Liepājā dots starts piekrastes pārgājienu maršruta kārtējam posmam, kurā maršruta apsekotāji plānoja aiziet līdz Ziemupei.

Doties ceļā bija gatavas aktīvas Liepājas meitenes, kuras mīlot pārgājienus. Norai ir viena pārgājiena pieredze, Laurai – drusku vairāk. Kāpēc to darīt? “Šajā gadījumā iemesli ir daba un jūra, arī meditācija. Iesim tikai šo vienu posmu līdz Ziemupei. Vairāk nevaram, jo jāstrādā,” stāsta ceļotājas.

Vides eksperts, “Lauku ceļotāja” pārstāvis Juris Smaļinskis uzsver, ka “Lauku ceļotāja” mērķis esot veicināt ne tikai to, lai cilvēki brauktu uz laukiem, bet lai viņi tur kaut ko arī aktīvi darītu, izzinātu savu valsti, vēsturi, dabas un kultūrvēstures objektus. “Latvijā ir ļoti daudz īsu dabas taku, bet ļoti maz kājāmgājēju taku, kas aptvertu vienu vai pat vairākus novadus. Mūsu ambīcijas ir lielas – izveidot kājāmgājēju maršrutu, kas šķērsotu ne tikai visu Latviju, bet arī lielāko daļu Igaunijas. Tas vedīs gar visu piekrasti, apejot tikai vietas, kuras ir sarežģīti pievarēt gar jūras malu. Esam izgājuši visu krastu arī iepriekš, bet tagad ir jāizvērtē aktuālā situācija, turklāt mēs iesaistām sabiedrību, īpaši tos, kas sniedz tūrisma pakalpojumus. Visu fiksēsim, fotografēsim, punktus un pašu maršrutu ierakstīsim GPS. Jau šogad taps pirmie bukleti un būs pieejama informācija internetā. Latvijas – Igaunijas pārrobežu projekts ilgs trīs gadus, tā ka mēs esam tikai pašā sākumā,” stāsta J. Smaļinskis. Ceļš līdz Tallinai aizņems vairāk nekā 50 dienu, ir jāmēro ap 1100 kilometri.

Aiga Petkēvica strādā Kurzemes plānošanas reģionā un atzīst, ka tūrisms šeit ir svarīga ekonomikas nozare: “Mūsu uzdevums ir mēģināt pagarināt sezonu tiem tūristiem, kuri dodas kājām gar piekrasti. Latvija, Lietuva un Igaunija iekļausies Eiropas garo distanču kājnieku tūrisma maršrutu tīklā E9. Tas ir ļoti labs mārketings, ja mēs pasakām – brauciet uz šejieni, maršruts ir sakārtots, jūs varat iet gluži tāpat, kā esat pieraduši darīt savās mājās vai kaimiņzemē.” Aiga citē Rojas Tūrisma informācijas centra pārstāvi, kura teikusi, ka viņai pašai ir jānoiet gar piekrasti, lai saprastu, kas tie par putniem ir galvā viņas potenciālajiem klientiem, kas viņus dzen doties ceļā.

Pārgājiena laikā ir svarīgi pārbaudīt, vai maršrutā ieplānotās vietas patiešām ir īstās. Piemēram, ja tūrists ir atnācis līdz Liepājai, vai viņš saprot, kurp ir jādodas, lai nopirktu ūdeni, pasēdētu kafejnīcā vai atrastu naktsmītni. A. Petkēvica maršrutā dodas jau no Nidas: “Mani pārsteidza netīrā pludmale, kas tāda ir nevis cilvēku atstāta, bet tur ir no jūras izskaloti gruži. Ir jādomā, kā to novērst, ja gribam aicināt šurp cilvēkus, kas te sagaida tīru un neskartu dabu. Pozitīvā ziņa ir tūrisma pakalpojumu sniedzēju “bioloģiskā daudzveidība”. Šeit var atrast gan ļoti lētas naktsmītnes, gan luksusa vietas.” Nevarot teikt, ka iet gar jūru ir garlaicīgi, jo dažviet ir akmeņains, citur – smilšains. Jūra mainās atkarībā no vēja. Gājiens no Nidas līdz Jūrmalciemam bijis kā uz trenažiera, jo viļņi bijuši ļoti tuvu mīkstajām smiltīm. Maršruta apsekošanā dalībnieki arī skatās iespējas paiet mazliet nost no jūras gadījumā, ja laika apstākļi kļūst nepiemēroti iešanai pa pludmali. Nidā un Papē kāpās bijušas tikai norādes “Privātīpašums” lietuviešu valodā, un A. Petkēvica domā, ka te būtu darbs Valsts valodas inspekcijai. Tūrisma uzņēmējiem būtu labi zināt, kuros punktos gājējiem varētu iestāties nogurums. “Tad kāpēc neizlikt kāpās norādi, ka te var dabūt kafiju un smalkmaizītes,” saka Aiga.

Tiem, kas vēl gatavojas doties ceļā gar jūru, ir jārēķinās, ka var būt gan saule, gan vējš un lietus, turklāt dienā jāmēro ap 25 km. Informācija par projektu ir pieejama “Facebook”, atslēgas vārds – “estlathiking”.