Aija Laugale neatklāja kur tieši glabājas “Mis Liepāja – 2007” titula ieguvējas sudraba kronis, ko darinājis mākslinieks Andris Grebis. Tikai pateica to, ka tas esot viņas mājās. Tā kā šogad bija desmitā reize, kad skaistumkonkursu Liepājā organizēja producenti Simona Laiviniece un Edvīns Sveilis, tika nolemts, ka meitene, kurai piešķirs Mis titulu, kroni varēs paturēt savā īpašumā uz visiem laikiem. Nolēmām nedaudz ielūkoties konkursa aizkulisēs un, lai iepazītos, aicinājām uz sarunu abus šā gada uzvarētājus – “Mis Liepāja – 2007” Aiju Laugali un titula “Misters Liepāja – 2007” ieguvēju Jāni Štālu.

Ko viņi dara?

Aija jau otro gadu studē uzņēmējdarbību un vadīšanu Rīgas Tehniskajā universitātē un strādā SIA “Grobiņas SPMK” par sekretāri lietvedi. Viņas lielā aizraušanās ir dziedāšana un kopā ar Sandija Nolmaņa vadīto grupu “M3” pabūts ne vienā vien sarīkojumā. Jānis mācās J.Čakstes 10.vidusskolas 12.klasē un šobrīd zina, ka augstāko izglītību grib iegūt Rīgā. Brīvais laiks tiek pavadīts ar dzelžiem. Siltajā laikā tā ir motociklu ķīlēšana un, kad tie kust, arī braukšana. Esot draugu desmit, kuriem patīk šādas motolietas. Ziemai paliek autobraukšana.

Pirmais solis – pieteikšanās

Aija stāsta, ka nemaz neesot domājusi doties uz konkursa atlasi. Pirms gada gan prātojusi pieteikties, tomēr pārdomājusi. Atlase notika 3.decembrī, bet pulksten 1 naktī uz 3.decembri piezvanījusi māsa Līga un visādi centusies Aiju pierunāt, lai taču aizejot un izmēģinot savu laimi. Neatlika nekā cita kā apsolīt un iet. Un viņa kļuva par vienu no finālistēm.

Jānis atklāj, ka televīzijā redzējis iepriekšējā gada Liepājas skaistumkonkursu un toreiz nodomājis, ka tas ir pavisam tāls un nerealizējams sapnis. Pērnā gada nogalē dzirdējis reklāmu pa radio, ka aicina konkursam pieteikties puišus. Apsvēris – kādēļ ne? Arī vecāki mudinājuši un atbalstījuši. Tagad “Misters Liepāja” saka: “Cik nemanāma tā robeža starp tagadējo titulu un to rītu pirms atlases, kad vēl nopietni šaubījos, vai vispār turp doties. Bet gribējās vispirms jau sev pierādīt, ka varu.” To, ka konkurss un tituli nebūt nav viņus padarījuši par iedomīgiem, bet par sevi pārliecinātākiem gan, atzīst abi jaunieši.

Otrais solis – sagatavošanās

“Tas nu gan bija lielisks laiks vairāk nekā mēneša garumā,” atzīst Aija un Jānis. “Mēs, visi finālisti, diezgan ātri sadraudzējāmies, un izveidojās jautra, darbīga un citam pret citu tiešām labvēlīgi noskaņota kompānija. Pēc obligātajām nodarbībām bieži vien visi gājām patusēt uz kādu klubu.”

Ne Aija, ne Jānis iepriekš nav dejojuši, bet fināla uzvedumam bija jāiestudē vairākas dejas. “Iemācījāmies!” viņi saka. “Galvenais uztraukums treniņu laikā bija par to, lai visu apgūtu labi, lai dejojot ar kādu savu neveiksmi neiegāztu pārējos. Kad savas dejas iestudēja horeogrāfe Tamāra Ēķe, bija ļoti interesanti. Meitenes viņa sauca par meičukām, bet mūs visus par māksliniekiem. Kad sadusmojās, tad teica: “Kas jūs galīgi ču-ču?!” Lieliskas bija nodarbības arī ar horeogrāfu Andri Bukalovski.” Fināls notika 19.janvārī, bet vēl 17.datumā Aija augstskolā paguva nokārtot eksāmenu par nodokļiem un nodevām. Vislielākais uztraukums bijis tieši ģenerālmēģinājumā teātrī. Jānis atceras: “Vienu brīdi iedomājos – mēs būsim uz skatuves un mūs vēros kādi pieci simti skatītāju! Bet nebija citu variantu, bija vien jāuzstājas!” Dienu pirms fināla mēģinājums teātrī notika no rīta līdz vēlai pēcpusdienai. Vakarā nogurums bijis tik liels, ka satraukums nemaz nevarēja izpausties – naktī gulējuši labi. Aija smejas: “Es tonakt sapnī redzēju mūsu komandas biedrus, kā mēs dejojam apgūtās dejas!” Jānis piebilst: “Es aizmiegot dungoju vienas dejas melodiju.”

Trešais solis – fināls

Pirms priekškara vēršanas nekāds lielais lampu drudzis vis neesot drebinājis, atceras abi uzvarētāji. Visi draudzīgi turējušies kopā un cits citu uzmundrinājuši. Galvenais bijis neaizmirst, kurā skatuves pusē nolikti tērpi un kur jāpārģērbjas katram nākošajam uznācienam.

Tikai sākoties otrajai konkursa daļai, bija laiks no skatuves pavērot, cik un kādi cilvēki īsti ir zālē. Jānis atceras: “Kad sāka paziņot titulus, man bija pārliecība, ka mistera titulu piešķirs citam puisim.” Aija priecājas: “Biju tiešām ļoti pārsteigta, kad izdzirdēju savu vārdu! Biju pārliecināta, ka titulu iegūs cita.” Sarkano kleitu, kurā notika kronēšana, iepriekš nebija redzējusi neviena no finālistēm. “Labi, ka Jānis zināja, kur zem skatuves jāiet uz to vietu, no kuras mūs pacēla uz kronēšanas ceremoniju! Es biju tiešām satraukusies!”

Aija un Jānis ir vienisprātis, ka piedalīšanās skaistumkonkursā viņiem devusi vienreizēju iespēju pilnveidot sevi. Arī citiem jauniešiem viņi noteikti iesaka izmantot šo izdevību.