Krājot cenšas saprast vienkāršo lietu burvību
liepajniekiem.lv
Emīla Molotoka istaba
līdzinās muzejam, kuru viņš pats izveidojis, krājot dažādas senas lietas.
Kolekcijā atrodamas dažādas mantas – sākot no pastmarkām un beidzot
ar gāzmaskām.
Emīlam nav svarīga mantas vērtība,
viņu vairāk interesē tās vēsture – kas bijis šīs lietas īpašnieks pirms tam, kam
tā ir domāta un cik tā ir veca. Ar šo hobiju Emīls cenšas aizpildīt tukšumu
savā dzīvē, novirzīt domas, lai nedomātu par dzīves problēmām.
Daudzās lietas viņš atrod pie
paziņām, kuri ar lielāko prieku no tām atbrīvojas. Ir arī mantas, kuras Emīls
pērk komisijas veikalos, bet daudzas viņš ir atradis pamestās mājās.
“Mana istaba vairāk atgādina nelielu
muzeju un dzīvot šajā muzejā man patīk. Vienīgais, dažreiz trūkst vietas, ”
saka Emīls.
Puisim ir trīs, viņaprāt, vērtīgākas lietas viņa kolekcijā. Tās ir “Best
of the Scorpions vol.2” vinila plate, viskija pudele no 19.gadsimta un vecas
figūriņas.
Figūriņas ir vērtīgas, jo tās
ir ģimenes relikvija. Naudas ziņā tās nav īpaši vērtīgas, bet ir svarīgas, jo tām
ir savs dzīvesstāsts.
Viskija pudele ir visvecākā lieta kolekcijā. Tā saglabājusies
no 19.gadsimta. To var secināt pēc uzrakstiem uz pudeles.
It kā tā ir vienkārša pudele,
bet tajā
saglabājusies tā laika atmosfēra un sava vēsture. Plate
ir ideāla stāvoklī un tās cena varētu būt ap 20 dolāriem.
Emīlam ļoti patīk pētīt vecās
mantas. Pirms
kāda laika viņš izjauca dažas gāzmaskas un uzzināja tās iekšējo uzbūvi. Gāzmaskas
viņš ir atradis ratiņu fabrikā, nomestas pie pārējam nevajadzīgām lietām.
Visas kameras,
objektīvu
eksponometrus un statīvu viņš ir dabūjis no sava tēva. Dažu dienu laikā puisis iemācījās
rīkoties ar kameras filmiņu, sapratis to uzbūvi un uzzinājis, kur Liepājā tās var
attīstīt.
Kad ir bijušas naudas
grūtības, dažas lietas no savas kolekcijas viņš arī pārdevis, bet pārsvarā
Emīls cenšas visu saglabāt, jo šo lietu izmešana viņam nozīmē zaudēt
daļu no sevis.
Emīls uzskata, ka ir ļoti svarīgi zināt vēsturi, jo, pateicoties tai, mēs varam mācīties no mūsu senču kļūdām. Svarīgi ir zināt savu
dzīvesstāstu un prast to pasniegt. Viņš vienmēr cenšas atrast kaut ko jaunu, kaut
ko neredzētu.