Tā savas audzēknes Ilzi Gudēnu 7.a klasē un Baibu Leimantu 7.b klasē vērtē Grobiņas vidusskolas direktore Laila Urbāne. “Abas skolnieces jau kopš skolas gaitu sākuma toreizējā valdorfpamatskolā regulāri iepriecina vecākus, skolotājus un klasesbiedrus ar teicamām un labām zināšanām, priekšzīmīgu stāju un sabiedriskām aktivitātēm.

Vecāki abām meitenēm ir vienkārši Grobiņas pagasta lauku cilvēki, taču bērnu audzināšanā viscaur jūtama viņu pozitīvā ietekme,” turpina direktore.

“Lakstīgalas” dzied arī ziemā

Atraktīvo Ilzi “Kaktuss” sastop drīz vien pēc vidusskolas komandas atgriešanās no tautasdziesmu sadziedāšanās sacensības ar intriģējošo nosaukumu “Lakstīgala” 13.februārī Kuldīgā. Skanīgās balss īpašniecei šī nav pirmā uzstāšanās šādā pasākumā. “Kad ziema iegriežas pavasara pusē, par lakstīgalu pārtopu jau ceturto gadu. No Liepājas rajona šogad Kurzemes reģiona skatē bez mums savu māku rādīja vēl Rudes pamatskola. Mūsu ansamblī bija iekļautas piecas meitenes, taču divām ceļu aizšķērsoja neaicinātie gripas vīrusi. Iepriekšējās reizēs pēc Kuldīgas tikām izvirzītas arī uz Rīgu. Šogad tas nenotika, jo sapulcināt visas Latvijas lakstīgalas kopā nepietiekot līdzekļu,” zinoši informē Ilze. Kolektīva vadītāja un vienlaikus meitenes klases audzinātāja skolotāja Anita Elere savukārt pastāsta, ka visām dalībniecēm bijuši jāizpilda arī nopietni mājas uzdevumi, tāpēc pastāvējusi stingra lakstīgalu atlase. “Ilze mūsu klasē ir ne vien talantīga, bet arī ļoti centīga audzēkne ar lielu atbildības sajūtu un vispusīgām interesēm. Mācību ceturksni viņa beidza kā labākā skolniece ar caurmēra atzīmi “astoņi”,” savu lakstīgalu raksturo A.Elere.

Mūzikas sazarotie ceļi

Mīļākais mācību priekšmets Ilzei esot vēsture, taču mūzika stāvot vienu pakāpīti augstāk ar mazo priedēkli “vis”. “Dziedu ne vien korī un meiteņu ansamblī, bet arī savās vecāku mājās Grobiņas pagasta “Veldrēs”, īpaši vasarās, ja priecīgs noskaņojums. Pirmajās klasēs iemācījos spēlēt blokflautu, vēlāk arī ģitāru. Šogad sāku vingrināties klavierspēlē.”

Rudenī Grobiņas vidusskolā katram 7.klases audzēknim vajadzējis sagatavot un mācīties aizstāvēt nelielu pētniecisku darbu, izraugoties pašu interesējošu tematu. Ilze izvēlējusies par baroka laika mūziku. “Gribēju uzzināt, kā komponistu Hendeļa, Baha, Vivaldi devumu cilvēces kultūrā vērtē skolotāji, skolēni, arī pilsētas kora “Vēl” dziedātāji. Pēc atbildēm vairāk nekā sešdesmit anketās secināju, ka gados vecākiem cilvēkiem vērtējums lielākoties pozitīvs, ko nevar teikt par jauniešiem. Man personīgi baroka skaņdarbi patīk, taču ar vienu nosacījumu – jābūt labam izpildījumam,” spriež jaunā muzikoloģe. Viņas veikums kā viens no labākajiem skolā izvirzīts tālāk uz rajonu.

“Noteikti būšu skolotāja”

Tā savu izvēlēto nākamo profesiju nosauc paralēlās 7.b klases skolniece Baiba. Visticamāk, ka mācīšu sākumklašu ķiparus. Kāpēc tieši viņus, grūti pateikt, taču domas pašreiz vairāk saistās tieši pie mazajiem.” Mīļākais mācību priekšmets meitenei jau kopš pirmās klases esot matemātika. Rēķināšanas gudrības viņai vairākus gadus mācot Gunta Vītola – simpātiska skolotāja, kas visu protot labi izskaidrot. Tāpēc Baiba regulāri piedaloties matemātikas olimpiādēs. “Pērn pārvedu diplomu par iegūto trešo vietu, arī šogad esmu izvirzīta uz rajonu. Sacensības paredzētas jau februāra beigās, tāpēc rūpīgi jāsagatavojas.”

Sarunā vairākkārt atgriežamies tieši pie pedagoģijas jautājumiem. Pētnieciskajam darbam nākamā skolotāja izvēlējusies tematu par pozitīvo un negatīvo šajā profesijā. Baiba anketās intervējusi skolotājus un skolēnus dažādās vidusskolas klasēs. Secinājumi pamatos sakrītot ar pašas atziņām – skolotāja darbā vispozitīvākais esot sistemātiska saskarsme ar bērniem un jauniešiem, bet traucējot atsevišķu audzēkņu negatīvā attieksme pret mācībām, tāpat samērā zemais pedagoga atalgojums. Baibas pētnieciskais darbs, tāpat kā Ilzei, izvirzīts tālākai aizstāvēšanai rajonā.

Norūdot veselību un raksturu

“Savu skolu un draudzīgo klases kolektīvu esmu ļoti iemīļojusi. Ar audzinātāju Ingu Guitāni bieži dodamies ekskursijās, organizējam dažādus pasākumus.” Te Baiba sāk stāstīt par Valentīndienas priekšvakarā notikušo interesanto klases ballīti ar pārģērbšanos, veltītu pasaules slavenībām. Cik noprotams, savu roku un izdomu te pielikusi arī pati stāstītāja, neko par sevi īpaši neatklājot. Vienīgi to, ka sarīkojumos piedaloties labprāt, patīkot arī padejot un padziedāt vidējo klašu korī.

Viena no patīkamākajām ārpusstundu nodarbībām meitenei tomēr esot sports. “Spēlēju volejbolu un basketbolu, vieglatlētikas sacensībās labprāt izmēģinu veiklību skriešanā. Izturību un rūdījumu gan bieži pārbaudu, pēc stundām kājām veicot septiņus kilometrus garo distanci līdz vecāku mājām “Mežgaļos”.” Ar humoru sportiste pastāsta, ka mīlot spēlēt dambreti un rudenī skolas komandā piedalījusies rajona sacensībās. “Ieguvām pārliecinošu otro vietu un sudraba medaļu, jo vispār divas komandas tikai piedalījās.”

Nākošajai skolotājai domu un spriedumu pareizā izteikšanā palīdzot arī līdzdalība rajona debašu klubā. Audzinātāja I.Guitāne zina papildināt, ka galvenais tomēr esot Baibas augstā pienākuma apziņa un neatlaidība.

Pēteris Peičs,
“Kurzemes Vārds”

Ilzei ļoti tuva ir mūzika, jau vairākus gadus pavasara laikā viņa pārtop par lakstīgalu.

Baiba vēlas kļūt par skolotāju un mācīt sākumskolas ķiparus.