ēdienu neēdu, atlika pārtikt no rīsiem un to Korejā bija ļoti daudz,” viņa smejot stāsta, ka restorānā pasūtījusi vistu, taču pat tā bijusi pildīta ar rīsiem. Tomēr brokastis gan meitene vienmēr slavējusi. “Vienreiz ieraudzīju ēdienkartē kartupeļu biezputru. Jā, es apēdu trīs porcijas.”

Visgodīgākais apbalvojums

Inese mājup devās ar diviem ievērojamiem apbalvojumiem – viņa bijusi viena no top 15 dalībniecēm, kā arī saņēma titulu ”Miss Friendship” jeb ”Mis Draudzība”.

Inese ir gandarīta par apbalvojumu.

“Manuprāt, tas ir visgodīgākais apbalvojums, jo par to balsoja pašas meitenes, nevis žūrijas locekļi, kuriem, iespējams,varētu būt citādi uzskati.”

Viņa atzīst, ka bijusi draudzīga, taču tas viņasprāt ir pašsaprotami.

“Protams, es centos būt draudzīga pret ikvienu no dalībniecēm, jo es tomēr reprezentēju savu valsti.”

Konkursā bijušas pat meitenes, kuras nav pratušas angļu valodu. Tā kā Inese lieliski pārzina krievu valodu, viņa centusies nepieciešamo krievu valodā runājošajām meitenēm tulkot.

Konkursā bijusi arī meitene ar dzirdes traucējumiem ar kuru Inese centusies komunicēt, kā vien pratusi, par ko meitene Draudzības vakarā arī Inesei teikusi paldies, sakot, ka viņa neatstumj, bet gan cenšas komunicēt.

“Patiesībā mēs visas kļuvām par labām draudzenēm,” priecājas Inese.

Uz finālu ieradušies arī Latvijas vēstniecības Korejā pārstāvji un Inesei uzdāvinājuši lielu grozu ar ziediem. “Ir lielāks gandarījums, kad finālā zini, ka kāds atbalsta, ir kopā ar tevi no Latvijas, gaida, un apsveic latviešu valodā.” Konkursa vēsturē iepriekš neviens par šādu gadījumu nebija dzirdējis, kad sveiktu pat vēstniecība, kas Inesei licis justies vēl patīkamāk. “Man nelikās, ka kādam tas interesē, ka piedalos konkursā, tādēļ tas bija ļoti patīkami, ka viņi bija uzzinājuši, piedāvāja savu palīdzību un atbalstīja.”

Jautāta, kā tika noskaidrota uzvarētāja, Inese iesmejas un atbild: “Labs jautājums!” Katru dienu norisinājušies dažādi treniņi, piemēram, deju, defilē… Meitenes rādījušas savus skaistākos tērpus, bijis iznāciens peldkostīmos, kā arī ikvienai no meitenēm bija jāsaka runa.

“Patiešām gandrīz katra meitene runāja par mieru pasaulē un Olimpiskajām spēlēm… Vērtēts tika viss – kā tu katru dienu izskaties, ko tu runā, kā veicas treniņos, vai tu nekavē, kā izturies pret citiem, kā rīkojies, izskaties finālā.”

Konkursa laikā nav izdevies izvairīties arī no dažādām ķibelēm. Finālā, īsi pirms tautas tērpu iznāciena, kleitas rāvējslēdzējs pārplīsis uz pusēm. “Man bija piecas minūtes, lai paspētu kaut ko labot. Ļoti labi, ka bija konkursa organizatoru komanda, kas palīdzēja,” atceras meitene. Protams, pēc konkursa rāvējslēdzējs darbojas lieliski. Viņa priecājas, ka tikusi galā tā, ka neviens neko nav redzējis.

Arī ceļojums mājup nav bijis garlaicīgs – meitene lidostā aizturēta, jo darbinieki jautājuši par 3 kilogramus smagā apbalvojuma izcelsmi.

Viņa atzīst, ka galvenais ieguvums bijis satiktie cilvēki un gūtās emocijas, kas vijušās ar smago darbu. “Šis ir vēl viens piedzīvojums, ko varēšu pastāstīt saviem nākotnes bērniem.”

16Skatīt galeriju