Antra Mazika ir profesionāla keramiķe, taču nu jau vairākus gadus maizīti pelna kā datormāksliniece mārketinga projektu aģentūrā “Fortius”. Kad viņa turpat acu priekšā uzbur garšīgus un neparastus salātus no visdažādākajām sastāvdaļām, top skaidrs, ka arī maltītes gatavošana šai būtnei ir radošs process. Antras ēst gatavošanas princips ir ļoti vienkāršs – galvenais, lai galarezultāts ir garšīgs. Vēl viņa vadās pēc māksliniekiem ļoti pazīstamas lietas – iedvesmas.

Kas nu kuro reizi kārojas. Protams, jārēķinās arī ar dažiem ierobežojumiem, jo viņa ir māmiņa trīs meitām, no kurām jaunākā vēl apmeklē bērnudārzu.

A.Mazika stāsta: “Reizēm ir sajūta, ka manas meitenes dzimušas nevis Latvijā, bet Itālijā, jo vispieprasītākie ir makaroni, makaroni un vēlreiz makaroni. Tas arī spiež padomāt, ko celt galdā ikdienā. Ilgu laiku bērni neēda arī gaļu, tāpēc gatavoju vistu visdažādākajos veidos, jo viņu uztverē tā nav gaļa. Pēc ilgākiem pūliņiem izdevās pieradināt pie dažādām putrām brokastīs, jo svarīgi arī, cik ēdiens veselīgs. Tāpēc cenšos izvairīties arī no pusfabrikātiem.”

Kā jau daudzām namamātēm vislielākā saimniekošana virtuvē izdodas tieši brīvdienās. Un sestdienas ir tās dienas, kad Maziku ģimenes vakariņu galdā tiek celts kas smalkāks. Kaut citiem gardēžiem tas vairs nav jaunums, viņu saimē lazaņja tika atklāta pavisam nesen un tik ļoti iegaršojās, ka tika gatavota pat trīs sestdienas pēc kārtas! Svētdienas rītos Antra savus mīļos lutina ar plānajām pankūkām, kas nu jau kļuvušas par tradicionālu ēdienu.

Uz jautājumu, kad jutusi sevī mostamies saimnieces garu, Antra tā īsti nemaz nevar atbildēt. Katrā ziņā – ļoti sen. Kā maza meitene jau rosījusies pa virtuvi ar lielu patikšanu, palīdzēdama gan mammītei, gan krustmātei, kuras joprojām ir lielas saimnieces. Tātad – visdrīzāk iedzimts talants.

Agrāk Antra daudz gatavojusi un izmēģinājusi visdažādākās salātu receptes, turpretī tagad vairāk gribas baudīt tieši siltos ēdienus.

Apmeklējot kafejnīcas, kas gan nav pārāk bieži, viņa izvēlas kaut ko zināmu un sātīgu. Taču izvēloties vietu maltītēm, vispirms tiek ņemts vērā, vai tur būs ēdienkarte arī bērniem – ar pankūkām, saldajiem ēdieniem un tamlīdzīgi.

Māksliniece turpina: “Šķiet, ka vismazāk gatavoju desertus, kaut arī man ļoti patīk cept plātsmaizes. Reizēm gatavoju tortes, taču tad, laika taupīšanas nolūkos pērku gatavas biskvīta ripas, kuras pildīt var ļoti dažādi, piemēram, ar vārītu kondensēto pienu, saldo krējumu un saldētām zemenēm. Sanāk patiešām garšīgi! Jāatzīmē, ka no saldajiem ēdieniem mūsu ģimenē īpašā cieņā ir tiramisū, ko iemācījos gatavot, ciemojoties Itālijā. Žēl tikai, ka Liepājā nevar nopirkt īstos cepumus – grisīnī, tāpēc jāiztiek ar dāmu pirkstiņiem, kas ir nedaudz par saldu un vairāk izšķīst.”

Ja gribas iepriecināt savus tuviniekus ar saulainās Itālijas gardumu, tad jāņem 2 paciņas cepumu, kārbu Mazkarpones siera, divus saputotus olu baltumus, kakao, krūzi ļoti stipras kafijas un cukuru pēc garšas. “Cepumus uz brīdi iemērc aukstā kafijā un kārto lēzenā traukā, pārziež ar sieru, kas sajaukts ar olu baltumiem un cukuru, un pārkaisa ar kakao. Tad liek nākamo kārtu cepumu un tā tālāk,” recepti atklāj Antra.

Aicinot ciemiņus savās mājās, viņa pārdomā, lai maltīte būtu īpaša, taču – ne ar ilgu stāvēšanu pie plīts! Jo kas tad tie par svētkiem, kad ciemiņi ierodas, bet saimniece no noguruma gandrīz nevar nostāvēt! Tāpēc iecienīti ir tā saucamie tematiskie vakari – dārza svētki vai krievu pēcpusdiena ar Grebenščikova mūziku, skābētiem gurķiem un brētliņām tomātu mērcē tieši no kārbas.

Nav grūti iedomāties, ka Antras mīļākais gadalaiks ir vasara. Arī tāpēc, ka pieejami daudz dažādu dārzeņu, kurus var gatavot visdažādākajos veidos. Ogas, ko sasaldēt, gurķus, ko konservēt, un tā joprojām. “Zinu arī, ka ēdam ekoloģiski tīrus produktus, jo šie labumi tiek atvesti no mammītes dārza Grobiņā. Un ja vēl rudenī izdodas sasaldēt ceptas beciņas, lai būtu ko ēst ziemā pie kartupeļiem, ko vairs bēdāt!” stāstījumu beidzot, saka A.Mazika.

Sēņu zupa

Divas kārbiņas “Dzintara kausētais siers” (var ar sēņu garšu), saldētas ceptas baraviciņas, ja nav, var izlīdzēties ar šampinjoniem, divi burkāni, pieci vidēji kartupeļi, sauja rīsu, sīpols.

Siltā ūdenī ieber rīsus, pievieno sarīvētus burkānus un nelielos gabalos sagrieztus kartupeļus. Kad  kartupeļi gandrīz mīksti, pieliek sviestā saceptas sēnes ar sīpoliem. Mazliet pavāra un pievieno kausēto sieru. Šāda zupa noder gan svētku reizei, gan arī ikdienā.

Ziedkāposti alus mīklā

Jāpiebilst, ka ziedkāpostu vietā var izmantot arī gabaliņos sadalītu kūpinātu vistu. Iejauc pabiezu pankūku mīklu un klāt pielej puspudeli alus. Mērc mīklā gabalos sadalīto ziedkāpostu un liek cepties jau uzkarsētā eļļā. Kad paliek brūns, izņem un novieto uz salvetes, lai nosusinās liekā eļļa.

Gandrīz grieķu salāti

Ķīnas kāposts, “Talsu siera” ritulis ar zaļumiem, tomāti, svaigi gurķi un sarkanā paprika. Visu sīki sagriež un pārlej ar “Spilvas salātu mērci”.

“Kurzemes Vārds”