Liepājas
Bērnu un jaunatnes centra struktūrvienībā “Laumiņa”
bērni var apgūt robotiku. Interese ir, atzīst pulciņa vadītāja Kitija
Kuduma. Viņa novērojusi, ka pagaidām lielākās grūtības sagādā
programmēšana, taču ar neatlaidību to iespējams veiksmīgi
apgūt.

Mācās
no citiem

“Strauji
attīstoties tehnoloģijām, pieaug interese par robotiem un to
pielietošanu eksaktajās zinātnēs – matemātikā, fizikā,
datorzinātnēs un pat kosmosa izpētē,” Liepājas Bērnu un
jaunatnes centrs skaidro, kāpēc nolēmuši piedāvāt zinātkārajiem
skolēniem apgūt “Lego Mindstorms EV3” robotus. To
rosinājuši arī bērnu vecāki, teic BJC struktūrvienības
“Laumiņa” vadītāja Indra Bunka. Pulciņa atvēršanai
līdzekļi rasti pašā Bērnu un jaunatnes centrā, ne, piemēram,
piesaistīti kādā projektā.

Atvērt
jaunu pulciņu mācību gada vidū ir liels risks, atzīst I.Bunka,
taču, redzot lielo interesi, tas attaisnojies. “Ja jau pirmajā
nodarbībā varējām nokomplektēt grupu, ņemot vērā, cik mums ir
datoru un “Lego” komplektu, tad uzskatu to par veiksmi,”
priecājas struktūrvienības “Laumiņa” vadītāja.
“Zinām, ka pilsētā vēl ir vietas, kur pulciņos var apgūt
robotiku, neesam vienīgie, taču šeit var nākt, piemēram, arī
tie, kuri tajos ierobežoto vietu dēļ nav tikuši.”

Struktūrvienības “Laumiņa” vadītāja pastāsta, ka
pirms robotikas pulciņa atvēršanas, vairāki pārstāvji no BCJ
devušies pieredzes apmaiņā uz Igaunijas pilsētu Tallinu, kur
norisinājies Baltijas valstu robotikas čempionāts. “Tās bija
augstas klases sacensības, ikviens rādīja, ko spēja,”
atminas I.Bunka. “Sapratām, cik maz vēl zinām.” Lai paši
varētu kaut kur startēt, vēl daudz jāapgūst. “Esam vēl
zaļi,
tikai nupat sākām.” Iespējams, kādu BJC robotikas pulciņa
pārstāvi kā dalībnieku redzēsim pavasarī, kad sacensības plāno
Liepājas Universitāte. “Varbūt uz to laiku skolotāja būs
dažus sagatavojusi,” cer I.Bunka, norādot, ka dalība
sacensībās ir plānota.

Jaunizveidotā
pulciņa mērķis ir attīstīt skolēnu zināšanas robotikas
pamatos un veicināt spēju radoši domāt, kā arī uzlabot
komunikācijas prasmes. Pulciņā skolēns apgūst matemātikas,
fizikas likumus un programmēšanas pamatus. Šīs zināšanas
savukārt palīdz tehniski pareizi un radoši konstruēt robotu, kā
arī pielietot programmēšanu robota misijas izpildei.

Interesi
izrāda zēni

Lai
arī mērķauditorija ir 2. – 7.klašu skolēni, robotikas pulciņa
vadītāja K.Kuduma pastāsta, ka nākot arī pirmklasnieki.
“Uzdevumi tiek pielāgoti atbilstoši zināšanām un spējām,”
norāda K.Kuduma. Uzreiz interesi par pulciņu izrādījuši jau
astoņi bērni. Tik arī varot uzņemt, ņemot vērā pieejamos
datorus un “Lego” komplektus. “Gribējām dalīt tā,
ka uz vienu robotu būtu divi bērni, bet tad sapratām, ka ir tomēr
efektīvāk, ja katram bērnam ir savs robots.” Tādēļ bērni
sadalīti divās grupās pa četri. Turklāt arī skolotājai ir
vieglāk strādāt, ja bērnu skaits vienā reizē ir mazāks. Pie
katra nākas pieiet un paskaidrot nesaprotamo. Pagaidām ar robotiem
darbojoties tikai zēni. Skaidrojot kāpēc tā, K.Kuduma smaidot
saka, ka “tā jau ir tāda tehniska lieta”. Taču interesi
izrādījušas arī dažas meitenes.

K.Kuduma
uzskata, ka robotu būvēšana vistiešākajā veidā ir saistīta ar
loģiskās domāšanas attīstīšanu. Un tā mūsdienu bērniem
bieži vien neesot. “Nodarbībās redzu, ka viņiem ir grūti
saprast, kura robotam ir kura puse, kad ir jāliek tam kustēties.”
Ir skolēni, kuriem klucīšu stellēšana nav nekas svešs, taču ir
arī tādi, kuriem tas ir kaut kas jauns. “Man liekas, ka tieši
programmēšana ir tā lieta, kāpēc bērni nāk,” K.Kuduma min
lielās atsaucības iemeslus. “Viens ir uzbūvēt, bet ne visiem
mājās ir mikrokontrolieris – mazs aparātiņš, kas liek robotam
kustēties.”

“Beigu
rezultāts, kad robots virzās pa laukumu, protams, bērniem patīk
visvairāk,” novērojusi pulciņa vadītāja. Pagaidām lielākās
grūtības vairumam sagādā programmēšana. To grūti izprast kā
tādu, tad nu arī ir bēdas, ja robots beigu beigās nekustas. Jo
pieļautas kļūdas, ko pēcāk bērnam atrast ir sarežģīti.

“Bērniem
ir jābūt tik gudriem, kā šahistiem, domājot vairākus gājienus
uz priekšu,” smaidot salīdzina K.Kuduma, kas pati šobrīd
Liepājas Universitātē apgūst informācijas tehnoloģijas. “Esmu
ļoti, ļoti aizrāvusies.” Paralēli K.Kuduma palīdz vadīt
arī LiepU robotikas pulciņā, kur papildina savas zināšanas.
Februāra
beigās viņa dosies uz Siguldu, kur norisināsies robotikas
sacensības.

Grūtības
nebaida

Liepājas
15.vidusskolas 4.a klases skolēns Fēlikss Ozolnieks pastāsta, ka
uz pulciņu nāk, jo tas iepaticies jau no pirmās reizes.
Nepacietībā skaitot stundas līdz kārtējai nodarbībai. Viņam
liekas interesanta tieši sarežģītā programmēšana, tikai
dažkārt zīmējumus esot grūti saprast, taču zina: ja kļūdīsies,
robots nekustēsies. “Lego” Fēliksam ir arī mājās, tā
kā stellēšana nav nekas jauns. Vaicāts, vai ar robotu gribētu
piedalīties arī sacensībās, viņš atbild, ka nē, jo pagaidām
vēl par šo lietu daudz jāmācās.

Savukārt
3.b klases skolēnu Andri Segliņu uz robotikas pulciņu pamudināja
atnākt vecāki. “Teica, lai aizeju un paskatos, kā tur ir.
Iepatikās,” viņš atzīstas, un saka, ka patīkot viss
nodarbībās piedzīvotais. Andris teic, ka arī viņam programmēt
esot sarežģīti. “Skatos, kā citiem veicas. Ja saprotu, kur
ir kļūda, pasaku priekšā.” Uz jautājumu, ko vēl gribētu
pulciņā apgūt, 15.vidusskolas audzēknis samulst, un atbild, ka
nezina. “Vairāk neko. Tas, kas ir, ir forši,”
viņš piebilst.

Starp
pulciņa dalībniekiem ir arī 15.vidusskolas 6.c klases skolēns
Toms Boguševics. Viņš novērojis, ka mazākajiem ar programmēšanu
patiešām iet grūti, taču liekas, ka pašam sokas labi. “Es
uzreiz sapratu,” viņš sevi uzslavē. “Nezinu,” zēns
rausta plecus, kāpēc nolēmis apgūt robotiku. “Izdomāju un
viss. Skolotāja arī forša.
Pienāk klāt un paskaidro, ja ko nesaprotu.” Vēl viņu
interesē arī kokapstrāde, galda spēles.