Hobiji jeb vaļasprieki ir lielisks veids, kā rutīnā ieslīgušo cilvēku dzīvi padarīt daudz krāsaināku un iespaidiem bagātāku. Aizraušanās ir daudz un dažādas, taču visbiežāk ļaudis savu brīvo laiku izvēlas veltīt latviešu iemīļotākajiem hobijiem, proti, dziedāšanai un dejošanai. Tomēr netrūkst arī tādu cilvēku, kas izraudzījušies daudz savdabīgākus vaļaspriekus.

Skats – caur objektīvu

5.vidusskolas skolnieces Ievas Lūkas hobijs ir fotografēšana. Jaunības gados ar to aizrāvies bija meitenes tēvs, kas knipsēja cilvēkus, notikumus, arī dabu. Pirms aptuveni trim vai četriem gadiem, kad sāka parādīties digitālās fotokameras, arī Ievas tētis tādu nolēma iegādāties. “Drīz vien mūsu mājās parādījās pirmā digitālā fotokamera – “Nikon”, un tad arī sākās mana aizraušanās ar fotografēšanu. Tētis it kā to bija nopircis sev, bet to izmantoju es. Sākumā tikai niekojos, ķēru dažnedažādus mirkļus ar ģimenes locekļiem, vēlāk dabas skatus,” stāsta Ieva. Pēc neilga laika ģimene iegādājās labāku fotoaparātu – “Canon”, bet tēva iesākto vaļasprieku nu jau turpināja Ieva, jo tieši viņa bija tā, kurai uzticēja iemūžināt ģimenes pasākumus.

Drīz vien meitene nolēma iegādāties pati savu aparātu, jo jau veselu gadu bija skolas avīzes fotogrāfe, turklāt laiku pa laikam gadījās tādas situācijas, ka, uzņemot kādu dabas mirkli, no fotokameras nevarēja gūt vajadzīgo efektu. Tā Ieva par pašas sakrāto naudu tika pie savas pirmās spoguļkameras, pēc kuras iegādes jauniete fotografēšanai pievērsusies daudz nopietnāk. Pašlaik meitene fotografē ne tikai skolas avīzei, bet arī vidusskolas gadagrāmatai. “Avīzei un gadagrāmatai man ir jāfotografē skolēni un skolas dzīve, bet es iemūžinu arī dažādus pasākumus, par kuriem saņemu arī atalgojumu. Esmu fotografējusi arī kāzās, kā arī citos nozīmīgos pasākumos un uzskatu, ka tas ir brīnišķīgi, ja patīkamo var apvienot ar lietderīgo – man ir vaļasprieks, ar kuru izdodas arī nopelnīt,” stāsta Ieva.

Jautāta par to, ko viņai nozīmē fotografēt, Ieva stāsta: “Man fotogrāfija ir veids, kā parādīt manu skatījumu uz dabu, cilvēkiem, kā arī uz apkārt notiekošo. Tas ir veids, kā parādīt citiem un arī sev, cik skaista ir apkārtne, parādīt to, ka jebkurā cilvēkā un jebkurā zāles stiebriņā ir kāds skaistums, ko ir vērts iemūžināt. Jaunietei vislabāk patīk iemūžināt dabas skatus, jo tie stāvot uz vietas un nerunājot pretī, kā arī cilvēkus, jo tie mainās ik sekundi.

Lai savu talantu attīstītu, Ieva apmeklē Liepājas tautas fotostudijas “FOTAST” nodarbības. To, vai ar fotografēšanu saistīs arī savu turpmāko dzīvi, jauniete nezina, vien nosaka: “Izmācīšos noteikti kaut ko nopietnu un fotografēšanu atstāšu kā hobiju, kaut gan tad jau redzēs, kā viss ievirzīsies.”

Zini vai mini

Katram cilvēkam savs hobijs – vienam kolekcionēšana, citam vēl kaut kas, bet mājsaimniece Ausma Jermačenko aizrāvusies ar krustvārdu mīklu minēšanu: “Minēšana man nopietnāk iepatikās pirms apmēram pieciem gadiem, jo atklāju, ka tas ir veids, kā labi pavadīt brīvo laiku. Turklāt – minēt ir interesanti, jo var ne tikai atsvaidzināt savu atmiņu un pārbaudīt jau iegūtās zināšanas, bet arī gūt jaunu pieredzi.” Sieviete atklājusi vēl kādu plusu tam, lai minētu krustvārdu mīklas, proti, bieži vien dotajās ailītēs norādīts ierakstīt kādu upi, ezeru vai pilsētu, kas atrodas Latvijā vai ārpus tās. Tad nu Ausma ņem rokās atlantu un tik ilgi pēta kartes, kamēr meklēto atrod, un tādā veidā uzzina par vietām, par kurām agrāk pat nenojauta. Jāsaka, ka atlants ir vienīgais papildlīdzeklis, ko mājsaimniece lieto mīklu atrisināšanai: “Man patīk pārbaudīt to, ko pati zinu, nevis vienkārši nošpikot no kādas grāmatas.” Vislabprātāk kundze pilda zviedru un šifrētās mīklas. Viņa gan nav piedalījusies nekādos konkursos, min tikai par prieku un zināšanu sev pašai, taču tas nebūt nemazina vēlmi mīklas izpildīt līdz galam. “Patiesībā krustvārdu mīklu minēšana nebūt nav tik mierīgs hobijs, kā daudzi varbūt domā. Tad, kad pāri palikušas tikai dažas tukšas ailītes, rodas azarts un apziņa: es taču varu atminēt!” smaidot stāstu pabeidz Ausma.

Topošajai vidusskolas absolventei Ilzei Zuļģei mīklu minēšana kļuvusi par hobiju. Meitenei patīk minēt visdažādākās mīklas – gan žurnālos, gan internetā ievietotās, tomēr visvairāk viņai patīk pildīt sudoku ciparu mīklas: “Sudoku liek piepūlēt prātu, nopietni sekot līdzi tam, kur katrs skaitlis jāliek, lai tas vairs neatkārtotos un tas ir tik tiešām interesanti,” jauniete dalās pārdomās. Arī viņa, tāpat kā Ausma Jermačenko, par lielāko plusu mīklu minēšanai min to, ka var pārbaudīt savas zināšanas. “Ja nezini atbildi, tad mini, jo galu galā arī tā var paplašināt zināšanas,” secina Ilze.

Daira Šteinberga,
“Kurzemes Vārds”

Visvairāk Ievai Lūkai patīk iemūžināt dabas skatus.