Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ivo Fomina dziesmai “Mēs dzīvojam pasakās” – “Autortiesību bezgalības balva”

Ivo Fomina dziesmai “Mēs dzīvojam pasakās” – “Autortiesību bezgalības balva”
06.11.2009 13:47

Atslēgvārdi

Pirmdien, 9.novembrī, tiks pasniegtas “Autortiesību bezgalības balvas”, kuras šogad saņems vairāki pazīstami mūziķi un komponisti, kā arī citi mākslinieki, aģentūru LETA informēja biedrības “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA) Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Kārše.

AKKA/LAA balva tiks pasniegta autoriem, kuru darbi pagājušajā gadā tikuši visvairāk izmantoti visdažādākajos veidos.

“Autortiesību bezgalības balvu” par visvairāk skanējušo dziesmu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā šogad saņems trīs dziesmu autori – Renārs Kaupers, Gustavs Butelis, Jānis Jubalts, Māris Mihelsons un Kaspars Roga par dziesmu “Ja tikai uz mani tu paskatītos”, dziesmas “Gan” autori Gvido Linga un Igors Linga un dziesmas “Mēs dzīvojam pasakās” autori Ivo Fomins, Edmunds Aizkalns, Edijs Šnipke, Jānis Lemežis un Roberts Dinters.

“Autortiesību bezgalības balvu” par veiksmīgāko debiju saņems Ivars Makstnieks un Roberts Gobziņš par dziesmu “Savādā”, savukārt Imantam Kalniņam, Andrejam Miglam un Viktoram Kalniņam “Autortiesību bezgalības balva” tiks pasniegta par mūzikla “Princis un ubaga zēns” ilgstošu un plašu izmantojumu. Mūzikla pirmizrāde notika 1968.gada 14.decembrī Liepājas teātrī.

Par rokoperas “Lāčplēsis”, kas pirmizrādi piedzīvoja Rīgas Sporta manēžā 1988.gada 23.augustā, atjaunojumu koncertiestudējumā Burtnieku estrādē un plašu darba izmantojumu “Autortiesību bezgalības balvu” saņems Zigmars Liepiņš un Māra Zālīte.

 

“Autortiesību bezgalības balvu” iegūs arī Raimonds Pauls un Jānis Peters par 1982.gadā Operetes teātrī izveidotās izrādes “Nāc pie puikām!” dziesmu izmantojumu, veidojot Edmunda Ņizjurska stāsta jaunu interpretāciju iestudējumam Latvijas Leļļu teātrī.

 

Komponistam Valdim Zilverim tiks pasniegta “Autortiesību bezgalības balva” par skaņdarbu “Paganinissimo” kā publiskajā izpildījumā visvairāk skanējušo akadēmisko darbu, bet Gundega Šmite Mežaraupa saņems “Autortiesību bezgalības balvu” par skaņdarbu “Light Seeking Light” kā ārvalstīs visvairāk skanējušo akadēmisko darbu.

 

Par visvairāk skanējušo tautas dziesmas apdari “Lobs bej puika myusu Jezups” balvu saņems komponists Māris Muktupāvels, bet balva par lugas “Ak, šī jaukā lauku dzīve” plašu izmantojumu, iestudējot to Latvijas amatierteātros, tiks pasniegta Baibai Jukņevičai.

 

Ilmārs Znotiņš saņems “Autortiesību bezgalības balvu” par fotodarbu izstādīšanu “Autoru naktī 2008”, par darbu demonstrēšanu Latvijas Televīzijā (LTV), publicēšanu žurnālā “Ievas stāsti”, publicēšanu grāmatās “100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā” un “90 Latvijas gadu”, savukārt gleznotāja Frančeska Kirke balvu saņems par gleznu tālākpārdošanu, kā arī par darbu reprodukciju demonstrēšanu LTV un publicēšanu grāmatā “90 Latvijas gadu”.

 

“Autortiesību bezgalības balvu” par fotodarbu izmantojumu Jaunā Rīgas teātra izrādē “Klusuma skaņas”, izstādīšanu galerijā “Garāža” un reproducēšanu pastkartē, raidīšanu LTV, publicēšanu preses izdevumos un Tukuma muzeja rakstu krājumā “Tukuma novada kultūrvēsture” saņems Māra Brašmane.

 

“Autortiesību bezgalības balva” dibināta 1999.gadā. Balvu nepiešķir žūrija. Laureātus nosaka, balstoties uz statistiku, ko nodrošina autoru darbu dažādo lietojuma datorizēta uzskaite. Autoru darbu bezgalīgo izmantošanas iespēju dēļ balva ieguvusi nosaukumu “Autortiesību bezgalības balva”.

 

Balvas pasniegšana notiks 9.novembrī plkst.19 Dailes teātrī.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz