Gandrīz katram cilvēkam mājās ir kāds dzīvnieciņš. Parasti gan vairāk tiek izvēlēti pūkainie zvēriņi, piemēram, kaķi, suņi vai kāmīši. Tomēr netrūkst cilvēku, kas par mājdzīvnieku izvēlas daudz netradicionālākus mazos kustoņus. Centāmies noskaidrot, kā ir tad, ja mājas dzīvē par sabiedroto izvēlēts bruņurupucis.

Stepes bruņurupucīte Čiepa par Heringu ģimenes locekli kļuvusi pavisam nejauši. “Jaunākajai meitai pirmajā septembrī tika solīts jauns mājdzīvnieciņš. Tā nu kādu dienu abi ar vīru pēc darba nolēmām solījumu izpildīt. Veikalā konstatējām, ka nebija kāmīšu, ko meitene gribēja. Mūsu uzmanību pievērsa mazs bruņurupucēns, un tā galu galā kāmja vietā ģimenē ienāca pavisam cits dzīvnieciņš,” stāsta Mirdza. Jāteic, ka rupucīte šai ģimenei ir parādā savu dzīvību, jo nākamajā dienā veikals, kur iepriekš viņa mita, nodega līdz pašiem pamatiem.

Pagājuši jau 18 gadi, kopš Čiepa ir pie Heringiem. Mazā bruņurupuce, kuru agrāk varēja paņemt vienā plaukstā, tagad izaugusi divreiz lielāka un jūtas pavisam labi. Pat otrs mīlulis, nedaudz nešpetnais runcis Podzis, nav nekāds traucēklis. Gluži otrādi – rupucīte par spīti kaķa greizsirdībai un vēlmei reizēm paspēlēties tam nepievērš ne mazāko uzmanību un mierīgi dzīvo tālāk. Tiesa, ja tomēr kādreiz Čiepai kaut kas nepatīk, tā izrāda savu nepatiku, to darīdama diezgan neparastā veidā – šņācot.

Bruņurupuča kopšana īpašas pūles nesagādā. Galvenais, lai kustonis brīvi varētu pārvietoties pa dzīvokli un netiktu ierobežots. Mirdza apstiprina, ka tā tik tiešām ir, jo arī viņas mīlulis labprāt bauda brīvību. “Čiepa pati vienmēr atrod to vietu, kas viņai nepieciešama. Zina, kur nolikts ēdiens, tas viņai nekad nav jāpienes. Ja vēlas gulēt, atrod kādu klusu vietiņu, kur mierīgi pasnaust,” piebilst Čiepas saimniece. Jāpiemin, ka katru gadu stepju bruņurupučiem ziemā, proti, trīs mēnešus, vajadzētu pavadīt miegā, ko Čiepa gan nedara. Saimniece spriež, ka pie vainas varētu būt vienmēr siltais dzīvoklis, jo nav jūtama nekāda laika maiņa, un līdz ar to bruņurupuce nejūt vēlmi nosnausties.

Bruņurupuči ir ļoti tīrīgi un stepes smiltīs paši sevi notīra. Tiem nav spalvu, tie nerada lieku nekārtību – ne saplēš tapetes, ne saskrāpē dīvānus. Mirdza iesaka tos reizi pa reizei nomazgāt, notīrīt, jo nebrīves apstākļos tie paši to izdarīt nevar. Tomēr Čiepas saimniece smejot nosaka, ka ūdens viņas mīlulei nepatīkot.

Par spīti tam, ka rupucīši tiek uzskatīti par lēniem radījumiem, tie tādi nebūt nav. Patiesībā ir pavisam citādāk – tie ir diezgan ātri un vajadzības gadījumā var pazust no acīm tik pēkšņi, ka neuzmanīgāks vērotājs to pat nepamanīs. Tieši tāpēc bruņurupucīti tomēr vajadzētu kaut nedaudz pieskatīt, lai tas neielīstu tādās vietās, no kurām grūti tikt ārā, kā arī lai tas neapgāztos uz muguras, jo tādā gadījumā paša spēkiem dzīvnieciņš pats nespēj pagriezties. Vēl kas – vienmēr jābūt uzmanīgam, lai mazajai radībai neuzkāptu virsū, kā arī tad, kad kustoņa nadziņi izauguši pārāk gari, būtu vēlams griezties pie veterinārārsta, lai bruņurupucītim būtu vieglāk pārvietoties.

