Pēdējā ziemas mēneša pēdējā dienā Vērgales centra dīķī aizvadītas otrā posma sacensības zemledus makšķerēšanā, kurās šoreiz dalībnieku skaits bija lielāks un arī kopējais loms svarā bija mazliet prāvāks. Viens no sacensību organizatoriem Dainis Dulpiņš pastāstīja, ka atšķirībā no pirmajām sacensībām, kas notika februāra sākumā, šoreiz dalībnieku skaits bija krietni lielāks – asaru un raudu medībās līdz ar pulksten pusdeviņiem traucās 44 bļitkotāji (kopā bija pārstāvētas 11 komandas ne tikai no Liepājas rajona, bet arī, piemēram, no Ventspils un Skrundas).

Zinot to, ka pirmajā sacensību etapā makšķerniekiem no Vērgales dīķa izdevās izsmelt 98 kilogramus zivju, tad šoreiz uz masveidības rēķina tika cerēts sasniegt trīsciparu skaitļa robežu.

No cerībām gan čiks vien iznāca, jo laika apstākļi makšķerniekiem bija pagriezuši muguru – gaisa temperatūra mazliet zem nulles un visai stiprs ziemeļrietumu vējš lika justies neomulīgi. Lai gan, ko es te stāstu – tagad jau visiem copmaņiem ir pieejami speciāli bļitkošanai paredzēti aizsargtērpi, kuri pat bargākajā salā un vējā ļauj koncentrēties tikai un vienīgi azartiskajam vaļaspriekam. Tiesa, zivīm jau nepavēlēsi, kad brokastot un pusdienot, varbūt arī tām bija sācies gavēnis, taču skaidrs ir viens – tik labi kā pirmajā piegājienā neķērās. Kopīgiem spēkiem par nieka kilogramu gan iepriekšējais rezultāts tika uzlabots – šoreiz makšķernieki priecājās par 99,287 kilogramiem zivju. Starp citu, šoreiz lomos biežāk bez tradicionālajiem asariem trāpījās raudas. Par uzvarētājiem kļuva komandas “Pie Kuzmiča” kvartets ar pašu Kuzmiču (Sandi Dzenīti) priekšgalā (13,369 kg). Turklāt S.Dzenītis arī piemānīja šo maču lielāko zivi – 300 gramu smagu zandartu, kurš gan tūlīt pēc svēršanas tika atlaists brīvībā. Ja otro vietu Skrundas komanda “Urbumiņš plus” izcīnīja visai pārliecinoši (12,251 kg), tad ceturtās vietas ieguvēji no trešo vietu ieņēmušajiem mājiniekiem – “Vērgales” komandas – atpalika par nieka diviem gramiem (11,685 kg). Savukārt individuāli labākie bija: ventspilnieks Kārlis Zagorskis (5,149 kg), Sandis Veinbahs (4,935 kg) un Raitis Laivenieks (4,732 kg).

Protams, labākie tika pie balvām – dāvanu kartēm no copes lietu veikala “Pie Kuzmiča”. Taču arī šo sacensību lielākie neveiksminieki tukšā nepalika un savā īpašumā ieguva nosacītu drošības garantu uz ledus – īpašus durkļus, kurus izmanto ielūšanas gadījumā. Jāatzīmē, ka, lai arī ledus Vērgales centra dīķī tobrīd vēl bija drošs, tik un tā viens no dalībniekiem pamanījās pie paša krasta izmirkt, jo, kā zināms, gar niedrēm ledus ir nedrošāks. Nedrīkst nepieminēt arī gardo zivju zupu, kas tradicionāli bijusi neatņemama Vērgales bļitkošanas maču sastāvdaļa. Organizatori atzina, kā šīs bija pēdējās bļitkošanas sacensības, tā ka tiem, kas nepaguva izbaudīt azartisko sāncensību, atliks vien gaidīt nākamo ziemu.

Runājot par notiekošo citos apkārtnes ūdeņos, tad galvenokārt jau Liepājas ezerā diezin vai vajadzētu zivju dēļ riskēt ar savu dzīvību, jo ledus tur kļuvis pavisam trausls. Pēdējās dienās bieži nākas dzirdēt par pārgalvīgiem makšķerniekiem, kuri ielūzuši, ļaujoties bezbailīgai salaku zvejai. Aprunājoties ar Liepājas rajona apkārtnes makšķerniekiem, varēja secināt, ka vietām ledus vēl ir gana drošs, piemēram, Durbes ezerā, kur labi ķeras asari, raudas, breksīši un trāpās arī pa kādai līdakai. Starp citu, jāatgādina, ka no 16.marta sākas zaļsvārču saudzēšanas laiks, kas ilgs līdz pat ar nepacietību gaidītajam 1.maijam. Tā ka vismaz pusotru nedēļu vēl varat pamēģināt noķert šo plēsoņu. Kā? Pavisam vienkārši – noķeriet kādu mazu zivtiņu (dzīvajai ēsmai) un lieciet lietā ūdu. Latvijā tās nav aizliegtas, taču ir jāņem vērā daži nosacījumi. Viens copmanis nedrīkst izmantot vairāk par divām ūdām (katrai ne vairāk kā viens āķis), turklāt makšķeres nevar atstāt bez uzraudzības, jo, ja būsiet tās pametis tālāk par 50 metriem no sevis, tad var nākties skaidroties ar zivju inspektoriem un atvērt maciņu.

Miks Kuncītis,
“Kurzemes Vārds”

Vīri smagiem maisiem dodas uz fināla copes maču procedūru – svēršanu.

Bļitkošanas sacensību neatņemama sastāvdaļa nobeigumā ir kopīga zivju zupas ēšana.