Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 23. augusts

+16°C
Vējš: Z 8.4 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Ralfs, Valgudis, Vitālijs

Ja nesanāca toreiz, uz skatuves mirdzēs tagad  (7)

Atslēgvārdi mūzika | lūsēns jānis

Jāņa Lūsēna vārds komentārus neprasa. Ikviens spētu nosaukt vismaz vienu skaņdarbu, ko komponists radījis un kas spilgti palicis atmiņā. Taču, iespējams, daudzi, vismaz no jaunākās paaudzes, nezina vai ir piemirsuši, ka pagājušā gadsimta 80.gadu sākumā tika izveidota studijas grupa "Zodiaks", kuru ļaudīm tā arī nekad nebija izdevības redzēt koncertos. Bet nu ikvienam tiek dota iespēja skatīt apvienības mūziķus aci pret aci. Devāmies ciemos pie Liepājā dzimušā mākslinieka, lai mazliet pakavētos atmiņās un parunātu par šodienu. 


– 8.decembrī koncertā "Hansa Disko nakts Nr.5" Ķīpsalas hallē elektroniskās mūzikas grupa "Zodiaks" pirmo reizi kāps uz skatuves. Ar kādām domām gaidāt šo uzstāšanos?
– Mums tas nebūs baigais pirmatklājums, pirmais randiņš, jo  esam pabraukājuši pa Krieviju un programma jau mazlietiņ atspēlēta. Protams, spēlēt Latvijā ir kas cits – te ir mūziķi, kolēģi. Ir jāspēlē labi. Uz skatuves būsim seši mūziķi – divi no pirmā "Zodiaka" – es un bundzinieks Andris Reinis, ar kuru divatā ierakstījām pirmo plati, mans dēls Jānis Lūsēns pie sintezatora, vēl viens mans dēls Zigfrīds Muktupāvels būs ar vijoli un vēl vienu sintezatoru. Ģitāru spēlēs Aivars Gudrais – ģitārists, kas piedalījās otrās skaņu plates veidošanā. Ar basģitāru būs Modris Laizāns, ar kuru spēlējām kopā izrādē "Hotel Kristina". Pie skaņu režijas pults būs mūsu ilggadējais cīņu biedrs Ivars Piļka, kurš "Zodiaka" pirmsākumos bija basģitārists, bet vēlāk pārkvalificējās par skaņu režisoru. Koncertā varēs dzirdēt visu pirmo plati, bet ar tādu mūsdienīgāku skanējumu.

– Kā tas gadījās, ka "Zodiaks" 25 gadu laikā tā arī neuzkāpa uz skatuves?
 – Mēs dzīvojām tajā laikā Padomju Savienībā, kad sintezatori kā šķira nebija pieejami. Ja arī parādījās, tad maksāja ārkārtīgi lielu naudu. Mums, tā laika Latvijas Valsts konservatorijas studentiem, protams, sintezatori nebija pieejami. Man interese par elektroniku bija, kaut ko klausījos un pašam gribējās pamēģināt. Viens cilvēks, otrs mums aizlienēja sintezatorus. Ar tiem arī mēģinājām realizēt mūziku iespējami tuvu tam, kā to gribējām.

– Kāpēc tieši tagad grupa parādās uz skatuves?
– Viss atkarīgs no piedāvājuma. Pēdējā festivālā "Jaunais vilnis", nezinu kādā sakarībā, kaut kādi krievu producenti tikās ar latviešu producentiem un domāju, ko varētu piedāvāt Krievijai. Raimonds Pauls un Laima Vaikule – skaidrs. Tika pieminēts arī "Zodiaks". Jā, to visi zinot. Esot baigi interesanti. Tā arī mums sāka nākt piedāvājumi.
Pirmo reizi uzstājāmies ar fonogrammu, kas, protams, atviegloja mūsu uzdevumu. Tas bija Maskavā, arī vienā milzīgā šovā, kur uzstājās ne tikai kādreizējās disko zvaigznes. Spēlēja grupa "Alphaville", Kriss Normens, Bonija Tailere un vesela virkne citu tā laika slavenību. Bija ļoti forši – skatuve liela, cilvēki ap 18 tūkstošiem, sajūtas grandiozas.
Pavasarī ir doma braukt ne tikai uz Krieviju, bet arī uz Ameriku, kur ir īstā auditorija – cilvēki, kas tajā laikā fanoja par šādu mūziku. Tur varētu būt vēl foršāk nekā Krievijā.

– Kā toreiz, pirms gadiem divdesmit pieciem, jūs uzņēma citi mūziķi – slavēja par uzņēmību vai uztvēra kā spēcīgus, bīstamus konkurentus?
– Nekādas konkurences nebija. Tas bija vienkārši studijas projekts ar tam laikam interesantu, jaunu formu. Cilvēki sanāca kopā, izveidoja vienu projektu, un ar to viss beidzās. Jo spēlēt dzīvajā instrumentu trūkuma dēļ nebija iespējams. Viss notika klusi un mierīgi. Sprādziens notika tikai pēc tam – vairāk nekā 20 miljoni pārdotu skaņu plašu. Tas tomēr nav maz. Taču to, ka pārdotas tik daudzas plates, uzzināju krietni vēlāk, kad jau slēdza studiju "Melodija". Satiku studijas direktoru, kurš teica, ka esam pārsituši visus rekordus. Tolaik plates jau neražoja tikai Rīgā, bet arī Ļeņingradā un vēl kaut kādā rūpnīcā Krievijā.

– Kāpēc tad pēkšņi visiem ievajadzējās "Zodiaka" pirmo plati "Disko Alianse"?
– Tas bija tāpēc, ka mēs iesākām tukšā vietā. Toreiz nomācošā daudzumā bija tā saucamā padomju estrāde, kas nāca no Krievijas. Mūzika bija samērā vienveidīga – krievu romances ar kaut kādu pop pavadījumu. Ļoti liela nozīme bija arī plates vāciņam, ko veidoja māksliniece Frančeska Kirke. Tas bija ļoti firmīgs, arī šodien vēl ļoti labi izskatās. Krievijā to izmanto reklāmas plakātos, palielina. Diskam, ko klajā laida "MicRec" ir tāds pats vizuālais ietērps.

– Kas bija plates mērķauditorija?
– Tolaik bija tā, kad saimniecības preču veikalos pieveda plates, stāvēja gara rinda. Zinu, ka mūsu plates, kad tās veikalos bija beigušās, melnajā tirgū pārdeva par 25 rubļiem. Tā bija masu psihoze.

 – Ko jums deva šie panākumi?
– Neko. Ieguvējs biju tikai finansiāli. Mums jau nebija nekādas publicitātes, kas saistīta ar parādīšanos sabiedrībā.

– Kāda šķiet plate, ar šodienas acīm skatoties?
– Smieklīga. Bet toreiz mēs tādi bērni vien vēl bijām, kuriem patika ar visu ko eksperimentēt. Un kāpēc ne?

– Kas vēl bez "Zodiaka" svarīgs jūsu dzīvē notiek?
– Manā dzīvē svarīga ir viena lieta – mūzika. Es esmu profesionāls komponists, kurš beidzis konservatoriju. Tagad rakstu vēl vienu bērnu operu, kurai pirmizrāde būs nākamgad septembrī Latvijas operā. Tā būs kā turpinājums "Putnu operai" – tādai pašai auditorijai, tādā pašā formā, ar orķestri, solistiem, kori. Tas ir darbs, kas prasa strādāt pusgadu astoņas stundas dienā. 

– Rakstot mūziklus, vairāk domājat par to, vai tie pašam patiks, vai tomēr mēģināt secināt, kā tos uztvers publika?
– Tie ir pasūtījuma darbi. Protams, ir jāpatīk pašam un darbs jāizdara pēc labākās sirdsapziņas. Bet nepārprotami tie ir adresēti konkrētai auditorijai – teātra apmeklētājiem. Galvenais kritērijs nav radīt augsto mākslu. Arī Mocarts rakstot nedomāja par augsto mākslu. Bija jāstrādā, jo gribējās ēst. Tie ir naivi ideālistiski stāstiņi par to, ka viņš no kaut kā iedvesmojies. Tas ir priekš bērniem. Cilvēks sēž, strādā un viss.

– Vai nav arī tā, ka nekas nesanāk?
– Ir posmi, kad nesanāk. Bet profesionāli tieku ar to galā. Un sanāk.

– Ko jūs rakstītu tieši sev?
– Tas ir sarežģīts jautājums. Domāju, ka tas vairāk būtu saistīts ar akustisku kamermūziku. Darbs būtu kluss, mierīgs, tajā netiktu risinātas nekādas problēmas, konfliktu, nebūtu dramaturģijas. To visu jau esmu atēdies ar skatuves darbiem.

