Trešdiena, 14. aprīlis Strauja, Gudrīte
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Kafejnīcu nomainīs mājas zupa

Kafejnīcu nomainīs mājas zupa
25.02.2009 07:04

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Guntu Veisbuku droši var saukt par kultūras cilvēku, taču tie, kuri iepazinuši viņu tuvāk, labi zina, ka Gunta ir arī prasmīga saimniece un prot pagatavot garšīgu maltīti arī tad, ja ledusskapī nekā nav. Ilgus gadus darbojusies reklāmas jomā, pašlaik viņa ir reklāmas un mārketinga aģentūras “Samba” valdes priekšsēdētāja, jo Guntai patīk darīt interesantas lietas, meklēt un izdomāt ko jaunu, rast risinājumus sarežģītiem jautājumiem un gūt no tā visa gandarījumu. Arī virtuvē.

Kā jau daudzas sievietes, arī Gunta ēst gatavošanai nopietnāk pievērsusies, izejot pie vīra. Un uzskata, ka viņai ir ļoti paveicies, jo Miks ir kaislīgs mednieks un makšķernieks. Ja mājās tiek atnests spainis ar gaļu vai nozvejotām zivīm, nekas cits neatliek, kā ķerties pie gatavošanas.

No medījumu gaļas var gatavot pilnīgi to pašu, ko no mājlopu gaļas. Vienīgā starpība – nepieciešams vairāk garšvielu un garšaugu un dažkārt arī kūpināts speķis. No lielākiem gabaliem top cepetis, no mazākiem – rollmopši, gulašs, bet pārējais – malšanai: kotletēm, frikadelēm un viltotajam zaķim. Bet visu atlikušo savāra ar garšvielām, gaļu atbrīvo no kauliem un treknumiem un saliek želejā.

Līdzīgi ir ar zivīm. Zivju zupa, ceptas zivis marinādē vai tomātu mērcē, zivju galerts un zivju kotletes. Protams, tas ir arī liels atspaids ģimenes budžetam, kas īpaši svarīgi laikā, kad krīzes bieds atbalsojas vai ikkatrā saimē. Taču Gunta uzskata: ja daudz par to apkārt neklausās un saimnieko ekonomiski, tad viss izdodas. Viņa domā, ka dzīve katram pati iemācīs, kā, kur un ko ietaupīt,. Daudzi no pusfabrikātiem un kafejnīcu maltītēm atgriezīsies pie mājās gatavota ēdiena. Un jāatzīst, ka tam taču arī piemīt sava īpašā garša.

Ļoti daudz no virtuves prasmēm Gunta mantojusi no savas māmiņas, kura vienmēr gatavojusi garšīgas un sātīgas maltītes gan savai ģimenei, gan lielākiem pulkiem, jo savulaik aicināta par saimnieci kāzās un citās lielās viesībās. Un vēl joprojām turpina iepriecināt savu ģimeni ar īpaši gardiem ēdieniem.

“Ikdienā, protams, pie vakariņu galda ar noformēšanu neaizraujamies un ne ar ko īpašu neatšķiramies no citām ģimenēm. Jo vairāk tāpēc, ka dēls Madars jau pats ir nodibinājis ģimeni un esmu vecmāmiņa mazdēliņam Markusam (kurš gan vēl ir par mazu, lai spētu pilnvērtīgi novērtēt omītes gatavošanas prasmi),” viņa stāsta. Taču, uzņemot viesus, saimniecei patīk, ja svētku galds ir noformēts skaisti un gaumīgi. Ņemot palīgā neparastākas salvetes, atbilstošas krāsas sveces, ziedus un īpaši piemeklētus traukus. Arī ciemojoties viņa tam pievērš uzmanību, bet maltītes ziņā Gunta vairāk paļaujas uz pārbaudītām vērtībām.

Vasaras beigās Guntai ļoti patīk iekonservēt krājumus ziemai – gurķus, tomātus, bietes un lielos daudzumos t.s. vīriešu zaptes visdažādākajās kombinācijās.

“Tā kā mans ēst gatavošanas princips ir – ātri, garšīgi un nedārgi un mēs esam lieli zupu cienītāji, šie konservi ļoti noder. Katliņā uzliek vārīties kartupeļus zupai, kad tie jau gandrīz mīksti, pievieno burciņu vīriešu zaptes (ja tādas nav, var izlīdzēties arī ar veikalā nopērkamo “Dārzeņu soļanku”, tikai tad vēl jāpievieno apcepti burkāni un sīpoli), ja ir – kādu desas vai cepeša gabaliņu un kubiņu kūpināto ribiņu buljona. Mazliet pavāra un beigās pievieno sakapātus zaļumus (ziemā – kaltētos) un kādas garšvielas pēc garšas un pašu gaumes (sāli, piparus, ķiplokus, lauru lapu, citronu sulu utt.),” stāsta Gunta.

Ar saldajiem ēdieniem Veisbuki gan īpaši neaizraujoties, tāpēc gardākais viņiem ir saldējums ar zemeņu vai brūkleņu ievārījumu. “Vienīgais izņēmums – ātrais ābolu rausis, kas sevišķi iecienīts tieši ābolu laikā,” saka Gunta. Viņai pašai ļoti garšo cepelīni. Taču tos baudīt iznāk retāk, jo, kā zināms, to gatavošana ir visai laikietilpīgs process.

Lūk, dažas Guntas Veisbukas receptes gan svētku galdam un arī ikdienai.

Karaliskā gaļa svētku reizei

Gaļu sagriež šķēlēs, izdauza, pārkaisa ar sāli un piparus un cieši kārto ietaukotā plātnē. Pārber kārtu sagrieztu šampinjonu un kārtu sīpolu, visu pārlej ar majonēzi un bagātīgi pārkaisa ar sarīvētu sieru. Cep cepeškrāsnī 180 grādu temperatūrā aptuveni 45 minūtes, kamēr veidojas brūngana siera garoziņa.

Pildīta paprika

Papriku pārgriež gareniski uz pusēm, izņem sēklas un uz dažām minūtēm ieliek verdošā sālsūdenī. Izņem un notecina. Malto gaļu sajauc ar vārītiem rīsiem, garšvielām un kapātiem zaļumiem. Gaļas masu pilda papriku pusītēs (ar kaudzi). Pildīto papriku sakārto uz cepešpannas un pārkaisa ar smalki sarīvētu sieru. Atsevišķi apcep rīvētu burkānu un sīpolu, pievieno saldo krējumu, kas sajaukts ar tomātu mērci, pieber garšvielu maisījumu “Vegeta”. Mērci lej uz cepešpannas pie paprikas un liek krāsnī cepties. Kad siers kļūst brūngans, papriku vēl pāris reižu pārlej ar mērcīti, un gatavs!

Ātrais ābolu rausis

3 olas sakuļ ar glāzi cukura, pieber vaniļas cukuru, cepamo pulveri vai sodu, pielej glāzi kefīra, samaisa un pievieno 2 glāzes miltu. Mīklu lej ietaukotā formā. Pāri var pārslacīt nedaudz zemeņu ievārījuma. Uz mīklas izkārto sagrieztas ābolu šķēlītes un visu pārlej ar sakultu olu, kurai pievienota ēdamkarote krējuma. Pārkaisa kanēli un cep 180 grādu temperatūrā aptuveni 45 minūtes.

Aukstā mērce dārzeņiem

Sajauc balto jogurtu “Zilonītis” (bez cukura) ar paciņu šampinjonu krēmzupas ar grauzdiņiem, atstāj nedaudz aukstumā, lai uzbriest. Dārzeņus (burkānus, gurķus, ziedkāpostus u.c.) sagriež salmiņos vai sadala nelielos gabaliņos, kurus pēc tam ēd, iemērcot jogurta mērcē.

Gunita Boka,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz