Liepājā ir cilvēki, kuri nebaidās atvērt sava nama durvis svešiniekiem. Viņi uzņem kustības couchsurfing dalībniekus, kā arī paši ir aktīvi sērferi. “Sērfošana pa dīvāniem” mūsdienās ir populārs ceļošanas izdevumu ekonomēšanas veids, kā arī lieliska iespēja iepazīties ar cilvēkiem no visas pasaules.

Redz svešu zemju virtuvi
Viens no naktsmītnes piedāvātājiem Liepājā ir Kristers Krafts. Viņaprāt, sajūtu par valsti, kurā esi apmeties, veido cilvēki. “Aizbraucot var apskatīt dabu, kultūrvēsturiskos pieminekļus. Bet ar virtuvi iepazīstina tās cilvēki,” uzskata puisis un stāsta, kāpēc kustībā darbojas jau vairākus gadus. “Šādi jūtos nevis kā tūrists, kurš tikai virspusēji visu apskata, bet gan kā cilvēks, kurš iepazīst svešo zemi daudz dziļāk.” Kristers gan uzņem viesus pie sevis, gan arī pats aktīvi ceļo, izmantojot koučsērfingu. Tas darot ceļošanu daudz ērtāku un pieejamāku. “Ir iespējams braukt ilgāk, tālāk un lielākā cilvēku grupā,” viņš priecājas. “Un ar komfortu. Pirms iesaistīšanās koučsērfingā ceļojām ar teltīm. Nekad nepalikām viesu namos vai viesnīcās, jo tas ir dārgi. Turklāt, ja ceļo kopā ar ģimeni, izmaksas ir vēl lielākas.”

Uzņemt ciemiņus no citām zemēm Kristers sāka, kad bija 18 gadu vecs un dzīvoja īrētā dzīvoklī kopā ar draugiem Karostā. Studiju laikā. Pārcilājot atmiņas, puisis spriež, ka pirmie esot bijuši lietuvieši. Reiz esot viesojies džeks no Singapūras ar sarežģītu vārdu. “Viņš man to teica trīs reizes, bet tā arī nesapratu. Izrunāto nespēju atkārtot,” ar smaidu atminas Kristers. “Pa tālo Āziju neesmu ceļojis, viņš man atklāja pavisam citu pasauli.” Viesos bijusi arī meitene no Austrālijas. “Varēju dzirdēt īsto austrāliešu akcentu,” priecājas Kristers. Šāda iepazīšanās ar cilvēkiem no dažādām pasaules vietām iepatikusies, un puisis ar to nodarbojas joprojām. Pagaidām gan paņemta pauzīte, jo viņš kopš pērnā gada Ziemassvētkiem pārcēlies uz Durbes novadu un ģimenē aug divas mazas atvasītes. Aktīvāk uzņemt viesus Kristers kopā ar dzīvesbiedri Montu plāno nākamvasar.

Starp citu kounčsērfinga kustībai pievienojušies arī Kristera vecāki. Un viņi piedāvā ne tikai pie sevis apmesties, bet arī mainīties mājām. “Šajā gadījumā viesu rīcībā tiek nodota vesela māja. Taču te ir cits princips. Es izīrēju māju tev, bet tu savu – man. Dažreiz tas notiek vienlaikus, citreiz atsevišķos laikos. Kā namu īpašnieki vienojas,” par vēl vienu ceļošanas veidu pastāsta Kristers. “Tas arī patiesībā ir baigi forši. Lielai ģimenei – ideāli. Daudz ērtāk, ja nometinies vienā vietā un tur uzturies nedēļu vai desmit dienu. Uz tik ilgu laiku koučsērferi parasti neuzņem.”

Kristers atminas, ka stopējot un sērfojot kopā ar draudzeni, nu jau sievu Montu sanācis ļoti lēti trīs nedēļās apceļot Eiropu. Viesojušies Vācijā, Francijā, Šveicē, Čehijā, Polijā. Interesanti, ka, atgriezušies mājās, stāstījuši par satiktajiem cilvēkiem, nevis redzēto. “Tā bija fantastiska pieredze,” teic Kristers.

Vaicāts, vai kāds sērferis īpaši palicis atmiņā, puisis nopūšas: “Ai, viņu bijis tik daudz!” Interesants bijis korejietis. To gan uzņēmuši viņa vecāki. Liepājā ceļotājs pabijis pāris dienu. “Visu, ko cēlām viņam galdā, viņš ēda pirmo reizi mūžā. Maizi, olu kulteni, pankūkas un vēl daudz ko,” ar ko viesis palicis atmiņā, paskaidro Kristers. Viņš piebilst, ka vairāk atmiņā iespiežas tie cilvēki, pie kuriem palikuši paši, nevis kuri tiek uzņemti. “Ja tu kādu uzņem, tad to uztver vieglāk. Braucot pie kāda – tas ir notikums.”

Pie Kristera un viņa ģimenes ceļotāji uzturas vidēji divas dienas. “Ne labprāt priecājamies par tiem, kas paliek tikai vienu nakti. Tad cilvēku nemaz īsti nepamani – viņš atskrien un aizskrien. Tā nav interesanti. Ja viņš paliek ilgāk, var iepazīties, papļāpāt,” kāpēc labprātāk redz pie sevis ciemiņus ilgāku laiku, skaidro Kristers. “Savā profilā esmu norādījis, ka varu izmitināt līdz pieciem cilvēkiem.” Līdz šim nepatīkamu situāciju ar sērferiem nav bijis. Reiz gan viens puisis viņu mājas izmantojis kā viesnīcu. Teicis, ka palikšot tikai divas dienas, bet visu laiku atrunājies, un viesošanās ieilgusi nedēļu. Galu galā krāpnieku nācies palūgt atstāt viesmīlīgo apmešanās vietu.

Agrāk, kad Kristeram vēl nav bijis ģimenes, viņš labprāt tūristiem Liepāju izrādījis pats. “Bet ne vienmēr. Citi to nemaz negrib,” saka puisis. “Esmu arī piedāvājis ar mums kaut kur doties, piemēram, ārpus pilsētas zaļumos. Ciemiņi labprāt atsaucas, lai gan īsti nemaz nezina, kur brauksim.” Kristers uzskata, ka šādās reizēs var iepazīt svešas zemes īstos cilvēkus un īsto dzīvi. Ja pašam ko tādu piedāvā, viņš ar prieku piekrīt. Tas, viņaprāt, ir viens no koučsērfinga lielākajiem ieguvumiem. Pateicībā tiek pasniegts, piemēram, kāds dzimtās puses suvenīrs, vietējie saldumi, vīna pudele, pagatavotas vakariņas. Par naudu neviens nerunā.
   
Kļūst par draugiem
Dana Jēča, kas koučērfingā iesaistījusies pirms aptuveni trim gadiem, no savām mājām pavisam nesen pavadījusi trīs tūristus no Malaizijas. Viņu galamērķis bijusi Somija. Jauniete novērojusi, ka parasti pie viņas paliek caurbraucēji. “Reti kurš ir atbraucis tieši uz Liepāju,” saka Dana. Visbiežāk apmetoties stopētāji vai tie, kuri pārvietojas ar satiksmes autobusiem.

Kopš vidusskolas Dana aktīvi ceļo. Tā ir viņas aizraušanās un jau dzīves nepieciešamība. Maisam gals bijis vaļā, kad viņa pēc vidusskolas devusies studēt uz Dāniju. Tur sapratusi, cik pasaule ir maza: “Kamēr sēdi Liepājā, viss liekas tāls un neaizsniedzams. Bet, kad izbrauc no šejienes, redzi, cik ļoti daudz iespēju ir apkārt.” Kopš tā laika bieži mainīta dzīvesvieta, taču vienmēr pirms kārtējās pārcelšanās apciemota dzimtā pilsēta. “Taču arī mājās man ir nepieciešamība pēc internacionalitātes. Ja pati nekur nevaru būt prom, tad, uzņemot viesus, ir sajūta, ka pasaule ienāk manās mājās,” saka Dana, runājot par iesaistīšanos koučsērfingā. Liepājā viņa arī visaktīvāk uzņem ceļotājus.

