“Tie bijuši mūsu skolas 90 gadi. Skatoties nākotnē, mēs redzam, ka katra diena ir izaicinājumu pilna,” stāsta J. Čakstes Liepājas 10. vidusskolas direktore Inta Freiberga. Balonu virtenes, skolas logo krāsās veidoti klašu rotājumi, atmiņu fotogrāfijas, video klašu telpās un gaiteņos, kā arī svētku smarža. Skolēni savās klasēs veidoja tortes “Manu kūku manai skolai”! Saldie kārumi jubilejai un bijušajiem absolventiem, kuri ieskatījās skolas muzeja krājumos, jaunizremontētajās telpās, satikās ar skolotājiem un gremdējās atmiņās. Tik krāsaini un radoši izskanēja 10. skolas jubileja.

1924.gadā Alejas ielas 16. ēkā darbu uzsāka 3. un 8. latviešu pamatskola. Par godu skolu atklāšanai skolēni Alejas laukumā, sadevušies rokās, veidoja Draudzības loku. 1929.gadā abas pamatskolas apvienoja, un 17.decembrī pilsētas valde jaunizveidotajai skolai piešķīra Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes vārdu.

1938.gadā J. Čakstes skola tika pie sava karoga, ko darināja skolotājas pēc zīmēšanas pedagoga un mākslinieka Otto Stendera skices. Atraitne Justīne Čakste ar ģimeni finansēja karoga izgatavošanu. Skolas karogā izšūta skolas devīze: “Par Latviju latvisku, daiļu un varenu”.

Padomju okupācijas laikos gan skola zaudē Čakstes vārdu un nozūd arī skolas karogs. Jāņa Čakstes vārdu skolai izdodas atgūt tikai 1997.gadā, kad pilsētas dome pieņem šādu lēmumu.

J. Čakstes 10. vidusskola piepildījusi sen loloto sapni izveidot skolas atmiņu grāmatu. Saņemot Liepājas pilsētas pašvaldības un Izglītības pārvaldes atbalstu izglītības projektu konkursā, 2018.gada nogalē izdoti “Čakstes skolas stāsti”.

Pārsteigumu jubilejā sagādājis kāds skolēna tētis Aldis Dille, kurš pasniedza unikālu dāvanu – Čakstes skolas pirmā 1929./30. mācību gada “Skolēnu vispārīgā saraksta grāmatu”, pēc kuras izpētes var secināt, ka togad skolā mācījušies vairāk nekā 400 skolēnu.

Svētku dienas izskaņā J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas kolektīvs pulcējās Sv. Annas baznīcā uz svēto aizlūgumu savai skolai.

10. skolā visilgāk strādājusī skolotāja ir Baiba Lāma, kura ik darba dienu uz darbu skolā dodas jau 38 gadus. “Laiki mainās, bet pamatvērtības paliek. Vienmēr esmu gribējusi kādam palīdzēt. Kad redzu, kā pārmainās mans audzēknis – kā viņš izaug un pilnveidojas, jūtos gandarīta. Novērojumi pēdējā piecgadē liecina, ka varbūt bērni ir kļuvuši mazāk radoši. Viņi vairāk orientējas uz tehnoloģijām un eksaktām zinātnēm,” pieredzē dalās skolotāja B. Lāma.