Aizvadītās
nedēļas izskaņā
Liepājas BJC struktūrvienībā “Jauniešu māja”
norisinās jauniešu,
nevalstisko organizāciju (NVO) un
jaunatnes darbinieku konference
projekta “Liepāja – iespēju un izaicinājumu pilsēta
jauniešiem” ietvaros.

Diskusijas
mērķis bija, iesaistot Liepājas jauniešus, definēt Liepājas
iespējas un izaicinājumus, lai šī būtu draudzīga pilsēta
jaunatnei, jaunām ģimenēm, jauniem uzņēmējiem, drosmīgiem un
trakiem iedzīvotājiem, kuri ir nākotnes pilsētas vadītāji,
strādājot, izglītojoties, aktīvi palīdzot līdzcilvēkiem,
iesaistoties nevalstiskās organizācijās, organizējot savu
biznesu.

Tāpat
diskusija rīkota ar mērķi, lai iesaistītie spētu vienoties par
laimīgu un harmonisku pilsētu jauniešiem. Paneļdiskusijā
“Liepājas iespējas un izaicinājumi” savu redzējumu un
viedokli pauda Beberliņu atpūtas parka izveidotāja un vadītāja
Santa Vēvere, kafejnīcas “Kursas putni” saimnieks Arturs
Butāns, biedrības “Radi Vidi Pats” pārstāvis un “Boltik
Baik” organizators Staņislavs Babins, Kurzemes biznesa
inkubatora valdes priekšsēdētājs Salvis Roga, kā arī Latvijas
jauniešu padomes prezidents Emīls Anškens. Savukārt diskusijas
vadību uzņēmās “Rietumu Radio” žurnālists Dzintars
Hmieļevskis.

Taujāti,
kādai jābūt jauniešiem draudzīgai pilsētai, diskusijas
dalībnieki pauda dažādus viedokļus. Tomēr kopsaucējs šiem
viedokļiem bija tāds, ka svarīgi, lai jaunieši savā pilsētā
justos novērtēti un viņiem būtu iespēja realizēt savas idejas,
arī tādas, kas sākotnēji varbūt šķiet pat trakas un
neprātīgas.

Kā
sacīja KBI valdes priekšsēdētājs Salvis Roga, tomēr jāņem
vērā, ka agrāk vai vēlāk priekšplānā izvirzās finansiālie
jautājumi un svarīgi domāt par to, kā jaunietim iegūt
līdzekļus, lai, pirmkārt, spētu uzturēt pats sevi un, kā tad
iegūt līdzekļus savu ideju īstenošanai. Tādēļ jārūpējas par
to, lai jaunietim Liepājā būtu iespējas iegūt zināšanas,
pilnveidoties un realizēt sevi. Viņaprāt, vairāk arī jādomā
par to, kā veicināt vienlīdzīgu komunikāciju starp jauniešiem
un uzņēmējiem, lai jaunietim nav bailes uzrunāt potenciālo darba
devēju un piedāvāt sevi darba tirgū.

“BB
Wakepark” idejas autore un vadītāja Santa Vēvere atzina, ka
Liepājas pašvaldība, viņasprāt, ir pietiekami pretimnākoša,
tikai jaunietim sava iecerētā ideja ir jāspēj pamatot un pierādīt
tās lietderību un ilgtspēju.

Diskusijas
gaitā tika runāts gan par to, kāpēc jaunieši pamet Liepāju, lai
dotos studēt vai strādāt ārzemēs, gan par to, kāpēc viņi
izvēlas palikt tālumā, vai tieši otrādi – atgriezties Liepājā.
Staņislavs Babins pats ir daudz ceļojis un uzskata, ka Liepāja
tikai iegūst no tā, ja jaunieši dodas iegūt zināšanas un
pieredzi ārpus mūsu valsts robežām. Tomēr jautājums, vai
jaunieši ar iegūto bagāžu atgriežas Liepājā?

Tāpat
diskusijas dalībnieki dalījās pieredzē, kā uzsākuši paši savu
uzņēmējdarbību. Kafejnīcas “Kuras putni” saimnieks
Arturs Butāns, atzina, ka, viņaprāt, labāk ir vispirms iegūt
pieredzi un tad mesties sava biznesa veidošanā. Arī viņš pats,
pirms savas kafejnīcas atvēršanas, divus ar pusi gadus strādājis
kā bārmenis un iegūtā pieredze ļāvusi saprast, ko vajadzētu
darīt labāk, vai savādāk. Tieši pateicoties pieredzei, radusies
vīzija un ideja par savas kafejnīcas veidolu.

