Pirmdiena, 29. aprīlis Raimonds, Laine, Vilnis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ikdienā – vienkārši pats, darba laikā – kaut Verka Serdjučka

Ikdienā – vienkārši pats, darba laikā – kaut Verka Serdjučka
08.12.2008 14:00

Ligita Kupčus

Atslēgvārdi

Iespējams, ka ikdienā liepājnieku Ingaru Gudermani nemaz nepamanīsiet, jo spilgtas krāsas apģērbs, grims un savdabīgs tēls ir darba sastāvdaļa. “Tieši tāpēc ikdienā esmu vienkāršs un savā garderobē izvēlos mierīgos toņus,” viņš saka. “Pietiek ar to, ko daru darbā.” Ingars dzīvo kopā ar saviem dzīvniekiem – diviem kaķiem un suni, kas lieliski iederas viņa dzīvesveidā. Turklāt viss kopā tas izskatās tik interesanti, cik viņš pats.

Pēc savas būtības Ingars ir aktieris, kas prot sasmīdināt un izklaidēt publiku – gan pieaugošos, gan mazos cilvēkbērnus, jo viņš darbojies gan Liepājas Leļļu teātrī, gan joprojām piedalās un vada dažādus pasākumus, piemēram, dzimšanas dienas, individuāli pasūtītos numurus, kā arī nopietnus un nenopietnus publiskos koncertus.

Ielūkojoties jaunā vīrieša skapī, secinām, ka tur atrodamo drēbju – gan ikdienā nēsājamo, gan šovos izmantojamo – proporcija ir puse uz pusi. Turklāt skatuves tērpi ir sakarināti arī uz durvīm un sapakoti vairākos koferos. “Drīz laikam pašam nāksies pārcelties uz ielas, jo visa kā ir tik daudz,” nosmej Ingars. Bet ārā mest neko nedrīkst, jo nevar zināt, kad pēkšņi kaut kas no tā visa būs vajadzīgs. Turklāt arī draugi ir bieži viesi un ik palaikam kaut ko aizņemas.

Kostīmi, kuros ietērpties un pārtapt, Ingaram ir visdažādākie – sākot ar dažādiem dzīvniekiem un beidzot ar liepājniekiem zināmiem un jau iemīļotiem tēliem – Mazo cilvēciņu  no izrādes “Jūras kaķis”, Ziemassvētku vecīša un pat Verkas Serdjučkas. Ar pēdējo Ingaram ir īpašas attiecības, jo tā dēļ nākas vilkt un nēsāt sieviešu lietas – kleitas, zeķbikses, zābakus, krelles, cepurītes utt. Turklāt šim tēlam garderobe regulāri tiek papildināta. Kā viens no tēla spilgtākajiem akcentiem ir zelta zābaki, kas regulāri tiek uzprišināti un nopūsti ar zelta krāsu. Jāpiebilst, ka speciāli Ingaram darinātie skatuves tērpi arī paliek viņa īpašumā un tas ir kā drošības garants, jo ne vienmēr izdodas vajadzīgo noīrēt, bet, ja izdodas, tad ne vienmēr tie der.

“Man vislabāk patīk nēsāt apģērbu, kas ir šūts speciāli man un nevienam citam,” atzīstas mākslinieks. Ja būtu tāda iespēja un vairāk finansiālo līdzekļu, viņš valkātu tikai šāda veida apģērbus – gan ikdienā izmantojamos, gan šoviem domātos. Par iemeslu tam ir arī viņa garais augums. “Nevaru vadīties pēc vienkāršā principa: ieeju veikalā, ieraugu kaut ko, kas man patīk, un bez problēmām nopērku. Bieži gadās, ka vai nu kādai jakai, kreklam, maiciņai rokas ir par īsu, vai bikses beidzas virs potītēm tā, ka zeķes redzamas,” sūrojas Ingars. “Dažreiz tas patiešām sagādā problēmas un galvassāpes.”

Ir vairākas lietas, kas Ingaram ir mīļas un īpašas. Kā viena no tām ir mammas pirktais baltais krekls, kam ir aproču pogas un interesantas rišas. “Tādu kreklu neesmu redzējis nevienam, turklāt raksts nedaudz atgādina to, kāds tiek izmantots spilvendrānām,” viņš smaidot nosaka. Turklāt, to uzvelkot, pārņem svinīguma sajūta. Otra lieta ir septiņi gredzeni, kas tiek nēsāti visi vienlaikus. “Agrāk tie man pirkstos bija visu laiku, bet, izlasot vienā veselības žurnālā, ka no enerģētikas viedokļa tas nav labi, pārtraucu. Kaut gan jāatzīst, ka tolaik – ar visiem septiņiem pirkstos – slikti nejutos. Katram no tiem ir savs stāsts un nozīme,” sacīja Ingars. Turklāt biežās pārģērbšanās dēļ tie var pazust, tāpēc, viņaprāt, drošāk tos turēt mājās uz galda. Trešā lieta, ko Ingars akcentē, ir cepures. “Nu tās man nepiestāv!” viņš kategoriski nosaka. “Draugi saka, ka izskatos pēc cepumu pārdevēja, tāpēc ikdienā nenēsāju, taču uz skatuves šad un tad nākas kādu galvassegu uzlikt.”

Ingaram stāstot un rādot savu garderobi, pa dzīvokli skraida un atnākušajiem ciemiņiem izrādās viņa mīluļi – kaķi Kima un Mariss, tāpēc ik palaikam saimniekam viņi jāapsauc un jāsabar. Vai kādas blēdības tiek pastrādātas un nodarītas arī viņa tērpiem? “Jā, šad un tad kāds striķītis tiek nograuzt vai kurpēm iekšiņas sakošļātas, tāpēc viesiem parasti savus apavus palūdzu ielikt skapī,” smaidot saka Ingars. Taču nopietnāku gadījumu nav bijis, vienīgi regulāri jācīnās ar dzīvnieku spalvām. Arī mazajiem mīluļiem ir savs apģērbs, turklāt pavisam vienkārša iemesla dēļ – lai nesaaukstētos, jo kaķis Mariss ir Kanādas sfinks, bet suns regulāri jāved pastaigās.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daži tērpi no Ingara atveidotās Verkas Serdjučkas garderobes.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz