Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola (LMMDV) turpina rīkot izcilu mūziķu meistarklases. Pagājušajā nedēļā individuālās nodarbības un atklātās meistarklases vadīja pianists Artūrs Cingujevs. “Rezultāts noteikti ir,” šo mācību formu vērtē Taustiņinstrumentu spēles izglītības programmas vadītāja Līga Elere. “Mēs aicinām māksliniekus, par kuriem zinām, ka viņi 40 minūtēs spēj panākt rezultātus. Pagājušajā gadā visi bija ļoti apmierināti ar Andreja Osokina meistarklasēm, un šogad redzam, cik labi strādā A. Cingujevs.”

Respektējām pedagogu lūgumu ar intervijām neuztraukt bērnus, kam tūdaļ jāsēžas pie klavierēm rādīt savas prasmes. Taču 4. klases skolniece Joanna Šterna droši smaidīja gan auditorijai, gan slavenajam viesim. Joannas skolotāja Evita Būmerte pastāstīja, ka meitene spēlē klavieres četrus gadus. Pagājušajā gadā kopā ar Artu Janeku ieguvusi pirmo vietu starptautiskā klavieransambļu un duetu konkursā, kuram meitenes sagatavoja Daiga Hiršsone. “Ļoti apzinīga, darboties griboša skolniece. Jau 1. klasē piedalījās pianistu festivālā “Jaunā debija” Rīgā. Attīstāmies un pretendējam uz koncertu pieredzi,” teica E. Būmerte.

LMMDV piedāvā dalību meistarklasēs ne tikai pašu skolēniem, bet arī bērniem no reģiona. “Šogad pieteikušies no Nīcas, Saldus un Skrundas. Audzēkņiem dalība ir bez maksas, skolas veic dalības maksu, jo meistarklases ir diezgan dārgas,” teica L. Elere.

A. Cingujevs pats meistarklases dēvē par atklātajām stundām. “Tās nāk no manas Maskavas pieredzes, kur es mācījos konservatorijā. Katra stunda bija meistarklase, varēji iet pie jebkura profesora un apgūt dažādu instrumentu spēles specifiku. Jo instrumentu karalis ir klavieres, mēs varam attēlot dažādas skaņas, tāpēc ir jāpārzina citi instrumenti.” Izcilās profesores Eliso Virsaladzes students, daudzu starptautisku konkursu laureāts šobrīd uz skatuves kāpj retāk. “Pie pedagoģijas esmu nonācis tāpēc, ka cilvēkiem ir jānodarbojas ar to, kas vislabāk patīk un padodas. Pašlaik ir periods, kurā nevaru teikt, ka man būtu atklāta vēlme muzicēt uz skatuves. Arī administratīvais darbs, jau trešo gadu vadot Bolderājas mūzikas un mākslas skolu, ir ņēmis lielu savu daļu. Turklāt mācos Latvijas Kultūras akadēmijā, menedžmenta programmā, maģistrantūrā. Man ir arī trīs bērni, tas viss kopā aizņem ļoti daudz laika, jāsaliek prioritātes,” stāstīja pianists.

Atklātās stundas mūziķis vada gan Rīgā, gan citur Latvijā. Meistarklasēs reti, bet mēdzot būt pārsteigumi. “Piemēram, savulaik Daumants Liepiņš no dārziņskolas. Laiku pa laikam uzrodas spīdekļi, par kuriem pēc tam dzirdam. Bet mani visvairāk priecē redzēt motivētus skolēnus,” teica A. Cingujevs. Mācoties viņam bijis ļoti daudz jautājumu “Kāpēc?”, bet ļoti reti saņēmis atbildi, kas pārliecinātu vai iedvesmotu. Īstus pamatus un skolu ieguvis Maskavas konservatorijā.

Vai jaunieši tagad jautā pianistam? A. Cingujevs atzīst, ka jā. Protams, ne visi: “Galvenais ir saprast, nevis plūst pa straumi. Vakar teicu kādai meitenei – ja cits spēlētu šo skaņdarbu, es droši vien teiktu pavisam ko citu. Jo māksla nav statiska, es nezinu pareizās atbildes. Zinu principus, pēc kuriem pats būtu gājis, mēģinu rādīt ceļu.” Viņš uzskata, ka mūziķi savā ziņā esot tulkotāji, jo notis ir kā burti grāmatā. “Mēs mākam lasīt burtus, bet pašiem ir jāsaliek pieturzīmes un jāatrod sava intonācija. Vienu dzejoli visi nelasīs vienādi un nevajag. “Youtube” ir laba lieta, bet arī nelaime, jo tur ir daudz sliktu ierakstu ar daudziem skatījumiem, jauniešiem tie jauc galvu. Vajag izlasīt, ko uzrakstījis komponists, un domāt pašam,” stāstīja A. Cingujevs.