Šodien 12. klašu audzēkņi svin izlaidumu. Tagad tikai viss sāksies. Lielais jautājums viņiem: ko darīt tālāk? Mācīties augstskolā vai citā mācību iestādē, meklēt darbu vai vēl kaut ko citu?

Palikt Latvijā vai doties uz ārzemēm? Izvēle nekad nav vienkārša. Iztaujājām vidusskolu beidzējus, kādi ir viņu nākotnes plāni: pavisam skaidri vai vēl miglā tīti?

Mācīties? Varbūt strādāt?

“Es vēl nezinu, ko darīšu tālāk,” godīgi atzīstas 8. vidusskolas 12.a klases audzēknis Guntis Ansulis. “Man šķiet, ka līdzīgi ir arī daudziem citiem. To redzu kaut vai no saviem klases biedriem – maz ir to, kas skaidri zina, ko vēlas tālāk mācīties.”

Vidusskolas gados Guntis plānojis varbūt mācīties kaut ko saistībā ar celtniecību, jo šī nozare pēdējos gados strauji attīstījās. Puisis labprāt šo darbu strādātu, taču nevar izbēgt no realitātes, ka celtniecība ir gājusi mazumā, tāpēc šajā jomā Guntis mācības neturpinās.

Apmeklējot izglītības izstādi “Skola” Ķīpsalā, viņa uzmanību saistījusi Aizsardzības akadēmija. Gan ar to, ka tur maksā labu stipendiju, gan arī ar iespējām braukt mācīties vai doties praksē uz citām valstīm. “Es nekur daudz neesmu bijis, tāpēc man tas patiktu,” viņš saka. Taču Guntis nav pārliecināts, vai nākotnē vēlēsies veidot militāru karjeru. 

Varbūt strādāt? “Arī par to esmu domājis, un vienu brīdi pat biju pārliecināts, ka labprāt kādu gadu pastrādātu, varbūt atrastu tādu darbu, kas man patīk, un tad tajā virzienā arī mācīties,” viņš saka. Tikai grūti pateikt, kā būtu ar darba atrašanu. Viņš zina, ka daži klasesbiedri, kas neturpinās mācības, jau sākuši darbu meklēt, bet pagaidām bez rezultāta.

Varbūt doties darbā uz ārzemēm? “Man kādi desmit paziņas jau aizbraukuši,” saka Guntis. “Gan uz Angliju, gan Dāniju un Zviedriju. Ja es gribētu, būtu vismaz, ar ko sakontaktēties, un varbūt tie arī palīdzētu iekārtoties darbā. Taču strādāt uz ārzemēm es vismaz pagaidām negribu braukt, varbūt paceļot – to gan.”

Gunta ģimene vēlētos, lai viņš tomēr mācās, tad, ja izdodas, var arī piestrādāt. Guntis domā, ka tā būtu vislabāk. Bet, runājot par to, kādu viņš gribētu redzēt savu nākotni, Guntis saka: “Tādu, lai nebūtu jācīnās par katru santīmu.”

Jāizmanto Eiropas Savienības piedāvātās iespējas

“Vairums manu klasesbiedru diezgan skaidri zina, ko darīs tālāk, un daļa pat ļoti skaidri. Mūsējie plāno mācīties gan par ārstiem, gan inženieriem, gan ekonomistiem,” saka Liepājas 1. ģimnāzijas 12.c klases skolniece Undīne Rubeze. Viņa jau ir uzņemta augstskolā Nīderlandē – tā atrodas Māstrihtā. Undīne izvēlējusies studēt sociālo novirzienu, taču būs dažādi mācību priekšmeti arī no zinātnes, no humanitārā novirziena, un tādējādi izglītība būs daudzpusīga. “Augstskolu, kurā turpināt mācības, es meklēju ļoti mērķtiecīgi jau kopš pērnā rudens,” viņa stāsta. Starp citu, Undīne šajā pašā augstskolā ir uzņemta vēl citā programmā. Taču drošības dēļ viņa plāno iestāties arī Latvijas Universitātē, kurā vēlas studēt žurnālistiku, un Rīgas Ekonomikas augstskolā.

Kāpēc izvēle bijusi par labu Māstrihtai? “Pirmkārt, tāpēc, ka tur piedāvā ļoti plašu izglītības programmu. Es negribu studēt tikai kaut ko vienu, jo visu mūžu negribēšu darīt vienu darbu,” viņa uzskaita. “Otrkārt, tāpēc, ka tā ir iespēja iemācīties jaunas valodas, jo turpat netālu ir gan Beļģija, gan Vācija, gan Luksemburga. Un, treškārt, tāpēc, ka tā man būs laba starptautiskā pieredze.” Kā vēl vienu iemeslu par labu mācībām šajā augstskolā Undīne min to, ka mācību maksa – 1500 eiro gadā – ir līdzvērtīgi Latvijas Universitātei, kur dažādas programmās tā ir pat lielāka.

Tomēr Undīne uzsver, ka viņa nebēg no Latvijas, bet tikai brauc uz citu valsti mācīties. “Manuprāt, pašlaik jauniešiem izvēles ziņā ir ļoti plašas iespējas, kuras dod Eiropas Savienība,” viņa saka. “Iespējams, vēl kādā citā valstī gribēšu iegūt arī maģistres grādu, bet pēc tam, ja vien man Latvijā piedāvās tādu darbu, kas mani interesēs, jā, es varētu te arī palikt un strādāt.”  

Plašāk par citu Liepājas skolēnu nākotnes plāniem lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 20.jūlija numurā Kristīnes Pastores un Andas Pūces publikācijā.