Lai apgūtu friziera iemaņas, vairs nav jādodas mācīties uz Rīgu – Liepājas Valsts tehnikumā šī aroda gudrības apgūst teju divdesmit jaunas dāmas. Tiesa, rozēm kaisīts ceļš uz jauno amatu nav, pārliecinājās portāls.

Kā pastāstīja topošo frizieru skolotāja Evita Ernstsone, šis Liepājā ir pirmais un pagaidām vienīgais frizieru kurss: ”Eiropas finansēts projekts jauniešiem. Šis projekts ir iespēja, par kādu jau sen sapņoju. Ja es tagad būtu šo meiteņu vecumā, būtu pārlaimīga, ja varētu apgūt zināšanas šāda projekta ietvaros. Grēks neizmantot, jo meitenes saņem arī stipendiju.”

Viegls ceļš un arodu gan nav. Par to liecina fakts, ka mācības iesāka 24 studenti, bet patlaban skaits sarucis līdz 18.

Galvenais iemesls atbirumam ir tas, ka pretendenti pārvērtē savas spējas, skaidro Evita Ernstsone:

”Atnāk ar domu, ka varēs, bet patiesībā friziera darbs ir ļoti grūts. Pirmkārt, visu dienu darbs uz kājām. Otrkārt, frizierim ir jābūt māksliniekam. Treškārt, šim darbam ir jāpatīk. Un galvenais, ne mēs visi protam strādāt ar klientiem. Tas ir darbs ar cilvēkiem. Trīs meitenes pārtrauca mācības, jo nespēja komunicēt, sarunāties. Komunikācija ir ļoti svarīga!”

Frizieru iemaņas un arodam nepieciešamās zināšanas apgūs gan 18, gan 29 gadus vecas meitenes. Tiesa, 29 gadi ir maksimālais vecums, lai varētu iekļūt šajā programmā.

Cita tikko pēc vidusskolas, cita – jau ar augstskolas diplomu kabatā. Viena no topošajām frizierēm ir Madara Ceriņa, kura iepriekš ieguvusi augstāko izglītību finansēs un pirms bērniņa piedzimšanas strādājusi par administratori uzņēmumā.

Taujāta, vai viņai friziera darbs patīk un vai augu dienu, stāvot kājās, nav grūti, viņa atbild noliedzoši: ”Man patiesi patīk. Un tāpēc arī nav grūti.”

Lelles un parūkas modeļiem netiek izmantotas. Arī cita citu meitenes nefrizē. Kā atzīst meitenes un viņu skolotāja, par pirmajiem modeļiem kalpojuši meiteņu tuvinieki un draugi. ”Tas pat ir labāk, ka sākumā nāk mammas, māsas un draugi,” tā Evita Ernstsone: ”Savējo klātbūtnē meitenēm mazāks stress. Turklāt tuvinieki un draugi vēl iedrošina.”

Vispirms meitenes apguvušas vienkāršākās aroda prasmes – matu krāsošanu u.c. Tad sekojis taisnais griezums gariem matiem, pakāpeniskais griezums. Nu jau meitenes tikušas līdz īsajiem griezumiem. Arī griezumiem vīriešiem un tā saucamajām zēngalviņām.

Un atdūrušās pret kādu nopietnu problēmu – modeļu trūkumu. Teju nedēļu ar sociālo tīklu palīdzību topošās frizieres meklēja modeļus. Viegli neesot bijis, taču pūles vainagojušās panākumiem – uz bezmaksas frizēšanos, kas notika stingrā skolotājas uzraudzībā un ar vislielāko rūpīgu, modeļi uz mācību iestādi Vānes ielā bija braukuši ne vien no pilsētas centra, bet pat Ezerkrasta un Grobiņas.

Madara neslēpj, ka viņai šoreiz īpaši veicies – varējusi pat kursa biedrenēm izpalīdzēt ar modeļiem.

Viņa, ar vislielāko rūpību veidojot savam modelim īso griezumu, ko, darbam noslēdzoties, atzinīgi novērtēja skolotāja, atklāja, ka friziera arodu nolēmusi apgūt praktisku apsvērumu dēļ.

Jau pēc skolas beigšanas Madarai bijusi doma par frizieriem, taču tolaik mācīties bijis iespējams tikai Rīgā un viņai, meitenei no laukiem, nav bijušas finansiālas iespējas skoloties galvaspilsētā. Pabeigusi vidusskolu un augstskolu, strādājusi uzņēmumā, līdz pieteicies mazulis. Tad otrs.

”Diemžēl darba devējs pēc otrā bērna man darba vietu nebija saglabājis,” stāsta Madara. Viņa izmantojusi iespēju friziera arodu apgūt tepat Liepājā: ”Vecākais bērns nākamgad sāks iet skolā. Strādājot par frizieri, varēšu viņu gan uz skolu pavadīt, gan no tās sagaidīt, ko nevarētu, ja man birojā būtu jābūt noteiktu darba laiku.

Šis būs arods, kas ļaus vismaz daļēji pašai plānot savu laiku.”

Meitenes stāsta, ka martā viņām paredzēta lielā prakse, kam sekos lielais eksāmens. Būšot gan kungi, gan dāmas jāfrizē. Protams, satraukums esot, taču meitenes ir apņēmības pilnas.

Savukārt Evita Ernstsone pauž cerību, ka šis nebūs vienreizējs projekts, ka šāda iespēja Liepājas jaunietēm tiks dota arī nākamajā un turpmākajos gados. Un piebilst, ka noteikti nākotnē vajadzētu rast iespēju ļaut topošajām frizierēm sākt darbu pie manekeniem: ”Būtu vēlams manekenu ar gariem matiem, kas dotu iespēju vispirms apgūt garos griezumus, tad pakāpeniskos un īsos griezumus.”

”Jo sākumā, kamēr rokas tiek ietrenētas, tās trīc,” viņa piebilst: ”Un ikviens klients jeb modelis ir ar savu raksturu, kas rada papildu stresu.”