Reti kurš zēns bērnībā nav spēlējis kariņu ar rotaļu ieročiem pēc filmu motīviem. Pacifisti gan nekā laba tur nesaskata, taču nav noliedzams, ka ieročiem ir vilinošs spēks. Tāpat pastāv iespēja šo spēku izmantot saprātīgi, iesaistoties sportiskās aktivitātēs, mednieku kolektīvos vai arī vienkārši izklaidējoties. Tiesa, šie prieki nav no lētajiem.

Profesionāļi gūst panākumus

Viena no vietām, kurp regulāri dodas vīri, lai trenētos šaušanas prasmē, ir “Lāčkoku” šautuve Grobiņas pagastā. Tās īpašnieks Aivars Galeckis stāsta, ka te pastāv gandrīz visi stenda šaušanas paveidi, kādi Latvijā ir: apaļais stends, tranšeju stends, kustošais mērķis jeb “skrejošā mežacūka”, sportings, kompaktsportings u.c. “Tie, kas ar to nodarbojas, tad arī brauc šurp un šauj,” saka A.Galeckis. Tāpat ierodas mednieki, kuri vēlas patrenēties pirms aktīvās medību sezonas, kas sākas rudenī.

Tie, kas ar šo sporta veidu nodarbojas profesionāli, ir jau guvuši panākumus. Piemēram, “Lāčkoku” komanda pārvedusi mājās Latvijas kausu lielajā sportingā, un to izcīnījis Ģirts Runnis. Savukārt Vilis Grāmatnieks kļuvis par čempionu šaušanā pa kustošu mērķi. Oktobra nogalē “Lāčkokos” vēl norisināsies Latvijas atklātais čempionāts kompaktsportingā, un tad aktīvā sezona šautuvē būs galā. Tas gan nenozīmē, ka šaušanas prieki beigsies.

Prasa stingru disciplīnu

Tā saucamajā ziemas režīmā “Lāčkoku” šautuve darbojas svētdienās. Tur ierodas gan profesionāļi, kuri pastāvīgi pilnveido savas iemaņas, gan mednieki, kā arī citi šaušanas entuziasti. Savulaik A.Galeckis bija izvērsis aicinājumu šautuvē izmēģināt spēkus arī ekskursantiem, un tas kā viens no izklaides veidiem tika piedāvāts tūristiem, taču vēlāk šautuves saimnieks no šīs idejas atteicās. “Man paša nervi ir dārgāki par peļņu, ko no tā ieguvu,” smejot saka A.Galeckis un nenoliedz, ka bijuši visādi cunduri, taču, paldies Dievam, bez nopietnām sekām. Tas saistīts ar nepieredzējušo šāvēju rīcību. Ja viņi ierodas kompānijā, grūti katru uzmanīt. Un tad kāds, pārlādējot bisi, aizmirst noņemt pirkstu no gaiļa, vai arī, uzdodot jautājumu, pret instruktoru pagriežas ne tikai pats, bet līdz ar visu stobru. “Tā nav omulīga sajūta,” atceras A.Galeckis, kurš pats to pieredzējis.

Tāpēc šautuves pakalpojumi vairs netiek plaši reklamēti. Taču tas nenozīmē, ka tas nav iespējams. Tiesa, tad bez ierunām jāklausa instruktors. Bez stingras disciplīnas šautuvē neiztikt, jo vienmēr der atcerēties – lai arī sportinga lādiņos ir mazākas skrotis, nekā izmanto mednieki, tie tomēr cilvēkiem var būt nāvējoši 30 metru attālumā, tāpēc mazākā paviršība var sagādāt nepatīkamus piedzīvojumus.

Izšauj tūkstošiem latu

Tātad, ja cilvēks grib pamēģināt šaut, bet vēl to neprot un nav arī pašam sava ieroča, pie tā visa profesionāla instruktora vadībā var tik uz vietas šautuvē. “Lāčkokos” tiek izmantotas “Brauning” un “Beretta” gludstobra bises. A.Galeckis aprēķinājis, ka cilvēkam, kurš lieto tikai šautuves aprīkojumu, viens šāviens izmaksā 60 santīmu. Cenā ietilpst instruktora pakalpojumi, mērķis – šķīvītis, ko izmet speciāla iekārta, kā arī lādiņš un ieroča izmantošana. “Kad cilvēks izšauj dažas sērijas, viņš jau manīs, patīk tā lieta vai ne,” novērojis A.Galeckis.

Tiem, kas nolemj ar šaušanas sportu nodarboties nopietnāk, ir jārēķinās ar samērā lielām izmaksām. Vienas patronas cena ir 14–16 santīmu. Vienas sērijas izšaušana ar savu ieroci un patronām maksā trīs latus. A.Galeckis norāda, ka sportistam minimālais daudzums, kas gadā jāizšauj, ir 10 tūkstoši patronu. “Trīs līdz čettus tūkstošus latu gadā tas prieks sportistam maksā,” aplēsis šautuves saimnieks. Esot arī tādi entuziasti, kuri gadā izšaujot pat 25 tūkstošus patronu. “Bet tad arī rezultāts redzams. Pats mēģini trāpīt un neiznāk, bet viņam tas izdodas,” piebilst A.Galeckis.

Uzziņai
* Sportings – šaušana pa lidojošiem mērķiem, kurā tiek imitētas putnu medības.
* Šāviena cena “Lāčkokos” – 60 santīmu.
* Vienā šaušanas sērijā ir 25 mērķi.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Šaušanas priekus “Lāčkoku” šautuvē bauda arī Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis.