Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 19. novembris

Vārdadiena: Betija, Elizabete, Liza, Līze

Irāna. Nost ar stereotipiem!  (2)

Atslēgvārdi ceļojums | irāna

Irāna sākotnēji nešķiet pievilcīgs ceļojuma galamērķis un iepriekš nespēju iedomāties sevi ceļojot uz Irānu. Biju pārliecināta, ka tā neatpaliek no Irākas – teroristi, kodolieroči, ķīlnieki, sievietēm grūta dzīve un vēl rinda ar pieņēmumiem. Masu medijos par Irānu nav nekādas patīkamas ziņas, arī paskatoties pasaules kartē – kaimiņvalstis ir Irāka, Afganistāna, Pakistāna. Vienvārdsakot, baltajiem eiropiešiem tur nav ko meklēt! Esmu pārliecināta, tā domā lielākā daļa ne tikai latviešu, bet arī eiropiešu.

Pirmie iespaidi un pārsteigumi

Ideja doties uz Irānu radās ļoti spontāni, vienkārši internetā ieraudzīju pēdējā brīža piedāvājumu lidojumam no Stokholmas uz Teherānu abos virzienos vien par 140 eiro! Ilgi nedomājot, iegādājos biļetes sev un draugam. Tā kā abi esam avantūristi, bijām patīkami satraukušies par braucienu īsti neapzinoties uz ko esam parakstījušies. Tikai pēc biļešu iegādes sāku meklēt informāciju par Irānu un pirmais pārbaudījums bija vīzas iegūšana.

Izpētot tūrisma aģentūru piedāvājumus, lētākais piedāvājums nokārtot vīzu bija par 215 eiro vienai personai, respektīvi – dārgāk nekā biļetes. Atteicos no šī vilinošā piedāvājuma un nolēmu vīzu jautājumu nokārtot saviem spēkiem. Tuvākais konsulāts Irānas vīzas kārtošanai ir Stokholmā, visus nepieciešamos dokumentus nosūtījām uz Stokholmu un pirms lidojuma pases ar vīzām savācām. Šāda procedūra mums izmaksāja 50 eiro. Jau Irānas vēstniecībā Stokholmā saskārāmies ar irāņu kultūru – neviens ne par ko nesatraucas un galvenais – nekur nesteidzas.

Ielidojot Teherānas lidostā, apkārt valdīja haoss un bonusā vēl nekādu norāžu angļu valodā, pilnīgi viss tikai persiešu valodā. Lidostas netieši ir valsts spogulis un pirmais iespaids nebija patīkams, ņemot vērā, ka mums šajā valstī būs jāpavada divas nedēļas. Bet pirmais pārsteigums mūs sagaidīja jau izejot ārā no lidostas, kura atrodas 60 km attālumā no pilsētas. No lidostas līdz pilsētai nav neviens sabiedriskais transports – ne autobusi, ne vilciens, metro, mikriņi, tikai taksis. Galu galā brauciens mums izmaksāja 600 tūkstošus reālu, jeb 13 eiro. Jāpiebilst, ka viens miljons Irānas reālu ir 25 eiro. Katrs šajā valstī ir miljonārs!

Laipni lūgti Irānā!

Galvaspilsētas mūs nekad nav vilinājušas, tās tomēr neatspoguļo reālo kultūru un cilvēkus, tādēļ Teherānā palikām tikai vienu dienu, bet jau sastapāmies ar ļoti piesārņotu gaisu un haosu braukšanas kultūrā. Šķita, esam iemesti lielā bardakā. Pilsēta smilšu krāsā, daudzas mājas sagruvušas, atgādinot kara stāvokli. Naktsmājām izmantojām couchsurfing.org un jāpiebilst, ka cilvēki bija ļoti atsaucīgi, izmitinot mūs savās mājās.

Pēc vienas dienas Teherānā nolēmām doties uz pilsētu 400 km attālumā – Isfahānu (Esfahan), autobusā pavadot sešas stundas. Autobusi mūsdienīgi un jauki, garais brauciens mums izmaksāja vien 3,5 eiro, turklāt visa brauciena laikā bez maksas bija pieejams ūdens un dažādi našķi. Isfahānā mūs jau gaidīja nākošie draugi no couchsurfing.org. Kāds jauks pāris, kas mūs izmitināja savās mājās, izrādīja pilsētas skaistākās vietas. Sākotnēji plānojām Isfahānā palikt 2-3 dienas, tomēr ļoti sadraudzējāmies ar mūsu jaunajiem paziņām un palikām 6 dienas, apciemojot viņu draugus un ģimenes locekļus. Piedalījāmies arī dzimšanas dienas svinībās, irāņiem tas ir liels pagodinājums, ja viesi ir no citas valsts. Kopumā cilvēki Irānā ir ļoti laipni un izpalīdzīgi, arī uz ielas nāca klāt un jautāja, kā mums patīk Irāna un vietējie cilvēki. Tāpat vietējie apjautājās vai viss kārtībā, vai nevajag palīdzēt. Visu laiku sveicināja mūs un teica vienīgo frāzi, ko zināja angļu valodā: “Welcome to Iran!” (Laipni lūgti Irānā!).

Saprotams, ka ziemā nav daudz tūristu un irāņiem ir interesanti uzzināt no kurienes mēs esam un, kāpēc esam šeit ieradušies. Jāpiebilst, tikai daži zināja, kur atrodas Latvija. Vienīgā valsts, kuru zināja visi ir Vācija. Dažreiz pat vienkārši cilvēks pienāk un pajautā: “Germany?” (Vācija?), bet dzirdot atbildi “Nē”, pagriežas un aiziet prom. Pie tā pieradām un tas pat likās uzjautrinoši.

Viesmīlība un ģimenes vērtības

Ar katru dienu arvien vairāk iejutāmies irāņu dzīvē un kultūrā, apskatot Persiešu darbnīcas, kurās ar rokām veido ornamentētus galdautus, palagus, spilvendrānas un paklājus. Persiešu paklāji ir ļoti nozīmīga Irānas kultūras sastāvdaļa. Tas ir smags roku darbs, kurš vienam cilvēkam var aizņemt 2-3 mēnešus darba.

Katrā vietā, kur iegājām, mūs cienāja ar tēju un saldumiem. Ikvienam likās, ka viņa pienākums ir mūs iepazīstināt ar citiem ģimenes locekļiem, jo viņiem ir interesanti uzzināt, kā citiem no malas izskatās Irāna un, ko mēs par to domājam. Cilvēki nebija pārsteigti dzirdot, ka mums Irāna šķiet pieskaitāma pie bīstamām valstīm. Irāņi apzinās, ka ārvalstu politika nav patīkama un Irānu ir smagi skārušas ASV sankcijas. Te arī jāmin, ka Irānā ārzemju norēķinu kartes nedarbojas vispār. To mēs zinājām, tādēļ ņēmām līdzi tikai skaidru naudu. Tāpat oficiāli ir bloķētas tādas populāras interneta vietnes kā facebook.com, youtube.com un citas sociālās vietnes. Savukārt pilnīgi viss, kas importēts no ārzemēm, ir ar trīskāršu uzcenojumu. Tas attiecas uz visu – mašīnām, pārtiku, sadzīves tehniku u.c.

Irāņiem galvenā vērtība ir ģimene – viņi apciemo (nevis sazvanās) ģimenes locekļus katru dienu. Turklāt tās ir lielas ģimenes ar brālēniem, māsīcām, omītēm, onkuļiem, tantēm. Tikām uzaicināti uz tradicionālām ģimenes vakariņām, kurās vienkopus pulcējas 10-12 cilvēku. Šādās sanākšanas reizēs irāņi vienmēr dzied un dejo, arī mēs pirms vakariņām pievienojāmies viņu dziesmām un dejām. Savukārt tradicionālās vakariņas notiek sēžot uz grīdas.

Ballīte ar vietējām slavenībām

Lai gan pirmais iespaids par Teherānu nebija labākais, ceļojuma pēdējās dienas tomēr pavadījām galvaspilsētā. Interesants piedzīvojums notika tieši dienu pirms lidojuma uz mājām. Mūsu jauniepazītā drauga radiniekam piederēja gaļas veikals, kurā, pēc viņa vārdiem, pārdod ekskluzīvu marinētu gaļu un produktus no Eiropas. Veikals ļoti dārgs un atradās prestižā rajonā. Mūs ielūdza uz veikala atklāšanas ballīti. Kaut ko tādu grūti izstāstīt, bet pasākums vienkārši grandiozs.

Gaļas veikals vien ar divām vitrīnām, ļoti neliels, bet skan mūzika, ir apsargi un oficianti, ārā uzstādīts grils un visi laipni gaidīti uz atklāšanu, lai redzētu, ko tur var nopirkt, parunātos ar īpašnieku un marinētāju. Jā, tāda ir cilvēka profesija, kura galvenais pienākums ir veidot gaļas marinādes. Ļoti saviesīgs pasākums, kuru apmeklēja ļoti bagāti irāņu cilvēki, slaveni futbolisti un treneri. Faktiski, valsts elite bija aicināta uz gaļas veikalu. Šķiet, Latvijā tik vērienīgi atklāj tikai naktsklubus.

Kopumā atskatoties uz braucienu, neko nenožēlojam un labprāt atgrieztos vēlreiz! Galvenā vērtība ir cilvēki – ļoti draudzīgi, izpalīdzīgi un nesamāksloti. Sievietēm nav grūta dzīve, nejutu nekādu diskrimināciju izņemot faktu, ka sievietēm ir aizliegts braukt ar divriteni. Vietējā pārtika ir ļoti lēta, transports arī ļoti lēts, vietējie stāstīja, ka vidējā alga ir 300 dolāri! Teroristus nekur nesastapām, pat aizdomīgu cilvēku nebija. Domājams irāņi paši par šo faktu veselīgi iesmej. Ar komunikāciju nebija problēmu, cilvēki cenšas vismaz kaut ko izburtot angļu valodā, viens taksists pat runāja ar mums krieviski, kas likās sirreāli. Nevienu tūristu gan nesatikām, bet pabijām ļoti iespaidīgās mošejās, kur vasarā pilns ar tūristiem no visas pasaules. Iesakām palikt pie vietējiem, lai iepazītu cilvēkus un nebaidīties pieņemt palīdzību, jo palīdzēt ceļotājam vietējiem cilvēkiem ir pagodinājums.

  • Komentāri (2)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Aktīvā zona

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!