Helovīns jeb Visu svēto dienas priekšvakars ir sena tradīcija, ko atzīmē naktī no 31. oktobra uz 1.novembri. Kamēr daudzās pasaules valstīs bērni un pieaugušie ar aizrautību gatavo mošķu tērpus, rezervē vēderā vietu saldumiem un grebj ķirbjus, Latvijā daudzi joprojām rausta plecus neizpratnē par to, kas šie svētki īsti ir. 

Helovīna tradīcijas mums nemaz nav tik svešas, kā sākotnēji varētu likties. Daudzi uzskata, ka šo svētku aizsākumi meklējami Amerikā, taču patiesībā to saknes sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē un savā attīstībā ietekmējušies no daudzu tautu tradīcijām – romāņiem, ķeltiem un, visbeidzot, arī kristiešiem.

Pētnieki uzskata, ka Visu svēto dienas aizsākumi meklējami tagadējās Lielbritānijas un Ziemeļfrancijas teritorijā, ko kādreiz apdzīvoja ķelti, kuri 1.novembrī svinēja Jauno gadu. Tradīcija noteica, ka līdz 31. oktobra vakaram visai ražai jābūt mājās, jo naktī uz 1. novembri priesteri svēto ozolu birzīs kūra augstus ugunskurus, bet no rīta izdalīja oglītes ļaudīm, lai nevienā mājā netrūktu siltuma un to aizsargātu no ļauniem gariem. 

Senie ķelti un balti uzskatīja, ka šis ir laiks, kad atveras vārti uz viņsauli un dzīvos apciemot nāk mirušie. Taču, izmantojot izdevību, līdz ar tuvinieku gariem pie cilvēkiem no elles nākot arī dažādi mošķi. Mistikas apņemtajā laikā īpaši aktivizējoties arī raganas un citas nelabas būtnes. Šī iemesla dēļ senie priesteri ģērbušies biedējošā apģērbā, zvērādās un maskās, lai ļaunos spēkus aizbaidītu.

Arī latīņu izcelsmes tautām Helovīns tieši saistīts ar mirušo pasauli, uzskatot, ka mirušo gari atgriežas mājās, lai apciemotu palicējus. Itāļiem un sicīliešiem 2.novembrī ir bērnu svētki, jo aizgājušie radinieki viņiem atstājuši ciemakukuli – konfektes, cepumus, mandeļkūkas un cukura lellītes. Savukārt romieši 1.novembrī ir svinējuši Pomona dienu, kurā augļu un dārzu dievības tika godinātas ar ēdieniem un dzērieniem. Laikā, kad romieši iebruka ķeltu zemēs, tradīcijas sajaucās.

Turpmākajos gadsimtos visspēcīgāko ietekmi Helovīns piedzīvoja līdz ar kristīgās ticības izplatību Vecajā Eiropā un Britu salās. Hronikas vēsta, ka mūsu ēras 8. gadsimtā Pāvests Bonifācijs, netikdams galā ar īru pagāniem, licis atzīmēt baznīcas svētkus tajā pašā laikā, kad ķelti rīko savus maģiskos rituālus. 

835. mūsu ēras gadā Romas baznīca 1.novembri pasludināja par Visu svēto dienu, bet 2.novembri – par Visu dvēseļu dienu, lai godinātu mirušos. Šai dienai raksturīgi lieli ugunskuri, svinīgi gājieni, kuros cilvēki pārģērbās par svētajiem, eņģeļiem un velniem, arī reliģioza rakstura mistēriju uzvedumi.

Taču kristietībai neizdevās izspiest vecos ieradumus, un galu galā visi svētki saplūda vienkopus, un radās Helovīns. 

Viens no Helovīna simboliem ir izgrebts ķirbis, kura iekšienē ielikta svecīte. Tradīcijas pamatā ir īru leģenda par kādu vīru vārdā Džeks, kurš aizrāvies ar pamatīgu uzdzīvi un apmānījis arī pašu velnu. Savu dvēseli viņš paturējis, taču vīra grēki bijuši tik lieli, ka viņš neticis uzņemts arī debesīs. Tā nu viņš visu mūžību esot spiests klīst pa ēnainām un tumšām vietām uz zemes. Lai atrastu ceļu tumsā, viņam bijusi atļauta tikai viena oglīte, kuru ievietojis izgrebtā rācenī. Leģenda citu skanējumi ieguvusi Amerikas Savienotajās Valstīs, kur rāceņa vietā figurē izgrebts ķirbis. Šos ķirbjus nodēvēja par Džeko laternām un joprojām liek māju logos, lai gari vieglāk varētu atrast ceļu.

Mūsdienās Helovīna svinības asociējas ar bērnu tērpšanos maskās un kostīmos, lai dotos pie kaimiņiem diedelēt saldumus. Arī saldumu diedelēšana aizgūta no Amerikas, kur iesākumā Helovīns pārvērtās huligānismā.

Maskās tērpti jaunieši sita mašīnas, mētājās ar olām utt., tad iejaucās valdība, kas aicināja doties saldumu medībās. Šis aicinājums tika sadzirdēts, un nu jau gadiem Helovīns pamatā tiek uztverts kā izklaides pasākums. 

Nesakatoties uz to, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju neatbalsta šos svētkus, katru gadu tendence mainās – svinētāju, jo īpaši bērnu un jauniešu vidū, paliek vairāk. Secinājums ir viens – katram pašam vajag izvērtēt, vai Helovīns ir svētki, kurus vēlas svinēt vai ne. Un tā ir arī ar Lieldienām, Ziemassvētkiem, Mārtiņiem un ikvieniem citiem svētkiem.

Avoti: tvnet.lv, delfi.lv, ritakafija.lv, mammamuntetiem.lv