Nevienam netraucē, ikvienam der – universālais dizains
“Man patīk dzeltenas salvetes, oranži trauki, dzeltena tējas paciņa. Pēc acu operācijas uzreiz vēl tik labi neredzēju, bija vieglāk sataustīt tēju,” stāsta Voldemārs, “gaisma man ir svarīga – saskatu gaišo uz tumša fona.”

Pirms operācijas viņš neredzēja neko. Tad, lai atrastu meklēto vai lai aizietu līdz mērķim, viņš vadījās pēc siltuma, vēja, ventilācijas gaisa plūsmas, taustoties ar rokām un kāju pēdām, un visās situācijās palīdzējis spieķis. Tagad viņš diezgan labi var saskatīt tuvu stāvoša cilvēka seju.

Sataustāms, sadzirdams

Viņa pašreizējais mājoklis, Liepājas Neredzīgo biedrības ierīkotais dzīvoklis “Dzīves skola” parastā daudzdzīvokļu mājā Dunikas ielā ir ļoti krāsains un kontrastains, un tas tāds ir tādēļ, lai jebkuram iemītniekam būtu vieglāk dzīvot. Atslēgas vārds ir jebkuram. Protams, dzīvoklis ir pārbūvēts, lai visas telpas varētu lietot arī cilvēki ratiņkrēslos – tajā nav sliekšņu, durvis ir platas, nav šaura gaiteņa. Šajā dzīvoklī lietas nav tikai saredzamas, bet arī sataustāmas, kā lielais dzīvokļa numurs uz ārdurvīm, un sadzirdamas, kā zvans pie tām – tikko tas atskan, iekšpusē virs durvīm iedegas sarkana lampiņa.

Der visiem, netraucē nevienam – tā biedrības vadītājs Māris Ceirulis formulē universālā dizaina jēgu. Viņaprāt, “Dzīves skola” ir labākais piemērs, kā universālā dizaina principus var ievērot ikviens savās mājās, teic Māris. Varbūt kādu tas iedvesmos, remontējot un pārveidojot mājokli sev, saviem bērniem vai saviem vecvecākiem, lai viņi justos labi arī tad, kad blakus nav neviena, kurš ātri palīdzētu atrast vajadzīgās lietas.

Voldemārs saka, šis dzīvoklis esot gluži ideāls. Un tomēr, vaicāts, ko viņš ieteiktu ģimenēm ņemt vērā, kad tuvinieks ir vājredzīgs, Voldemārs saka arī: “Jāsaprot, ka ir vajadzīgs pavadonis. Un ja cilvēks nav piemērots būt par pavadoni, tad sākas nesaskaņas. Pats esmu pavadījis savu māmiņu, viņai bija glaukoma. Gājām kopā un ļoti droši.”

“Vecums ir mūsu nākotne,” optimistiski izmet Māris. Cilvēka dzīves laikā redze mainās. Daiga Bindere, Liepājas Neredzīgo biedrības projektu asistente, rāda piemēru, kā mēs saskatām pasauli jaunībā, brieduma gados un vecumā. Jau brieduma gados, pašiem pavisam nemanot, skats uz apkārtni ir krēslaināks, bet ar gadiem krēslas tīmeklis kļūst aizvien tumšāks, dzīve it kā kļūst aizvien pelēcīgāka. Pret to var cīnīties ar krāsām.

Arī publiskajā telpā

Liepājas Neredzīgo biedrība pēdējā gada laikā ir īpaši pievērsusies universālā dizaina principu izstrādei un popularizēšanai. 30. novembrī noslēdzās biedrības projekts “Atpazīt – saskatot, sadzirdot, sataustot. Universālo dizainu ikvienam Latvijā”. Kopā ar invalīdu draugu apvienību “Apeirons” un Ekonomikas ministriju panāktas pat izmaiņas būvnormatīvos, lai universālā dizaina principus ieviestu publiskajā telpā visā Latvijā. Māris un Daiga uzsver: runa nav tikai par redzes vai dzirdes invalīdiem vai tikai par cilvēkiem ratiņkrēslos. Universālais dizains rada lietojamu, pieejamu, patīkamu vidi, palīdz orientēties ikvienam cilvēkam – arī mazam bērnam, cilvēkiem, kuri stumj zīdaiņus ratiņos, izklaidīgiem ļaudīm, tūristiem.

Stāstot par universālo dizainu dažādās Latvijas pilsētās pašvaldību darbiniekiem, būvvaldēs un arhitektiem, katrā auditorijā bijis kāds pilnīgi redzīgs, kurš atzinies: viņš arī ieskrējis nepamanāmajās stikla durvīs. Tagad Liepājā jau vairs nebūs daudz stikla durvju bez krāsainiem brīdinājuma rakstiem un stabu uz ielām bez dzeltenajiem riņķiem. Cits universālā dizaina piemērs, īpaši cilvēkiem ar redzes problēmām – pēc LNB ierosinājuma uzņēmums “Rūķis LM” sācis cept rievainus ietvju ķieģelīšus vājredzīgu cilvēku vadlīnijām. Kas tas ir? Ideja pārvesta no Francijas lielpilsētām. Speciāli izveidotajā ietves rievā vājredzīgs cilvēks ieslidina sava spieķa galu un seko vadlīnijai – rievai. Kad to nomaina pumpaini ķieģelīši, cilvēks zina – sekos pārmaiņas, pagrieziens vai arī būs jāšķērso iela. Māris stāsta, šādas vadlīnijas būšot pārbūvētajā stacijas laukumā, arī tiekot ieprojektētas ielā, pa kuru nākotnē virzīsies jaunā tramvaja līnija.

Uzziņai

Kas ir universālais dizains?
Tā ir pieejama vide, produkti, pakalpojumi un informācija visiem cilvēkiem. Principi:
1. Ērta lietošana ikvienam.
2. Daudzveidīga izmantošana.
3. Viegli izprotams lietojums.
4. Viegli uztverama informācija.
5. Samazināta iespēja kļūdīties.
6. Minimāla fiziska piepūle.
7. Kustībai un lietošanai atbilstošs izmērs un telpa.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārda” pielikums “Mājoklis”

Virtuves sienas ir dzeltenas. Priekšmeti – spilgti un kontrastējoši. Tumši brūns rokturis uz balta loga rāmja. Sarkana maizes kaste uz ledusskapja. Dzeltens trauku žāvētājs, oranži šķīvji.

“Ja galds būtu raibs, es uz tā neievērotu drupačas,” saka Voldemārs. Viņam patīk, ka var atšķirt lietas uz galda – ka tējas kārbiņa ir dzeltena, krūze – apelsīnu krāsā.

Kur pat ķeizars kājām iet, viss kontrastē: uz oranžu sienu fona izceļas baltais pods un izlietne, bet uz to fona – sarkanais vāks un dzeltenais ūdenskrāns. Ne tikai viegli ieraugāmi, bet arī priecīgi.

Dušas telpā izlietnes izliektā forma piemērota, lai to ērti varētu lietot, sēžot ratiņkrēslā. Dušas augstums ir regulējams. Ir ļoti grūti orientēties pilnīgi baltā telpā, arī telpā, kurā ir skaista spīdīga flīžu grīda. Svarīgas ir pat vienkāršas lietas, piemēram, lai gaisma krīt tieši uz izlietni vai uz ūdenskrānu.