Lai noorganizētu sestdien notikušos “Zivju ielas svētkus”, tās veidotāji pielika ne mazums pūļu. Jau iepriekš tika uzsvērts, ka tas ir mazbudžeta sarīkojums un, lai viss izdotos, vajadzīgs liels gribasspēks un idejas.

Aizkadra komanda – mūsu pašu jaunieši – ir gandarīta, jo īstenots vēl kas nebijis Liepājas vēsturē.

No pulksten 20 liepājnieki un pilsētas viesi bija aicināti tvert mūzikas skaņas Romas dārzā, Latvijas 1. rokkafejnīcā un “Senču sētā”, pētīt “Zivju ielas dziļos ūdeņus” Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā un ar atlaidēm iepirkties vismaz 15 veikalos Zivju ielā. Liepājnieks Kaspars atminējās, ka jau pirms laba laika līdzīgi svētki Liepājā notikuši Graudu ielā. “Toreiz tie bija dienas laikā ar pompozu gājienu, dažādām aktivitātēm, tagad ir citādāk,” priecājās jaunais vīrietis, vērtējot piedāvāto svētku programmu. Viņš prātoja, ka vajadzējis iesaistīt arī mazo Stendera ielu, kas atrodas turpat blakus.

Lielu interesi izraisīja Centrālās zinātniskās bibliotēkas piedāvātā ekskursija uz retro iespieddarbu krātuvi ēkas pagrabā. Lasītāju apkalpošanas departamenta vadītāja Zigrīda Knostenberga pat bija spiesta uz mirkli apstādināt cilvēku lielo straumi, kas vēlējās redzēt šo ikdienā nepieejamo vietu. “Domāju, ka tas arī ir lielās interesees galvenais iemesls,” minēja vadītāja. Turklāt interesentiem bija iespēja palūkot, kas bibliotēkā notiek, jo varēja iegūt informāciju par elektronisko katalogu, datubāzu u.c. resursu izmantošanu, abonementā saņemt grāmatas, kā arī apskatīt jaunāko iespieddarbu izstādi.

Par muzikāli romantisku noskaņu Romas dārzā rūpējās dažādi Latvijas mūziķi: Baiba Skurstene, Andis Grīva, grupas “Jorspeis”, “Da Capo”, “Habemus” u.c. Jāteic, ka viņu uzstāšanās neiztika bez dažādām likstām. Sākotnēji uz skatuves pazuda elektrība, jo pārslodzes dēļ tika izsisti korķi, bet dažs mūziķis uz mājām devās ar satrūkušām ģitāras stīgām, pārplīsušu bungu plēvi un apskādētu sintezatoru. Svētku idejas autors Mareks Alberts atklāja, ka dzirdamie mākslinieki ir viņam un organizatoru komandai pazīstami cilvēki, kas neatteicās un ieradās uzstāties. Daļa apmeklētāju atzina, ka piedāvājums vairāk domāts jauniešiem un pietrūcis odziņas, kas saistītu arī vecāka gadagājuma cilvēkus. Svētkos priekšnesumus sniedza arī Nīcas novada Eiropas deju dejotājas no apvienībām “Teiksma” un “Nīcrozes”, bet ārpusē – vairāki ielu muzikanti, kori “Atbalss” un “INTIS” Ilzes Valces vadībā.

Biedrības “Kultūras aktīvistu apvienība “OPĀ”” kopā ar apmeklētājiem noskaidroja Liepājas gardāko zapti. Vismaz 20 burciņu degustēšanā piedalījās arī Deģu ģimene – Iveta un Haralds. Viņu vērtējumā gardākā ievārījuma tituls pienāktos banānu un aliču brūvējumam, lai gan ģimenē iecienītākais ir brūkleņu ievārījums, ko ēd kopā ar auzu pārslu biezputru. Galu galā vairums atzina, ka garšīgākais ir komandas “Esi vesels!” iesniegtais plūmju un banānu ievārījums. Vakara gaitā noskaidroja arī ātrāko piena dzērēju. No deviņiem pretendentiem veiklākais izrādījās Guntars, kurš piena glāzi pieveica četrās sekundēs.

Jautājums, kā tad šajā vakarā veicās veikalniekiem, domāju interesē daudzus. Aptaujājot veikalu darbiniekus, jāsecina – diezgan labi. Piemēram, veikala “Misso apģērbi” vadītāju Irinu Vasiļjevu pārtvērām brīdī, kad apkalpots kārtējais klients. Viņa atzina, ka interese liela un izdevīgo iepirkšanos steidz izmantot daudzi. “Varētu šādus svētkus rīkot biežāk,” smejoties teica Irina, jo ieguvēji ir abi – gan pārdevējs, gan pircējs. Arī apavu veikala “Euroskor” darbiniece Linda Grosgale atzina, ka šāda netradicionāla iepirkšanās cilvēkiem patīk. “Pērk apavus gan no vecās, gan jaunās kolekcijas,” novērojumos dalījās Linda.

“Jā, tā ir, cilvēki gaidīja lielāku tirgošanos uz ielas,” atzina sarīkojuma idejas autors M. Alberts, “taču nevarējām paredzēt, kādi būs laikapstākļi, tāpēc neriskējām, jo patverties zem jumta varētu vienīgi Romas dārzā. Bet prieks ir par to, ka saņēmu zvanus no vairākiem amatniekiem un pašnodarbinātajiem, kuri izteica vēlmi piedāvāt savu produkciju, tādējādi kuplinot tirgotāju rindas.” Viens no tiem bija Eglons Brūns no Otaņķiem, kurš no savas zemnieku saimniecības “Meldri E.B.” cienāja ar dabīgiem Latvijas ekoproduktiem. Lai gan tirgošanās nebija visai ienesīga, pārdota tikai kaste ābolu un vairākas burciņas piena, viņš priecājās, ka var būt kopā ar cilvēkiem un baudīt vakaru, kas ir bijis galvenais mērķis.

Bet kāpēc Zivju ielā nepārdeva zivis, kas būtu īsti piemērotas šiem svētkiem? “Lai tas paliek kādai citai reizei,” smaidot sacīja M. Alberts.Organizatori izsaka lielu pateicību visiem atbalstītājiem, īpaši Liepājas Kultūras pārvaldei, viesnīcai “Līva” un Latvijas 1. rokkafejnīcai.

Zivju ielā ierastā dzīve atgriezās jau pēc pusnakts.

Ligita Kupčus,
“Kurzemes Vārds”

Naksnīgo Zivju ielu steidza baudīt dažāda vecuma liepājnieki. Daudziem svētki asociējās ar radošo aktivitāšu kopumu “Akti naktī”, kas arī norisinājās diennakts tumšajā laikā, tikai toreiz atvērtas bija kultūras iestāžu durvis. “Tas ir labs sākums kam jaunam,” atzina viena no svētku apmeklētājām.