Savukārt
Santa Vēvere atzīst, ka veikparku Liepājā izveidojusi, jo nekas
tāds līdz šim mūsu pilsētā nebija, bet veikošana viņai ir
ļoti tuva. Turklāt braukāt visu laiku uz Rīgu nav ne laika, ne
finansiālā ziņā izdevīgi. Tā viņai izdevies savu hobiju
pārvērst par ikdienas nodarbošanos un peļņas avotu. Arī citi
diskusijas dalībnieki piekrita, ka mēs vēl esam pozīcijā, kad
pašiem ir daudz iespēju attīstīt jaunas vietas Liepājā un
apkārtnē, jo pilsētu veido cilvēki, kas šeit dzīvo.

Meklē
trūkumus un risinājumus

Konferences
turpinājumā jaunieši strādāja
grupās, lai noteiktu jaunatnes politikas prioritātes Liepājā un
savu redzējumu prezentētu arī citiem sanākušajiem konferences
dalībniekiem. Grupās
jaunieši un NVO pārstāvji iztirzāja
tādus jautājumus kā izglītība, pašapziņa un sadarbība,
aktivitāte un pasivitāte, ko izvirzīja par prioritāriem
problēmjautājumiem paneļdiskusijā, skaidro
Jauniešu mājas projektu vadītāja Inga Šablo.

Grupu
darbā dalībnieki meklēja atbildes uz to, kādi ir izglītības
sistēmas trūkumi, kā NVO var iesaistīties jauniešu izglītībā.
Jaunieši
kā
galvenos
trūkumus
izvirzīja
fokusu
uz atzīmēm nevis pieredzi un zināšanām, individuālā atbalsta
trūkumu, ielikšanu ”rāmjos” – nosakot
pareizu
vai nepareizu
domāšanu
un
vērtēšanu.
Tāpat
nepieciešams formālajā izglītībā ieviest neformālās
izglītības mācīšanās metodes. Savukārt dažādām NVO
vajadzētu kļūt par resursu,
kas var sniegt jauniešiem pirmo praksi un darba pieredzi, kā arī
palīdz apgūt un izzināt citu valstu pieredzes.

Analizējot
indivīdu pašapziņu un organizāciju sadarbību, grupas skaidroja,
kādēļ cilvēki nesadarbojas un bieži vien nekomunicē viens ar
otru un to, kā veicināt sadarbību un komunikāciju. Kā galvenie
komunikācijas trūkumi definēti audzināšana, neprašana veidot
attiecības, kā arī tas, ka skolās nemāca jauniešiem savstarpēji
komunicēt, kas noved pie pasivitātes un komunikācijas trūkuma ar
līdzīgi domājošiem.

Lai
veicinātu savstarpējo sadarbību un virzību uz kopēju mērķu
sasniegšanu, nepieciešams
organizēt
saliedējošus
pasākumus
visām aktīvajām un ieinteresētajām organizācijām un personām.
Savstarpēji
jāsadarbojas
ne tikai organizācijai
un
jaunietim, bet arī dažādām

organizācijām.
Kā viens no risinājumiem tiek arī minēts kopīga augstas
kvalitātes NVO centra izveide, kas radītu vidi, kurā jaunieši ir
spiesti izkāpt no savas komforta zonas, sastapt līdzīgi domājošos
un kopīgi darboties mērķu uzstādīšanā un sasniegšanā.

Savukārt
jauniešu pasivitāti dalībnieki skaidroja ar jauniešu bailēm no
atbildības un nezināšanas, neizpratni par darbošanos NVO, tā
priekšrocības. Tādēļ konferences ietvaros jauniešiem
bija
iespēja uzzināt arī
visu par nevalstisko organizāciju darbības principiem un to, kā
tad īsti iespējams
nodibināt NVO. Par aktuāliem jautājumiem saistībā ar NVO
dibināšanu un darbību, sanākušos informēja
Liepājas
domes eksperte NVO un sabiedrības integrācijas lietās Brigita
Dreiže.