Sarīkoti vasaras kursi tiem latviešiem, kas dzīvo ārzemēs. Pašlaik mācības apmeklē seši jaunieši no Zviedrijas, Austrālijas un Uzbekistānas. Viena no kursu dalībniecēm ir Daina Knopa, kura atbraukusi no Stokholmas.

Jauniete Daina Knopa vēlas saglabāt dzīvu savu vecmāmiņu un vectēvu runāto valodu. Gan viņa pati un jaunākais brālis, gan viņu vecāki jau dzimuši ārzemēs, Zviedrijā. Daudz ko savas etniskās dzimtenes izpratnē Dainai devusi saskare ar vecmāmiņu bērnībā. Tagad jauniete saka, ka viņa runājot tādā vecmodīgā latviešu valodā, kādu trimdā līdzi aizvedusi vecmāmiņa Vanda Mediņa. Un tāpēc kursos apgūst valodu, kādā runā šeit un tagad, un viņa arī dzīvi interesējas par mūsu kultūru un šodienas dzīvi.

Savu vectētiņu komponistu Jāni Mediņu meitene nav sastapusi, viņš jau bija aizgājis mūžībā, par viņu un viņa devumu latviešu kultūrā pastāstījusi omīte. Mazmeita Daina zina, ka Jānis Mediņš ir nesaraujami saistīts ar Latvijas laikmetu griežiem.
Mediņu dzimta latviešu mūzikas kultūrai devusi trīs skaņražus. Savu vārdu mūzikā teikuši arī Jāņa vecākie brāļi Jāzeps un Jēkabs. 1890. gadā dzimušais komponists bijis Latvijas Konservatorijas profesors, Operas un Radiofona diriģents, neoficiālās himnas “Tev mūžam dzīvot, Latvija” autors.

1944. gadā Jānis Mediņš atstājis Latviju. Četrus gadus dzīvojis bēgļu nometnēs Vācijā, bet kopš 1948. gada par viņa dzīvesvietu kļuvusi Stokholma. Viņš komponējis, arī dzīvodams Zviedrijā. Mūziku tāpat mācījusies Jāņa Mediņa mazmeita Daina – viņa prot spēlēt klavieres un vijoli, meitene dziedājusi arī korī. Bērnībā viņa mācījusies latviešu svētdienas skolā Zviedrijā. Taču izvēlējusies citu dzīves ceļu – Daina Knopa studē Stokholmas Ekonomiskajā institūtā. Vēl viena viņas aizraušanās ir jāšanas sports. Iejādē Daina ieguvusi godalgotas vietas sacensībās Zviedrijā un Austrijā.

Daina bijusi Latvijā četras reizes, taču Liepājā ir pirmo reizi.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds” 

Daina Knopa (no labās) kopā ar organizācijas “AFS – Latvija” Kurzemes nodaļas brīvprātīgo Elīzu Danenfeldi-Ķirpi.