Lai arī Jānis Jurkovskis Igaunijā būs nodzīvojis teju trīs gadus, šās valsts valodu pārzina slikti – tikai vispārīgas frāzes. Sākumā šķitis, ka kaimiņzemē uzturēsies tikai neilgu laiku, taču šobrīd jaunietis apsver iespēju tur palikt, lai pēc Tallinas Universitātes Baltijas filmu un mediju skolas absolvēšanas strādātu. “Negribu cīnīties ar Latvijā pastāvošo sistēmu kino jomā,” pamatoja Jānis, aizbildinoties, ka vēl ir par jaunu, līdz ar to neviens viņu neņemšot nopietni.

Veiksmei saplēš šķīvi

Kopā ar nelielu filmēšanas grupu četru cilvēku sastāvā Jānis Liepājā uzņēma filmu “Karostas bērni”. Nepilnu desmit dienu laikā tapa materiāls, kas atspoguļo ne tikai parastu blokmāju rajonu, bet ko vairāk, jo stāsti galvenokārt vijas caur bērniem un katrs no tiem ir atšķirīgs un unikāls.

Filmēšanas laikā grupu piemeklējušas vairākas nepatīkamas likstas, kas draudējušas pat ar uzņemšanas procesa pārtraukšanu, jo saplīsis pats galvenais instruments – īpašā kamera “Silicon Imaging 2K”, kādas ir tikai trīs Eiropā, no tām divas Igaunijā, tāpat bijušas problēmas ar automašīnu. “Tāpēc filmēšanas vidū saplēsām šo šķīvi – veiksmei,” un Jānis norādīja uz galdu guļošas lausku kaudzītes. Palīdzējuši vairāki labi cilvēki – Autobusa parka darbinieki, Kalle (Karls Bjošmarks) ar naktsmājām un vēl, un vēl. Un filmēšana veiksmīgi noslēgusies. Uz ekrāniem gala variantu skatītāji varēs ieraudzīt novembrī. Jāpiemin, ka Jāņa iesniegtais filmas projekts konkursam ir viens no trim, kas akceptēts realizēšanai no Latvijas.

Izvēle par labu Igaunijai

Jānis ir jaunākais trīs brāļu ģimenē. Pastarītis Liepāju atstāja tūlīt pēc Raiņa 6.vidusskolas absolvēšanas. Viņu interesēja fotomāksla, taču zinātāji apgalvoja, ka mūsu valstī par šo lietu neko jaunu iemācīties, no tā, ko viņš jau zina, nevar. Bija arī interese par kustīgajām bildītēm, taču togad Kultūras akadēmijā Rīgā operatoros uzņemšana nav bijusi, un īpaši uz to Jānis vairs nav koncentrējies. “Darīju par spīti tiem, kas domāja, ka kļūšu par biznesmeni vai ekonomistu. Aizbraucu studēt režiju uz Tallinu,” sacīja Jānis, piebilstot, ka līdz pat šim brīdim to nav nožēlojis. “Kas tur interesants – sēdēt birojā un rakstīt papīrus?” sekoja retorisks jautājums. Protams, sākotnēji bijušas bažas, kur dzīvot un kā viss turpmākais notiks. “Kad kopā ar vecākiem aizbraucu uz Igauniju, nodomāju: vsjo ir, kur esmu atpēries un ko darīšu. Bet viss veiksmīgi aizgāja un tagad ir baigi labi, jau trešo gadu,” noteica Jānis.

Sākotnēji Jāņa kursā mācījās vēl trīs latvieši – divas meitenes un puisis, taču skolu absolvēs tikai viņš un viena no meitenēm. Kursu zemāk mācās vēl pieci latvieši, bet šogad papildus iestājās ap 10. “Esam diezgan daudz un mums ir jautri,” smaidot noteica Jānis. Bez latviešiem, skolā studē arī somi, zviedri, lietuvieši, igauņi, krievi, baltkrievi, kā arī apmaiņas studenti no tālākām pasaules valstīm – Vācijas, Spānijas, Itālijas, Portugāles. “Puisis no Azerbaidžānas atbrauca, jo tobrīd viņa valstī norisinājās karš,” kā vienu no iemesliem, kāpēc jaunieši izvēlējušies Igauniju, minēja Jānis.

Naktis pavada montāžas telpā

“Studijas Baltijas filmu un mediju skolā nav no tām lētākajām,” atzina Jānis. “Kopā sanāks aptuveni 6000 lati, tātad 1000 lati par semestri. Lai nosegtu studiju maksu, esmu paņēmis kredītu, piemetu vēl no saņemtajām stipendijām, arī vecāki palīdz, pats kaut ko nopelnu.”

Kā notiek studijas Tallinā? Jānis īsumā iepazīstina: “Visas lekcijas norisinās angliski. Ir ļoti daudz praktisku darbu. Vide un komunikācija starp studentiem un pasniedzējiem ir arī ļoti draudzīga. Profesoru neviens nesauc par profesoru, bet gan uzrunā vārdā. Viņš ir kā tāds čoms. Bet, protams, tajā brīdī, kad viņš auditorijā atrodas tavā priekšā un kaut ko stāsta, respektam ir jābūt.”

Dienā sanākot liela lekciju slodze, tāpēc doma par blakus darbu, kur varētu ko nopelnīt, jāatmet. “Kad nāk eksāmenu laiks, tad ir galīgs čau! Studenti dzīvo skolā – gan mācās, pabeidzot ieskaites darbus, gan guļ, gan rīko pārtijus. Tās būs labas atmiņas – darbs nakts laikā montāžas telpā. Turklāt studentu viesnīca atrodas turpat skolā, tāpēc daudzi Universitātes teritoriju bez īpašas nepieciešamības nemaz neatstāj,” novērojis jaunietis.

Kad Jānis saņems diplomu par Universitātes absolvēšanu, tajā būs rakstīts – audiovizuālā medija speciālists. Ko tas nozīmē? “Teorētiski es varēšu strādāt gan televīzijā, gan reklāmas jomā, gan par operatoru un režisoru, gan avīzē. Taču visvairāk mani interesē kino,” pārliecināti sacīja Jānis. “Esmu jau tagad saņēmis dažādus piedāvājumus. Pirmajā mirklī liekas, ka operatora darbs nav nekas, bet, ja ar to nodarbojas profesionāli, tas ir ļoti nopietns.”

No operatora par režisoru         

Jānis būt par režisoru nekad nav plānojis. Viņš atklāj, ka labprātāk pilda operatora pienākumus. “Esmu redzējis, kādas kļūdas pieļauj režisors un man negribētos tās atkārtot. Zinu, kā šķietami mazas lietiņas var visu sačakarēt. Turklāt režisoram ir jābūt tādai personībai, ka, ienākot telpā vien, jāatstāj ļoti laba aura uz apkārtējiem. Un nezinu, vai tāds esmu,” nopietni pārdomājis Jānis. Uz jautājumu, vai tādu viņš ir sastapis, jaunietis atbildēja apstiprinoši. Tā esot sajuties izcilā ASV režisora Deivida Linča klātbūtnē, kad viņš viesojies Igaunijā.

Jānim vienmēr gribējies sākt kā operatoram un tad palēnām pāriet uz režiju. “Esmu sapratis, ka vislabāk pieredzi var iegūt, darot pavisam ko citu. Būt par režisora vai producenta asistentu nav vērts, jo tas tikai skraida apkārt un kaut ko pienes. Reti kad viņš strādā ar aktieriem. Bet operators redz pilnīgi visu, kas notiek uz laukuma,” pārliecināts Jānis, piebilstot, ka tā vērojot var iemācīties ļoti daudz. Bet viņam gribētos beidzot arī ko nopietnu uzrežisēt. Taču līdzināties kādam Jānis negrib, nostāju pamatojot ar to, ka katrā ir kas īpašs. Viņam saistošas liekas zviedru režisora Ingmāra Bergmana un krievu režisora Andreja Tarkovska veidotās filmas.

