Pašlaik Latvijā ļoti reti uzņem jaunas filmas. Taču, iespējams, situācija drīz mainīsies, jo jaunās paaudzes vidū ir daudz entuziastu, kas to vēlas darīt. Par to liecina jauno režisoru filmu skates un konkursi, kuros vienmēr tiek iesniegti daudzi darbi.

Arī Liepājā ir cilvēki, kuri vēlas savu dzīvi saistīt ar kino un jau ir iemēģinājuši roku šajā jomā. Divi no viņiem ir Karīna Stefanišina un Pēteris Rozītis, kuri pašlaik gatavo savus diplomdarbus – veido īsfilmas.

Par sapņiem – atrastiem un īstenotiem

Uz trepēm daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā sēž mazs puika. Viņam rokās – zeltītas krāsas trompete. Netālu no viņa atrodas vīrs, kuram arī līdzi ir tāds pats mūzikas instruments. Vai tēvs ar dēlu? Varbūt skolotājs ar skolnieku? Nē… vīrietis ir saticis sevi.

Tā ir maza ainiņa no īsfilmas “Klusums”, kas ir Liepājas Mākslas vidusskolas Audio vizuālās mediju mākslas nodaļas 4. kursa studentes Karīnas Stefanišinas diplomdarbs. Tā tapšanā jauniete iesaistījusi studentu teātra “Rikošets” vadītāju Maiju Kalniņu, uzticot viņai režisores darbu.

Karīna jau ilgāku laiku darbojas teātrī “Rikošets”. Viņai radās iecere savā īsfilmā iemūžināt studentu teātra pirmo izrādi “Rikošets”. Tomēr paturēta tikai iestudējuma galvenā morāle: nekad nevajag pazaudēt savu sapni. Maija un Karīna kopā uzrakstīja citu, daudz pozitīvāku stāstu, ko izmantoja par pamatu īsfilmas scenārijam. “Īsfilma ir par pazaudētu sapni, par to, kas notiek ar cilvēka dzīvi, kad viņš neko vairs negrib un viņam neko vairs nevajag,” precizē Maija. “Un tad viņš satiek sevi bērnībā. Kā tas notiek un kā šis stāsts beidzas, varēs redzēt īsfilmā.”

Filmā galveno lomu atveido Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķis Oleksijs Demčenko. Karīna stāsta, ka atraktīvo trompetistu viņa un Maija bija ievērojušas dažādos kultūras pasākumos. Oleksijs piekrita būt ne tikai par filmas galveno varoni, bet arī sakomponēja tai mūziku un atļāva filmēt savā dzīvoklī.

 Īsfilmā runā trompetes, gaisma, noskaņa un atmosfēra, bet ne cilvēki. Tāpēc aktieriem atbildība bija jo īpaši liela – sava personāža izjūtas vajadzēja izdzīvot bez valodas. Maija un Karīna sajūsmas pilnā balsī apgalvo, ka viņām par pārsteigumu Oleksijs izrādījies ļoti labs aktieris.

Uzslavas abas velta arī mazā trompetista atveidotājam – Maijas sešus gadus vecajam dēlēnam Klāvam. Režisore neslēpj, ka puikas lomu bija izdomājusi uzticēt savai atvasei tāpēc, ka, būdama mamma, viņa zina, kā savu bērnu vislabāk var pierunāt kaut ko izdarīt. Tomēr uzdevums izrādījās vieglāks, nekā sākotnēji šķitis. Klāvs parādīja labas aktiermeistarības prasmes un izrādīja vēlmi darboties. Pati filmēšana ilga divas dienas no agra rīta līdz vēlam vakaram un visu šo laiku zēns izturēja. “Klāvs bija ļoti pacietīgs. Viņš mani patīkami pārsteidza, saprotot un izdarot visu, ko no viņa prasa,” apmierināta ir Karīna. Maija priecājas, ka šī filma Klāvam dienās būs kā jaukas atmiņas no bērnības.

Maija ir uzvedusi daudzas izrādes, bet filmas režisore viņa bija pirmo reizi. Visgrūtākais viņai bijis tas, ka šoreiz vajadzējis skatīties un domāt ar kameras acīm, bijis nepieciešams apjaust, kā viss izskatīsies uz ekrāna. Līdz šim viņa bija pieradusi vērtēt, kā aktierus uz skatuves redz zālē sēdošie. Filmēšanas process studentu teātra vadītāju ļoti aizrāvis, un viņa labprāt iesaistītos vēl kāda kino darba tapšanā.

Karīna ir gandarīta, ka viņai ar Maiju bijis viegli strādāt. Viņas ir draudzenes un bieži izprot viena otras radošo domu gājienu un saprotas no pusvārda. “Maija ir burvīga režisore un labs draugs. Mums izveidojās ideāla sadarbība,” priecīga ir Karīna. Maija savukārt uzteic Karīnas profesionālo darbošanos un atzīst, ka viņai patīk visi līdz šim tapušie Mākslas vidusskolas beidzējas veidotie darbi – gan reklāmas klipi, ar kuriem viņa guvusi panākumus starptautiskos konkursos, gan mūzikas videoklips grupas “Dzelzs vilks” dziesmai “Modernas spēles”. “Esmu tiešām lepna par Karīnu un ticu, ka viņas vārds un darbi skanēs tālu,” ir pārliecināta Maija.

Pašlaik Karīna filmu montē, bet jau nākamsestdien viņa kopā ar Maiju un abiem galvenajiem aktieriem uzņems filmas noslēgumu Jūrmalas parkā.

Karīna savu diplomdarbu cer parādīt arī citiem – noteikti to sūtīšot jauno režisoru konkursiem. Liepājnieki īsfilmu varēs redzēt arī kādā publiskā pasākumā.

Bandīti kausies, skatītāji smiesies

Pagājušās svētdienas vakarā Liepājas Reģionālas slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā reizē nonāca divi pašmāju aktieri – Marģers Eglinskis un Leons Leščinskis. Viņu seja, kājas un rokas bija asinīm klātas un sasistas zili melnas. Taču dakteri nebūt necentās apčubināt populārās personas. Ap viņiem tekalēja jauni puiši ar filmēšanas aparatūru un vājiniekiem lika darīt te šo, te atkal to.

Šie puiši ir Baltijas Filmu un mediju skolas studenti Pēteris Rozītis un Kārlis Jaunzems, kuri pagājušajā nedēļā Liepājā uzņēma īsfilmu “Svešajā ostā”, kas ir viņu diplomdarbs.

“”Svešajā ostā” ir latviešu ironiska atbilde pasaules gangsteru kino šedevriem. Tā varētu patikt gan vieglāka kino cienītājiem, gan arī nopietnā mākslas kino atbalstītājiem,” domā Pēteris. Īsfilma ir par to, ka Liepājas banda ir aizskārusi Valmieras bandu, nozogot tās bosa mīļāko auto. Bosa labā roka Mārtiņš, ko atveido L. Leščinskis, kopā ar M. Eglinska tēloto šoferi Valteru dodas uz svešo pilsētu Liepāju, lai automašīnu atgūtu. Bet spēkratu atrast nav viegli, it sevišķi pilsētā, kur valda citi.

Tas, ka filmas darbības norises vieta ir Liepāja, nav nejauši. Pēteris ir liepājnieks, un viņam jau pasen bija skaidrs, ka savu diplomdarbu viņš filmēs savā dzimtajā pilsētā. Pēteris smaidot stāsta, ka Liepājai ar Valmieru nekad nekas nav bijis dalāms. Tāpēc viņam šķita interesanti, ka vēju pilsētas bandīti rēķinus kārto tieši ar ļaundariem no Valmieras. Savukārt filmas nosaukums patapināts no Edgara Zvejas dziesmas “Svešajā ostā”. Taču tās tekstam neesot nekāda sakara ar filmas domu un sižetu.

Filmas “Svešajā ostā” kadrus jaunie filmu veidotāji uzņēma ne tikai Liepājas ostā, bet arī viesnīcā “Promenade Hotel”, mūzikas klubā “Pablo”, stadionā “Daugava”, kultūras centrā “Kursa”, Liepājas Reģionālajā slimnīcā un citviet. Pēteris stāsta, ka viņi iepriekš visu bija kārtīgi izplānojuši, sarakstījuši, ko vēlas, un to arī izdevies īstenot. Pat vēl vairāk – filmas tapšanas laikā darbs papildināts ar dažādām lietām un kadri izdevušies daudz baudāmāki, nekā puiši bija rēķinājušies.

Jaunietis neslēpj, ka bijušas vairākas nelāgas situācijas, kad šķitis, ka kāds pārbauda filmas veidotāju un aktieru izturību. “Piemēram, mikroautobuss netīšām pārbrauca pāri kamerai,” vienu no ķibelēm min Pēteris, piebilstot, ka visas likstas, protams, viņiem atmaksāsies finansiāli.

Tā kā filmas budžets nav liels, jaunieši domājuši, kā pēc iespējas vairāk varētu ieekonomēt. Lai vismaz nebūtu jāatmaksā transporta izdevumi uz Liepāju, viņi uzaicinājuši filmēties Liepājas teātra māksliniekus – Marģeru Eglinski, Leonu Leščinski, Laumu Balodi, Jāni Dreiblatu, Gunāru Borgu, Armandu Kaušeli un Zandu Štrausu. Pēteris ir ļoti apmierināts ar viņu veikumu, atzīstot, ka nebija iepriekš cerējis, ka aktieri un pārējie filmas tapšanā iesaistītie strādās ar tik ļoti lielu atdevi.

“Man ļoti patika filmēšanas process, bija interesanti,” apgalvo M. Eglinskis. “Filmu veido labi čaļi, ļoti mērķtiecīgi. Kaut arī gados jauni, viņiem ir profesionāla pieeja tam, ko dara. Turklāt viņos nav snobisma, tāpēc mēs ātri satusojām.” Aktieris stāsta, ka līdz šim bija filmējies seriālos un arī filmās, bet tās visas bijušas epizodiskas lomas. Taču “Svešajā ostā” viņa atveidotais Valmieras bandas šoferis ir caurviju tēls, līdz ar to aktieris ieguvis atkal jaunu pieredzi. Viņš ir redzējis dažus safilmētos materiālus un atzīst tos par labiem.

Pēteris dzirdējis sakām, ka komēdijas ir grūtāk radīt nekā drāmas. Taču viņam pašam tā nešķiet. Viņš sevi un kolēģus raksturo kā jautrus, atraktīvus puišus, kuri zina, kas ir izklaide un kā var izklaidēt citus. Un viņi vēl negrib savu galvu piepildīt ar lielu problēmu mākoni un nevēlas citus mācīt, kā dzīvot. Tādēļ komēdija ir tas filmas žanrs, kurā viņi vislabāk var izpausties.

Filma “Svešajā ostā” būs gatava augustā. Pēteris to iecerējis iesniegt dažādos konkursos, tāpēc kādu laiku publiskam vērtējumam to nenodos. Viņš vēlētos, lai komēdiju parāda Latvijas televīzija. Tādēļ tā apzināti veidota 26 minūšu gara, kas ir televīzijas īsfilmu formāts.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”

Maija (no kreisās) un Karīna divas dienas strādāja mūziķa Oleksija Demčenko dzīvoklī, kas tika izraudzīts par filmas “Klusums” galveno norises vietu.

Studenti ļoti ātri atrada kopēju valodu ar aktieriem Marģeru Eglinski un Leonu Leščinski (priekšplānā), kuri lieliski īstenoja visas viņa vēlmes.