“Kad es vairs nevarēju neaizelsusies uzkāpt otrajā stāvā un kad sāku sevī samanīt iezīmi, ka nevis kaut ko daru pati, bet mājās nokomandēju: padot, atnes un tā tālāk, sapratu, ka ir pienācis laiks kaut ko darīt ar savu svaru,” saka Veterinārās aptiekas vadītāja Ilga Drieka. Viņa ir viena no tiem sešiem cilvēkiem, kam Liepājas Reģionālajā slimnīcā veikta kuņģa samazināšanas operācija.

Būdama tikpat optimistiska un dzīvespriecīgi dzirksteļojoša kā visu savu dzīvi, viņa labprāt piekrīt dalīties pieredzē, kas varētu palīdzēt citiem, kam kilogramu skaits vairs neliecina tikai par palielinātu svaru, bet gan jau par slimību – aptaukošanos.  

Kad kļūst grūti uzkāpt līdz otrajam stāvam

Ilga neslēpj: “Es nekad neesmu bijusi slaida. Piedzimu jau ar lieko svaru – četriem ar pusi kilogramiem. Un dzīvoju gardēžu ģimenē – pie mums mājās vienmēr cepa un sautēja, bet pēc tam ar gardu muti apēda.” Bet tas, ka viņa vienmēr bijusi omulīgi apaļīga, Ilgu nekad nav traucējis kustēties, rosīties un nav arī bijis nīgruma vai citas sliktas jušanās iemesls. Gluži pretēji – viņa ir kā raķete, kas sarunas laikā burtiski uzsprāgst asprātībās un dzīvespriekā. “Bet tad pienāca laiks, kad es sāku domāt, ka nupat manu kilogramu ir par daudz,” viņa saka. “Kad jau trešo reizi biju nosvinējusi savus 39 gadus, jutu, ka aizelšos, tiekot līdz dzīvoklim otrajā stāvā. Par laimi, man vēl nebija visu to veselības problēmu, kas ir daudziem resniem cilvēkiem: hipertonija, paaugstināts asinsspiediens, sirdsklauves un tamlīdzīgi. Mammai bija pilna buķete, tāpēc arī man ir visas iespējas.”

Sākusi interesēties par iespējām veikt kuņģa samazināšanas operāciju, Ilga nokļuva uz konsultāciju pie speciālista Rīgā. Jā, viņš piekrita operēt. Vienīgi ar nosacījumu, ka jau pirms operācijas svars jāsamazina līdz 130 kilogramiem, bet Ilgai to bija krietni vairāk. Visas nepieciešamās manipulācijas kopā ar operāciju būtu izmaksājušas ap trim tūkstošiem latu. “Tā kā man tādas naudas nebija, bija skaidrs, ka jāņem kredīts,” Ilga nosprieda un jau sāka kārtot dokumentus.

Tad nāca laimīgs gadījums – kolēģes mamma iegūlās slimnīcā, un palātā kopā ar viņu bija sieviete, kam kuņģa samazināšanas operāciju tepat Liepājas Reģionālajā slimnīcā bija veicis ķirurgs Viesturs Rozītis. Turklāt bez maksas. “Apturēju kredīta kārtošanu, gribēju steidzīgi viņu satikt, tāpēc meklēju pa visiem iespējamajiem kanāliem,” smejas Ilga. “Viņš, ieraudzījis mani, pajautāja, kas tad tik steidzīgs noticis, ka tāda trauksme? Un es viņam pavisam tieši pajautāju – kā jūs domājat, kas ir noticis, ieraugot šāda izmēra sievieti?” Abi pasmējušies, un tā sācies Ilgas ceļš, lai iegūtu, kā viņa tagad pati saka, savu mazo kuņģīti.

Tagad tu kusīsi kā cukuriņš!

Operācija notikusi šā gada 9.aprīlī. Ilga gan nevēlas precīzi atklāt, cik toreiz svērusi, taču to gan neslēpj, ka no tās dienas ir zaudējusi jau 30 kilogramu – mēnesī vidēji izkūst 6 kilogrami. Lēni un pakāpeniski, tāpēc Ilgas sejas āda nezaudē tvirtumu. To, ka nāksies veikt vēdera ādas plastisku korekciju, viņa gan nenoliedz. Ar dakteri Rozīti jau ir vienošanās, kad tas būs nepieciešams.

Pēc operācijas Ilgas kuņģa tilpums palicis vairs tikai 50 mililitru. “tas nozīmē, ka tagad ēdu pavisam maz, taču jūtos paēdusi,” viņa skaidro. Ēšanas paradumos nekas neesot mainījies, mainījies tikai daudzums. “Es pat nevaru tasīti kafijas izdzert uzreiz,” viņa skaidro. Un smejas – pilnu alkohola glāzi arī ne, jo tad kuņģis būs pilns ar to.

“Es tagad mācos sadzīvot ar savu mazo kuņģīti,” – tā viņa traktē savu šā brīža stāvokli. Jo kuņģītim ir arī dažas kaprīzes – tam nepatīk šis un tas no tā, ko Ilga varēja ēst pirms tam. Piemēram, tomātus tagad nākas mizot. Tāpat arī ābolus un persikus. Arī riekstus, kas Ilgai visu mūžu tā garšojuši, viņa tagad var apēst vienu, divus. Jā, vakariņas gan Ilga tagad vairs neēd. Taču nevis tādēļ, ka nedrīkstētu, bet tādēļ, ka, tās gatavojot un pagaršojot, jau ir pieknakstījusies, un vēders ir pilns.

Ilga nesapņo, ka reiz viņas augums būs tik slaids kā niedrīte. “Nu, kur es iešu tāda gara niedre – metru un 84 centimetrus gara!” viņa jau atkal dzirksteļojoši smejas. Taču atklāj senu sapni: “Esmu vienmēr gribējusi staigāt džinsos, taču tik lielu, kā man līdz šim vajadzēja, vienkārši nebija.” Tagad viņai kājās ir pirmie džinsi mūžā. Ilga priecīgi pieceļas, lai tos nodemonstrētu: “Kad nopirku, tie bija apspīlēti, bet redzi, kā tie uz gurniem jau nokarājušies, un arī josta jau vajadzīga.”

Un Ilga atklāj – lai arī ne tik dūšīgas kā viņa, bet paapaļas meitenes ir arī viņas draudzenes, un Ilgas piemērs tagad būšot labs stimuls arī viņām. Viena jau ziemā dosies uz operāciju, savukārt kādai citai draudzenes vārdadienas dāvanā nopirkušas kriketa komplektu. “Tagad mēs vairs nesēdēsim pie galda un neēdīsim, bet iesim laukā, spēlēsim kriketu un kustēsimies,” stāsta Ilga. Un vēl viņa sūta milzum lielu paldies savam dakterim Rozītim: “Taktiskāku un iejūtīgāku ārstu es nezinu. Dažas dienas pēc operācijas viņš ienāca pie manis palātā, izrunājāmies, un, ārā ejot, viņš man tā sirsnīgi teica: “Tagad tu kusīsi kā cukuriņš!” Tā arī notiek.” Un viņa piebilst, ja kāds vēlas aprunāties, lai droši ejot uz aptieku – viņa iedrošināšot vairs nenest savu nastu līdzi.

*

Šobrīd Liepājas reģionālajā slimnīcā kuņģa samazināšanas operācijas veic ķirurģi Viesturs Rozītis un Māris Naļivaiko. Par aptaukošanās slimību, tās ārstēšanu un citām ar aptaukošanās niansēm ikviens var uzzināt, ieskatoties mājaslapā www.vieglaks.lv. Speciālā kalkulatorā ievadot sava svara un auguma parametru, tur var noskaidrot arī savu ideālo svaru.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”