Konkursa “Latvijas kultūras kanons Latvijas simtgadei” Kurzemes reģiona pirmā kārta notika Kuldīgas mākslas namā. Liepāju konkursā pārstāvēja četras skolas. Dalībnieki iepazīstināja žūriju ar pašu izvēlēto vērtību, kā arī piedāvāja savu risinājumu tās atspoguļojumam kanona mājaslapā.

Kopvērtējumā visaugstāko punktu skaitu ieguva Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, kuras komanda kopā ar Brocēnu vidusskolas skolēniem janvārī piedalīsies konkursa otrajā un trešajā kārtā. Iespēja iesaistīties konkursa tālākā darbībā piešķirta arī Liepājas 7. vidusskolas komandai ar mērķi popularizēt kultūras kanonu mazākumtautību izglītības iestādēs. Ģimnāziju pārstāvēja Alise Dženifera Gudēna, Aiva Tālberga, Rūdolfs Turnelis un skolotāja Vintra Braša. Viņi akcentēja, ka nāk no vēju pilsētas, izvēloties tieši to kanonā iekļauto vērtību, kur vējš ir klātesošs, – komponista Jurjānu Andreja dziesmu jauktajam korim “Pūt, vējiņi!”.

Savukārt 7. vidusskolas komanda (Poļina Stoļarova, Aleksandra Trifonova, Alīna Kuprjašova un skolotāja Svetlana Kuļikova) iepazīstināja komisiju ar senajām rudzu maizes cepšanas tradīcijām, kas ilgā un sarežģītā procesa dēļ kļuvusi gluži vai par mākslu.

Konkursā piedalījās arī J. Čakstes 10. vidusskolas komanda. Skolēni Raimonds Žipris, Roberta Gailīte, Venita Zariņa un skolotāja Guna Skabarniece stāstījumā par kokli un koklēšanu žūrijai un pārējiem dalībniekiem uzdeva retorisku jautājumu: “Ikdienā mēs visi glāstām telefonus. Kāpēc lai mēs neglāstītu kokles stīgas?”

Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolas skolēni Anna Katrīna Šķubura, Katrīna Kabiņecka, Evita Okmane un skolotāja Simona Stalidzāne vēlējās parādīt, ka tautastērpu elementus veiksmīgi var izmantot arī mūsdienu svētku un ikdienas apģērbā, tā izceļot savu identitāti.