Tagad, lai apmeklētu japāņu stilā iekoptu akmeņdārzu, vairs nav jādodas uz Uzlecošās saules zemi.

To var apskatīt tepat Lietuvā, kādas stundas brauciena attālumā no Liepājas. Kretingas rajona Darbēnu seniūnijas Mažuču ciemā to kopīgi ar domubiedriem un sešiem speciālistiem no Japānas iekārto bijušais ārsts Šarūns Kasmausks.

Veltījums Mātei Zemei

Atrast ceļu līdz turienei nav sarežģīti. Braucot pa Liepājas – Klaipēdas šoseju, iepretim pagriezienam, kas ved uz Sventāju, jāpagriežas pa kreisi un jābrauc Darbeņu virzienā līdz Lazdininkiem, kur vēlreiz jāpagriežas pa kreisi, un tad jau arī pēc kilometriem sešiem septiņiem mērķis, uz kuru ceļa norāžu netrūkst, ir sasniegts.

Pirmajā brīdī, ieraugot krustām šķērsām izrakņātu un nesakoptu piekalnīti, nevajadzētu satraukties. 16 hektārus plašā un Eiropā lielākā japāņu dārza iekārtošanas vērienīgais projekts uzsākts tikai pirms nepilniem diviem gadiem, un daudz kas no tā vēl ir tapšanas stadijā. Taču aptuveni piektā daļa no grandiozajām iecerēm jau ir īstenota, un apmeklētāji nekavējas ierasties, lai aplūkotu paveikto, jo arī tas, ko jau ir iespējams aplūkot, ir iespaidīgi un neparasti.

Gidiem, kas sagaida interesentus, vispirms, protams, nākas atbildēt uz jautājumu: kāpēc gan lietuviešiem vajadzīgs japāņu dārzs? Projekta autors apgalvo, ka tas ir pašsaprotami, jo Japānas un baltu tautu priekšstati par harmoniju dabā un to, ka visam jāatrodas līdzsvarā, esot ļoti radniecīgi. Š. Kasmauska māte, kas sagaida apmeklētājus, pastāstīja, ka dēls, iegūstot īpašumā šo krūmiem aizaugušo un nevienam nevajadzīgo zemes nogabalu, sākumā prātojis, ko gan ar to iesākt. Taču, rūpīgāk izpētot vietu, atbilde radusies pati no sevis. Dārzs būšot veltījums Mātei Zemei, jo neparasts te licies viss – gan paugurs, kas kā tornis paceļas virs apkārtnes, gan ezeriņi tam blakus, vairāki dzidri avoti un strautiņi, kas stiepjas trīs kilometru garumā un savieno ūdenskrātuves. Arī enerģētiski šī vieta likusies ļoti spēcīga. Līdzīga mūsu Pokaiņiem. Ne velti žemaitieši šajā pakalnā sendienās svinējuši vasaras saulgriežus.

Bez steigas, tāpat kā dabā

Projekts iecerēts tā, lai neko būtiski neizmainot, tikai papildinātu esošo. Japāņu dārza galvenās sastāvdaļas esot koki, ziedi un starp laukakmeņiem plūstošs ūdens, kas liek tiem dziedāt. Jāteic, ka Lietuva ar akmeņiem nav īpaši bagāta, tāpēc smagie granīta pelēči tiekot pirkti par lielu naudu un vesti šurp no Skodas apkārtnes un pat no Latvijas. Pavisam plānots sagādāt 25 tūkstošus tonnu laukakmeņu. Tos izvieto gar ezeriņu krastiem, strautu tecējumā, kā arī iegremdē gājējiem paredzēto taku pamatnē. Dārza iekārtošanai esot jānorit bez steigas – tas ir pamatnoteikums. Tā veidošanā nereti tiekot iesaistīti arī paši apmeklētāji. Gidi teica, ka dienu iepriekš šeit viesojušies ārsti no Rīgas. Viņi esot noāvuši kurpes un basām kājām staigājuši pa akmeņiem, lai tos labāk sajustu, lai uztvertu sevī dabas ritmus un turpmāk dzīvotu saskaņā ar tiem. Japāņu dārzs ir vieta, kur meditēt, kur uzkrāt sevī spēkus rītdienai.

Katram akmenim tiekot rūpīgi meklēta un atrasta sava īpaša vieta. Bet blakus tiem dārza veidotāji stāda prāvas aptuveni trīs metrus garas priedītes, bērziņus un neskaitāmus dekoratīvos krūmus, kas atvesti no tālās Japānas. Pavisam paredzēts iestādīt ap diviem tūkstošiem koku. Dārza iekopšanai nepieciešamās 200 tonnas kūdras piegādāt bez maksas apņēmusies vācu firma. Lai nopelnītu līdzekļus darbu veikšanai, uzceltas vairākas vienkāršas viesu mājiņas. “Tās tagad piedāvājam turīgiem cilvēkiem, kuri tic nākotnei, prot novērtēt skaistumu un vēlas atbalstīt projektu,” teica Šarūna māte.

Pēc dārza apskates par gūtajiem iespaidiem izvaicāju dažus no apmeklētājiem. Cilvēki pauda pārsteigumu par projekta īstenotāju milzīgo uzņēmību. Ne velti viņu garadarbs jau tagad iekļauts dižās Baltijas apceļošanas trīsdesmit objektu sarakstā. Lieliski esot arī tas, ka lietuvieši vērsušies pie pirmavotiem un dārza veidošanā iesaistījuši Japānas speciālistus, kuriem šajās lietās netrūkst izpratnes. Dažus vārdus pārmiju arī ar topošajam dārzam kaimiņos izvietotās vecās un garā zālē ieaugušās lauku sētas saimnieku. Atšķirībā no citiem viņš pauda neticību projektam. Tas esot pārāk vērienīgs. Milzums daudz naudas tur tiekot ieguldīts, bet vai tas viss būšot šo tēriņu vērts? Katrā ziņā viņam tur darbs neesot atradies. “Eh!” sēžot uz soliņa pie sava sabrūkošā nameļa durvīm un noskatoties uz apkārtnē notiekošajiem būvdarbiem, vīrs bezcerīgi atmeta ar roku.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Sarkanā kļava pati bez cilvēka iejaukšanās izveidojusi dīvainas zaru formas.

Dzidrs ezeriņš kalna galā, ko izveidojuši avoti.