Iespējams, ļoti maz cilvēku zina to, ka pie lidostas “Rīga” ir izveidots Rīgas Aviācijas tehnikas muzejs. Ja reiss jāgaida vairākas stundas, muzeja apmeklējums ir lieliska alternatīva nīkšanai dārgajās lidostas kafejnīcās un garlaikotai pasažieru vērošanai.

Lielākais Baltijā

Aviācijas tehnikas muzejs atrodas tikai dažus simtus metrus no lidostas termināļiem. Ziemas laikā apmeklētāju laikam tiešām nav daudz, jo uzraksts uz militāra tipa vārtiem vēsta, ka apmeklētājiem jānospiež zvana poga un jāgaida. Vārtus atver pavisam jauns zēns un apvaicājas, ko vēlamies. No viņa uzzinām, ka muzeja apskate pieaugušajiem maksā divus latus, skolēniem un pensionāriem – vienu latu. Tāpat iespējams par gidu sarunāt kādu no muzeja darbiniekiem, kas ir aviācijas tehnikas fani un speciālisti.

Muzeja eksponāti ir krājušies 40 gadu laikā. Faktiski tā ir no aktīviem lidojumiem norakstītā gan civilā, gan militārā aviācijas tehnika. Šis aviācijas muzejs esot vienīgais Baltijā un viens no lielākajiem visā Eiropā. Muzejā aplūkojamā padomju aviācijas tehnika ir lielākā, kas atrodama ārpus NVS robežām. Tagad gan esot dzirdēts, ka kaut ko līdzīgu veidojot arī lietuvieši. Taču vismaz pagaidām eksponātu bagātību ziņā viņi vēl konkurēt nespējot.

Liepājnieki neatdod lidmašīnas

Muzeja pirmsākumi meklējami 1965.gadā, kad tika nodibināts F.Candera Jauno lidotāju klubs. Organizatoriskās grūtības tolaik gūlās uz jaunā avioinženiera Viktora Talpas pleciem, kurš tolaik strādāja Latvijas Civilās aviācijas pārvaldē, un tagad ir šī muzeja direktors.

JLK bija profesionāli orientēta organizācija. Kursantiem jau no astotās klases bija jāmācas ievads teorētiskajās aviācijas disciplīnās, jāiepazīstas ar dažādu lidostas dienestu saimnieciskajiem darbiem, jāpiedalās praksē lidostā, jānodarbojas ar izpletņlēkšanu, kā arī jāuzlabo sava fiziskā forma. Studentiem tika nodrošinātas mācības arī ar lidmašīnu AN-2U, Tu-134, Tu-154 kompleksajiem trenažieriem. Studiju beidzējiem tika pasniegta noteiktā parauga apliecība un piešķirta kvalifikācija “2.kategorijas motorists lidmašīnas AN-2 ekspluatācijā”.

Ar laiku klubam parādījās vajadzība ne tikai pēc uzskatāmiem mācību līdzekļiem kā līdz šim, bet arī pēc pašu mācību lidmašīnām, lai varētu veikt mācības dažādās disciplīnās. Aizsardzības ministrija atbalstīja kluba amatpersonu vēlmes un piekrita nodot kluba rīcībā norakstīto lidmašīnu Mig-21US, kas tika atjaunota pašu studentu spēkiem. Tā sāka veidoties kluba mācību bāzes fonds. Tālākajā laikā, nostiprinoties kluba sakariem ar militārpersonām, kluba aviācijas tehnikas daudzums ievērojami palielinājās un papildinājās ar diezgan retiem un pat unikāliem kara lidmašīnu un helikopteru paraugiem. Šajā laikā klubam izveidojās filiāles Liepājā un Ventspilī.

V.Talpa, uzzinot, ka esmu no Liepājas, izmantoja izdevību pasūkstīties un apgalvoja, ka arī Liepājas lidostā esošie divi iznīcinātāji esot muzeja īpašums, ko Liepājas pašvaldība nevēloties viņiem atdot.

Helikopteru parāde

Viens no muzeja lepnumiem ir helikopters Mi-6, kas savulaik pats esot nosēdies Rīgā, lai taptu par eksponātu. Tas ir daudzmērķu transporta helikopters, kas pirmoreiz pacēlās gaisā 1957.gadā un kādu laiku bijis pat lielākais pasaulē. Ar šo lidaparātu sasniegts ātruma rekords – 340 km/h, un kravnesības rekords – 20,1 tonnu smaga krava pacelta 2738 metru augstumā.

Rīdzinieku rīcībā ir arī pirmā kaujas helikoptera Mi-24 sērijveida varianta eksemplārs, ko uzsāka ražots 1970.gadā, un šo mašīnu dēvēja par lidojošo tanku. Šī modeļa helikopteri piedalījušies gandrīz visos 20.gadsimta nogales konfliktos un iegājis vēsturē ar to, ka ir pirmais helikopters, kam Irānas – Irākas kara laikā izdevās notriekt iznīcinātāju F-4 “Phantom”.

Turpat apskatām arī padomju bumbvedējs TU-22M1, kādu vēl augusta Krievijas – Gruzijas piecu dienu karā izmantoja krievi. Tiesa, gruzīniem vienu no tiem izdevās notriekt.

Savdabīgi, pat spocīgi izskatās mazie helikopteri Mi-1 un Mi-2, kuru, starp citu, aizvien vēl izmanto Latvijas Gaisa spēki.

Turpat rindās novietoti arī padomju iznīcinātāji – MIG-15, MIG-23, MIG25 un SU-7. Tie visi savulaik bāzējušies kādā no padomju armijas lidlaukiem Latvijas teritorijā.

Ļoti aviatorisku auru dod arī tas, ka muzejs atrodas skrejceļa tuvumā, tāpēc gandrīz nepārtraukti rēc atlidojošo vai prom lidojošo gaisa kuģu dzinēji. Un muzejā laiks paiet tik ātri, ka jāraugās, lai neizdzirdētu prom lidojošas sava reisa lidmašīnas dzinējus.

Uzziņai

Rīgas Aviācijas tehnikas muzejs atrodas lidostas “Rīga” teritorijā.

Darba dienās atvērts no pulksten 9 līdz 18, sestdienās un svētdienās – pēc pasūtījuma.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Kaujas helikopters Mi-24, kuram vienīgajam pasaulē ir izdevies notriekt iznīcinātāju.

MIG-21 kādreiz bija ļoti draudīgas mašīnas.