Nesaprotama supermāksla neinteresē

“Vai pēc studijām atgriezīšos Latvijā? Neesmu plānojis. Domāju nedaudz palikt Igaunijā, tad varbūt uz kādu gadiņu atgriezīšos, bet pēc tam atkal došos projām. Gribu paceļot, pavērot kādas iespējas paveras citur,” pārliecināti noteica Jānis. Viņš Latvijā nesaskata izaugsmes perspektīvas kino jomā, lai gan čaļi no LA Berlināles starptautiskajā filmu festivālā par situāciju mūsu valstī bijuši sajūsmā, jo kino industrijā, kur viss jau nostabilizējies, grūti tikt iekšā. “Viņi uzskata, kas tas ir super, ka mums te nekā nav. Taču tur arī sākas sarežģījumi, jo līdz ar to nav nekādas kino ētikas un saprašanas. Igauņi šajā ziņā attīstās. Jā, viņiem bija krīze kino jomā, jo nauda tika dota savējiem, kas par vairākiem miljoniem taisīja supermākslu, ko neviens nesaprata. Bet to viņi ir pārvarējuši. Latvijā šobrīd pastāv sistēma, kas Igaunijā bija pirms vairākiem gadiem. Kamēr kāds tam neizsitīsies cauri, nekas nemainīsies,” uzskata jaunietis.

Jaunajam režisoram ir padomā filma, ko viņš gribētu uztaisīt. Ir uzrakstīts arī scenārijs. “Tā ir iecerēta uz 30 līdz 40 minūtēm gara, paredzēta filmēt tuvu Liepājai – pie Papes ezera. Spēlfilma būtu par bērnu, kuram ir vēzis un kurš pārcietis ķīmijas terapiju. Saņemot ārsta norādījumu, doties kaut kur ārpus pilsētas un padzīvot pie dabas, tēvs kopā ar bērnu dodas uz pamestām dzimtas mājām tālu prom no civilizācijas. Un tā arī sākas sarežģītais dzīvesstāsts,” sacīja Jānis, paskaidrojot, ka filma līdz šim nav uzņemta, jo nepieciešams liels finansējums. Viņš scenāriju pagaidām nolicis maliņā, lai izdevīgā brīdī celtu gaismā.

Uzziņai

Jāņa Jurkovska apbalvojumi
– 2008. Filma “Leonids Tugalevs” (angļu “Photographer”) iekļauta 9. Studentu un Īsfilmu Festivālā “Sleepwalkers”, Igaunijas īsfilmu Konkursa programmā.
– 2008 Otrā vieta fotokonkursā “Mana Liepāja” ar darbu “zelta dzīsla”.
– 2008 Viena no sešām uzvarētājbildēm PES Group rīkotajā foto konkursā “Intercultural dialogue” ar darbu “déja vu”. Brisele.
– 2008 Labākais ārzemju kinemotogrāfs 5. International Film School Festival in Porto. Organizē ESAP – Escola Superior Artistica do Porto, ar filmu ”The Visitor”. Režija – Robi Uppin.
– 2007 Microsoft Future Pro Photographer Competition, 2. vieta, kategorijā – People & Portraits, ar darbu “Faith”.
– 2007 Tallinas Universitātes Internacionālā Kluba Fotogrāfijas Konkursā “Estonia trough the eyes of…” 1. vieta, ar darbu “Estonia trough the eyes of Dreamers”.
–2007 European – vibes foto konkurss, viens no ceļojošās izstādes darbiem. Izstādītais darbs piedalījās 30 valstu izstādēs pa visu Eiropu.

Jānis Jurkovskis (pirmais no labās) kopā ar operatoru Maksimu Golomidovu darbībā. Viņi ar moderno kameru uzņem kārtējo kadru savai īsfilmai “Karostas bērni”.