Pagājušā gada Valentīna dienā jauniešu lapā “Kaktuss” bija ievietots raksts par šiem svētkiem “Mīlestības puķes studentu sirdīs”. Tas bija veidots no vairākiem stāstiņiem par pārīšiem. Viens no tiem bija par Raimondu Dobeli  un Kristīnu Šmiti, grupas “The Briefing” mūziķiem. Viņu stāsts saucās “Romeo un Džuljetas stāsts ar laimīgām beigām”. Pēc piecu gadus draudzības viņi Pāvila baznīcā viens otram teica jāvārdu.

Bildinājums gaišāko svētku priekšvakarā

Bija 24.decembra pēcpusdiena. Restorānā “Upe” Raimonds un Kristīna viens otram pasniedza Ziemassvētku dāvaniņas. Kristīna nojauta, ka varētu sekot bildinājums, jo ar savu mīļoto cilvēku ik pa laikam bija ierunājusies par kāzām un sievietes intuīcija deva ziņu, ka Raimonds kaut kam krāj naudu. Taču viņa nebija cerējusi, ka tieši gaišāko svētku priekšvakarā Raimonds pasniegs mazā kastītē, rotātu ar jēriņu (Raimondam ir iesauka Jērs), ievietotu zelta gredzentiņu ar trīs lapiņām, kas simbolizē pilnību, un dimantiņu. Kristīnai ne mirkli nebija jādomā, vai pieņemt gredzenu, arī Raimonds nepieļāva iespēju, ka varētu saņemt atteikumu. Abi piekrīt, ka ir ābola īstās pusītes un ka bildinājums sekojis īstajā vietā un laikā.

“Mēs iepazināmies 12.maijā, tāpēc meklējām, kurā mēnesī 12.datums ir sestdienā. Sanāca augustā,” stāsta Kristīna. “Par kāzu norises vietu izvēlējāmies restorānu “Nīcava”, jo tas mums šķita elegants un atrodas ārpus Liepājas,” savu jauno sieviņu papildina Raimonds. Jaunieši stāsta, ka visgrūtāk, gatavojoties kāzām, bijis izdomāt, kur katru no viesiem sēdināt pie galda un kādas dāvanas izvēlēties vecākiem un vedējiem. Tad abi secināja, ka vajag kaut ko simbolisku, kas saistās tieši ar viņiem. Tā nu paķēruši līdzi fotogrāfu Aldi Ķibēnu un devušies pie jūras. Gala rezultātā dāvanās tika pasniegti pašdarinātos sarkanos maisiņos iebērti dārgi saldumi un fotogrāfijas, kurās redzami gaišās drēbēs tērpti divi laimīgi cilvēciņi. Pārējiem viesiem savukārt tika speciāli izgatavotas piespraudītes ar dažādiem asprātīgiem uzrakstiem.

Pirmā frizūra salonā

Lielas raizes saderinātajiem arī sagādāja kāzu drēbju sarūpēšana. ”Es nevarēju atrast gaišajam uzvalkam piemērotas kurpes un jostu. Pa Rīgas veikaliem staigājām vairākas dienas,” atceras Raimonds, kuram galu galā laime uzsmaidīja un kurš uz savām kāzām varēja ierasties kā īsts kungs. Pirms došanās pie šuvējas Kristīnes Beķeres-Brīvkalnes gados jaunā dziedātāja Kristīna skaidri zināja, ka viņa negrib nekādu princeses kleitu. “Es nevēlējos neko tradicionālu. Gribēju kaut ko vieglu, gaisīgu, kas plīvotu vējā,” skaidroja Kristīna. Uz šuvējas ieteikto modeli Grobiņas meitene sākumā skatījās ar aizdomām. Bet, veroties uz to biežāk, radās pārliecība, ka tā būs īstā.

Uz jautājumu, vai nācies daudz naudas izdot par kāzu kleitu, Kristīna apgalvoja noliedzoši. Jo tērpa darinātāja jaunajiem esot pazīstama, un viņa par darbu paprasīja mazāk, nekā bija gaidīts. Ja ar kleitu bija veiksmīgi tikts galā, tad problēmu radīja plīvurs. “Raimonds gribēja, lai ir plīvurs, kuru var pārcelt. Man ir paīsi mati, tāpēc bija diezgan grūti izveidot tādu frizūru, kurai var piestiprināt šādu plīvuru. Man bija vairāku frizūru izmēģinājumi pie vairākām frizierēm,” stāsta Kristīna.

Savs piedzīvojums šajā sakarībā bija arī Raimondam. Parasti matus viņš apgriež pats, bet, topošās sieviņas mudināts, vienreiz izdomāja lauzt tradīciju. Noskatījis, ka grupas taustiņniekam tīri laba frizūra, apjautājies, kura friziere viņam tādu izveidojusi. Tā nu viņš devās pa iepriekš iemīto taciņu un tika pie salonā taisītas matu sasukas.

Runājot par gredzeniem, mūziķi sacīja, ka vēlējušies klasisko variantu. Vienkāršai, no sarkanā zelta gatavotajai stīpiņai dota priekšroka arī tāpēc, ka tā nerada problēmas, spēlējot mūzikas instrumentus. Liepājā neesot bijusi iespēja rotās iegravēt izdomātos uzrakstus, tādēļ grobiņnieki to iecerējuši izdarīt Rīgā pēc gada savā kāzu dienā.

Zaķi ar burkāniem un nakts karaoke

Nedēļu pirms kāzām tuvākie draugi un draudzenes rīkoja Kristīnas vecmeitas un Raimonda vecpuišu ballītes. Tovakar līgaviņa tika kronēta kā vakara karaliene ar zaķa ausīm, ļipiņu un plīvuru. Bet līgavainis, iedvesmots no romāna “Mehāniskais apelsīns” ekranizētā varoņa Piena puikas tēla, tika ieģērbts siltās vīriešu apakšbiksēs, biznesa klases baltā kreklā, bikšturos, grupas buņģiera roku darinātos pautu sitamajos, jodelētāju platmalē. To visu papildināja džentlmeņu spieķis (darināts no lietussarga) un līmējamā dāmu skropsta uz apakšējās kreisās acs plakstiņa. Abiem bija līdzīgs uzdevums, proti, nopelnīt naudu un pēc tam bez sirdsapziņas pārmetumiem to notriekt. Līgaviņa ar savu zaķu bandu pārdeva burkānus, kāpostus, kā arī valdzināja gājējus, dziedot dziesmas, piemēram, “Money, money, money” (“ABBA”) un “Sing it Back” (“MOLOKO”). Raimonds savukārt lika lietā savu ģitārista talantu. Ballītes izdevās godam, tikai jāpiebilst, ka finansiālā ziņā, protams, labāk veicās daiļā dzimuma pārstāvēm.

Gatavošanās ir laba lieta, taču ir jāseko arī kāzām. Un vedēju Ilzes un Mārtiņa Dobeļu virsvadībā tās izdevās tiešām lieliskas. Kopā svinībās piedalījās 44 cilvēki. Raimonds un Kristīna nebeidz vien stāstīt, kā kāpuši augšā pa Sv.Trīsvienības baznīcas kāpnēm uz skatu torni, kur vējš gandrīz aiznesis līgavas plīvuru, kā trompetists Alekss viņus nejauši pārsteidzis promenādē un priecējis ar skaistu serenādi, kā naktī laiduši gaisā balonus, pie kuriem bija piestiprinātas brīnumsvecītes, kā izdejojušies kā traki līdz pulksten septiņiem rītā.

Par kāzu muzikantiem bija izraudzīta apvienība “Kap ella Dīgļi” jeb grupas “The Briefing” neprecētie dalībnieki plus māsas Bluķes. Mākslinieki, pēc Kristīnas un Raimonda vēlēšanās, izpildīja 80.gadu mūziku, kura, pēc jaunā vīra teiktā, ir mazliet smieklīga, jautra un viņā raisa atmiņas par bērnībā klausītajām lentēm un platēm. Mūziķi kāzu viesus pārsteidza ar krāšņiem tērpiem, kurus ik pa laikam nomainīja. Un disko mūzikas ritmā lēca gan jauni, gan veci. Bija arī karaoke. Par tās panākumiem viesu vidū vēsture klusē, jo tajā brīdī jaunlaulātie baudīja divvientulību savā numuriņā.

 Tas nebūtu īsts latvietis, ja nevēlētos zināt, kas jaunajiem sadāvināts. Lielākoties nauda, par kuru iecerēts iegādāties lielu ģimenes gultu. Lai arī pirkums neesot no tiem praktiskākajiem, jo istabiņa, kur mitinās jaunlaulātie, ir visai maza, taču gulta ir ļoti svarīga. Arī tāpēc, ka viņiem kā mūziķiem kārtīgi jāizguļas, jo pusaizmigušiem kāpt uz skatuves ir visai bīstami.

Pirmo medusdienu noguļ

Ja ir kāzas, tad jābūt kāzu ceļojumam. Raimonds un Kristīna sacīja, ka piedāvāts doties uz Helsinkiem, taču viņi nevēlējušies staigāt pa muzejiem un citām apskates vietām, bet trīs brīvās dienas vēlējās aizvadīt tikai divatā pie dabas krūts. Un tā nu nedēļas sākumā pabijuši atpūtas namā “Liedags” tepat Jūrkalnē. Paķēruši līdzi arī divriteņus, kuri pirmajā dienā gan netika likti lietā, jo nogurums darījis savu, un pirmo dienu pavadījuši gulšņājot. Pēc tam gan devušies ar velosipēdiem uz Ventspili un Pāvilostu, karsējušies pirtī, veldzējušies tikai viņiem sagatavotā baseinā, kā traki naktī skraidījuši pa lietu, ēduši daudz saldumu, vārdu sakot, kārtīgi atpūtušies.

Kas mainījies pēc kāzām? Pirms tam abi jaunieši dzīvoja atsevišķi, nu viņi ir kopā dienu un nakti. “Man patīk, ka kopā varam iet gulēt un kopā celties,” Raimonds ir gandarīts un atzīst, ka jūtas lepns, ka ieticis vīra kārtā. “Un patīk gaidīt savu vīriņu mājas no darba, esmu laimīga un jūtu, ka mūsu medusmēnesis vēl turpinās…” smaidot piebilst Kristīna.