Par barošanu nebūtu jāuztraucas, jo bruņurupuča uzturēšana lielus materiālos līdzekļus neprasa. Piemēram, šī stāsta galvenā varone pārtiek no kāpostlapām, āboliem, svaigu gurķu ripiņām. Pieradināta arī ēst kartupeļus, makaronus, vienīgais noteikums –ēdienam klāt nedrīkst būt sāls. “Čiepai īsta delikatese ir pienenes, īpaši viņai garšo to dzeltenās galviņas, kā arī zaļās lapas. Vienu gan varu ieteikt – ja barojat bruņurupuci, dariet to uzmanīgi, jo tiem zobu vietā ir tādas kā skavas, pēc kuru ieciršanās pirkstā vai kur citur, brūce ilgi un sāpīgi dzīst,” jautāta par ēšanas paradumiem, saka pensionētā kundze. Dzert mazajai radībai nevajag, pietiek ar to, ja, piemēram, salātlapas pirms pasniegšanas ir noskalotas. Vēl viens pluss ir tas, ka šīs radības var diezgan ilgu laiku iztikt bez ēdiena, kas arī krietni atvieglo to uzturēšanu.

Mirdza norāda, ka par bruņurupuča saimnieku nevar kļūt kurš katrs. “Jārēķinās ar to, ka bruņurupuči ir ilgdzīvotāji, tos nevar paņemt uz pāris gadiem. Pirms iegādes ir nopietni jāapdomā visi plusi un mīnusi, jāizlemj, vai tiešām tieši šis dzīvnieks ir tas, ko vēlas sev blakus bezmaz vai uz visu mūžu. Turklāt bruņurupuci nevar apmīļot tā, kā, piemēram, kaķi vai sunīti. Protams, katrs dzīvnieciņš ir pelnījis būt mīlētam, bet pret rupucīšiem šī mīlestība jāparāda citādāk.”

Zooveikala “DINO ZOO centrs” pārdevējas informēja, ka sauszemes bruņurupučus Latvijā, kā arī daudzās citās valstīs nav atļauts pārdot, jo tie ir īpaši aizsargājami. Tomēr, ja esot tik tiešām liela vēlme kādu šo mazo kustonīti iegādāties, internetā parādoties piedāvājumi iegādāties rupuci no cilvēkiem, kas tos turējuši iepriekš. Vēl viena alternatīva ir iespēja sauszemes ilgdzīvotāja vietā nopirkt ūdens bruņurupuci, kura dzīves ilgums ir ap 20 gadu. Kaut arī Liepājā tos nevar iegādāties, to tomēr var izdarīt Rīgas zooveikalos “DINO ZOO centrs”, kur lētākie ūdens dzīvnieki maksā ap 12 latiem, savukārt dārgākie – ap 40. Taču nedrīkst aizmirst, ka tad papildus rupucim jāiegādājas arī terārijs, kas jāiekārto atbilstoši viņa vajadzībām, jo šīs radībiņas atšķirībā no saviem sauszemes līdziniekiem mīl atrasties ūdenī. Turklāt terārijam jābūt tik lielam, lai mazais radījums tajā justos pietiekami ērti un brīvi varētu peldēt.

Ja tomēr kādam paveicies savā īpašumā iegūt sauszemes bruņurupuci, tad jāzina, ka arī tā turēšanai mājās būtu nepieciešams terārijs. Tā platumam jābūt vismaz 2 līdz 3 reizes lielākam par rupuča augumu, lai tas varētu brīvi pārvietoties. Ūdens vietā terārijā jāieklāj aptuveni 3–10 cm bieza smilšu kārta, lai radītu pēc iespējas dabīgākus apstākļus un netiktu bojāti dzīvnieka nagi, kā arī kāju locītavas. Vēl svarīgi ir tas, lai terārijā vai telpā, kurā tiek turēts bruņurupucis, būtu pietiekami augsta temperatūra (vidēji 20–35 grādi pēc Celsija) un gaisa mitrums. Vasarā būtu ieteicams ilgdzīvotāju palaist zaļā pļaviņā, bet tad jāatceras, ka bruņurupuči patiesībā ir ļoti veikli un var itin viegli pazust, tādēļ tomēr vajadzētu pasekot līdzi, kur dzīvnieciņš atrodas.

Daira Šteinberga,
“Kurzemes Vārds”

Bruņurupucis itin labi prot sadzīvot arī ar citiem mājdzīvniekiem.