Stāstot par uzņemtajiem cilvēkiem, Dana saskaita, ka to bijis ap 30. Iepazīti austrālieši, amerikāņi, indieši, malaizieši, lietuvieši, igauņi, slovāki, ukraiņi, angļi, itāļi un citu valstu pārstāvji. Visspilgtāk atmiņā palicis vīrietis no Indijas, kurš, kā vēlāk noskaidrojies, ir profesionāls kalnos kāpējs. “Sākumā šaubījos, vai viņu uzņemt. Jo par viņu nebija gandrīz nekādu atsauksmju. Un atsauksmes veido tavu imidžu šajā kustībā. Tās ir ļoti svarīgas, jo visbiežāk, izlasot, ko par cilvēku saka citi, izlem, dot akceptu vai tomēr ne. Parasti neatraidu nevienu, cilvēkiem uzticos. Tā bija arī šajā reizē. Viņš izrādījās fantastisks cilvēks. Sācis kāpt kalnos 19 gadu vecumā, trīs reizes iekarojis Everestu. Viņš uzkāpis tādās vietās, kur neviens cits to nav spējis. Ceļojumus apkārt pasaulei sponsorē kompānijas, kas ražo kalnos kāpšanas aprīkojumu, viņam nav māju, tikai adrese, uz kurieni sūtīt pastu, – mammas mājas Indijā,” par neparasto viesi ar sajūsmu stāsta Dana. Latvija bijusi 151. valsts, kurā viņš pabijis. “Tā kā viņam nepatīk lielpilsētas, par apmešanās vietu izvēlējās Liepāju. Viņš arī gribēja redzēt mūsu pludmali. Sarunās ar sērferi likās, ka viņš nav no šīs zemes. Viņš netiecās pēc tādām vērtībām kā vairums. Un šis, manuprāt, ir koučsērfinga viens no lielākajiem plusiem, ka nekad nevari zināt, kas tevi sagaida.” Jāatzīmē, ka reiz Londonā Dana palikusi pie puiša, kurš līdzdarbojies spēles Angry Bird radīšanā. Viņš liepājniecei uzdāvinājis Angry Bird rotaļlietu, vēl pirms par tiem vairums zināja Latvijā.

Patiesību sakot, telpa, kurā Dana uzņem ceļotājus Liepājā, nav liela. Viņa dzīvo nelielā divistabu dzīvoklītī. Koučsērfinga dalībniekiem ir atvēlēts pat īpašs dīvāns. “Esmu diezgan fleksibla. Man nav žēl, ja kāds nakšņo arī manā istabā. Esmu norādījusi, ka kopskaitā varu uzņemt piecus cilvēkus, aiz tā, ka man nav vairāk matraču, ko iedot. Ja ir savi matrači, tad pie manis var palikt arī vairāk,” lielā uzticēšanās svešiem cilvēkiem tik lielā mērā, ka viņiem tiek nodotas arī mājvietas atslēgas, pārsteigusi daudzus Danas draugus un paziņas, raisot neizpratni – kā tā var. “Tā kā pati daudz ceļoju, mantām vairs nepiešķiru tik lielu nozīmi. Ikreiz, krāmējot koferi, ir jādomā, ko likt iekšā. Savas prioritātes esmu izvērtējusi,” skaidro jauniete. Viņasprāt, visa pasaule balstās uz uzticību. “Ja neuzticies krēslam, baidoties, ka tas tevi nenoturēs, tad jau pat apsēstie nevari.” Līdz šim ar sērferiem Danai nav bijusi negatīva pieredze.

Arī viņa, gluži kā Kristers, labprāt iesaistās un iepazīstina viesus ar Liepāju. “Nekad nav tā, ka viņus vienkārši palaižu. Cenšos ar viņiem kopā pavadīt pēc iespējas vairāk laika. Mana palīdzība īpaši nepieciešama, kad tūrists ierodas nesezonā. Tad sazvanu, piemēram, Karostas cietumu vai kādu citu viņiem interesantu objektu,” Dana novērojusi, ka laiks, kad apmeklēt vēju pilsētu, bieži vien tiek izvēlēts neparasts – brīžos, kad liekas, ka te taču nav ko darīt. Nereti Dana ar ceļotājiem satuvinās, kļūst par draugiem vai labiem paziņām un turpina sazināties. Šādā veidā patiešām varot iegūt jaunus kontaktus.

Jaunietei ir mazliet skumji, ka Liepājā sērferu izmitinātāji nav tik aktīvi kā citās valstīs, kur Dana dzīvojusi. “Mēs kopā darījām daudzas lietas – mācījāmies burāt, braukājām ar riteņiem, kāpām kalnos. Tā man šeit, Liepājā, pietrūka, tāpēc mēģināju noorganizēt satikšanos, taču atsaucība bija pasīva. Atnāca astoņi cilvēki. Pēc tam vairs neesam tikušies.”

“Koučsērfinga lielākais pluss ir ne jau tas, ka vari ceļot bez maksas,” pārliecināta Dana, “bet gan iespēja redzēt to, ko, iespējams, nekad neredzētu, ja būtu palicis viesnīcā. Tas ir fantastisks veids, kā iepazīt svešu zemju kultūru.”

Uzziņai
Koučsērfinga jeb dīvānmeklēšanas pamatā ir vienkārša ideja – ceļo un paliec nevis viesnīcā, bet uz dīvāna, matrača vai grīdas pie vietējā jaunieša, studenta vai vienkārša cilvēka, kurš ir gatavs tevi uzņemt savās mājās. Lai pieteiktos, ir jāreģistrējas mājaslapā www.couchsurfing.com.