– Kurš darbs, ko esat radījis, visvairāk iet pie sirds?
– Pirmā vietā noteikti ir "Putnu opera", jo tas, ka var strādāt ar profesionāliem izpildītājiem, nosaka to, kā raksti. Ja mēs gribam mūziklus iestudēt, vajadzīgs atsevišķs aktieru kurss, viņiem jābūt gan vienlīdz labi dziedošiem, gan aktieriskiem. Tad vēl varu nosaukt izrādes "Hotel Kristina" un "Sfinksa". Ar Kaupēnu ir ļoti interesanti, praktiski sirdī man tā īsti iegūlušies daži fragmenti. Tai izrādei bija kaut kāda īpatnēja enerģētika, es tā lāga nevarēju saprast, kas tur īsti ir.

– Cik reizes pats varat skatīties savas izrādes?
Kaupēnu skatos vienmēr, "Sfinksu" neskatos nekad. "Hotel Kristina" skatos vienmēr, jo sēžu orķestra bedrē. Tas arī viss.

– Pirms intervijas teicāt, ka uz Liepāju pēdējā laikā reti braucat, kāpēc tā?
– Diemžēl ir beigusies tāda radoša sadarbība, kaut gan Liepājas teātris man vienmēr simpatizējis, paticis ar to sadarboties. Kad aicinās, tad, protams, labprāt piedalīšos.

– Vai tikai uzstāšanās festivāla "Liepājas dzintars" jubilejas sarīkojumā augustā nebija jūsu pēdējā viesošanās reize Liepājā?
 – Laikam tiešām. Mani šausmīgi izbrīnīja, ka dienas laikā bija tukša pludmale. Neviens cilvēks nepeldoties, jo esot auksts ūdens. Es aizgāju trīs reizes nopeldēties, biju ekstāzē. Liepājnieki baigi izlaidušies.

– Kas palicis atmiņā no paša pasākuma?
– Man liekas, ka pompozitātes bija vairāk, nekā patiesi piedomāts, lai būtu interesanti un profesionāli. Manuprāt, vajag vienu profesionālu mūzikas producentu, kas tiešām saprot lietas. Festivāla koptēls izskatījās pēc Igo benefices, nevis "Liepājas dzintara".

– Pēc festivāla daudzi sprieda – tas ir vai nav turpmāk vajadzīgs? Kādas ir jūsu domas?
– Domāju, ka festivāls vajadzīgs, tikai jautājums, kādam tam jābūt. Konkurss vairs nav aktuāls. "Liepājas dzintars" varētu būt kā festivāls, kurā piedalīties būtu interese tiem, kas vēlētos iegūt publicitāti, piemēram, parādīties televīzijā. Nedomāju, ka būtu vajadzīgas tik daudz retrospekciju. "Liepājas dzintars" varētu būt kā "Bildes", tikai plašākā mērogā.

– Kā vispār vērtējat mūzikas dzīvi Liepājā?
– Man ir mazliet sāpīgi, ka katrs rauj deķi uz savu pusi. Man liekas, ka katrs dara par sevi, un tas viss paliek tā lokāli. Ir tāda sajūta, ka Liepājai nav vienotas kultūras programmas. Tomēr te ir tik daudz iespēju, ir Mūzikas, Mākslas vidusskola, Simfoniskais orķestris, teātris, neskaitāmas zāles, brīnišķīgas baznīcas ar ērģelēm. Protams, ir labi, ka Liepājā ceļ koncertzāli, bet tikpat labi te varētu būvēt metro. Koncertzāle jau nebūs orķestrim, to būvē tam, lai cilvēki varētu iet uz sarīkojumiem. Tāpēc vajadzētu veikt statistiku, cik cilvēku iet uz koncertiem. Lai nav tā, ka uzceļ milzīgu zāli, bet kas uz turieni brauks, kas spēlēs, kas notiks?
Man liekas, ka Latvijā problēma ir tā, ka viss notiek ap Rīgu. Būtu stipri jādomā par Latvijas provinci. Man ir tāds sapnis, ka kādās desmit Latvijas pilsētās valsts ar baznīcām varētu noslēgt vienošanos par īri, dievnamos ierīkot siltās grīdas, māksliniekiem kaut kādās blakus mājiņās uztaisīt ģērbtuves. Domāju, ar kādiem miljons latiem pietiktu, lai nodrošinātu visas provinces ar ļoti labām vietām, kur spēlēt koncertus.

Inita Gūtmane,
"Kurzemes Vārds"

  • Komentāri (7)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Aktīvā zona

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!