Četri puiši no Rīgas šovasar plāno doties uz Romu, 2400 kilometrus pieveicot… ar velosipēdiem. “Mums patīk sevi izaicināt un lauzt komforta robežas,” raksta puiši savā “Facebook” kontā “4 džentlmeņi min uz Romu”, skaidrojot pieņemto izaicinājumu. Starts lielajam piedzīvojumam tiks dots 21.jūnijā Liepājā.

Paceļ latiņu augstāk

Pagājušā gadā četrinieks – Aigars Eglītis, Andris Īviņš, Eduards Bremers un Mārcis Martinsons – apbraucis apkārt Latvijai. Deviņās dienās pieveicot 1500 kilometru. “Kārtīgi iekodāmies tā saucamajā “ultra cycling” pīrāgā. Sapratām, ka vaļā nelaidīsim. Šovasar latiņu paceļam vēl augstāk, tāpēc mīsim uz Romu,” skaidro puiši. Doma apbraukt dzimto zemīti radusies Ziemassvētku vakarā, kad Andris ar Mārci, ēdot pīrāgus, kaluši nākamās vasaras plānus. Ātri vien pievienojies Eduards, kurš, kā kaislīgs velobraucējs, netaisījās laist garām šādu piedzīvojumu un arī Aigars, sirdī kaitotājs un piedzīvojumu meklētājs. “Kas attiecas uz šīs vasaras piedzīvojumu, braucienu no Liepājas uz Romu, tad tas bija tikai loģisks turpinājums,” teic Eduards.

“Nedaudz atpūtušies pēc “Apkārt Latvijai” miniena, sapratām, ka tas ir mums un gribam vēl. Rudenī jau sākām skatīties kartē un domāt virzienus un iemeslus, kur un kāpēc būtu jāmin,” atminas Eduards.

“Versijas bija vairākas, pēdējā bija mīties no Rīgas uz Nordkapp – tālāko Eiropas ziemeļu punktu Norvēģijā, taču vienojāmies, – ja jau mokāmies, tad vismaz, lai ir silts! Andris nāca klajā ar piedāvājumu par vēsturisko Dzintara ceļu jeb no Liepājas uz Romu. Ilgi nediskutējām, lēmumu pieņēmām vienbalsīgi.”

Viss nav tikai ciskās

Nospraustais starta datums – 21.jūnijs – strauji tuvojas, un puiši izaicinājumam arī nopietni gatavojas. “Protams, neesam profesionāli sportisti, kas visu laiku var veltīt treniņiem. Kādam ģimene paģēr vairāk laika, kādam darbs… Kāds atrod laiku diviem trim treniņiem nedēļā, citam izdodas izspiest piecus,” pastāsta Eduards. “Visi ļoti labi saprotam, ka bez labas fiziskās kondīcijas un ieguldīta darba šo piedzīvojumu līdz galam novest būtu neiespējami.” Ziemas mēnešos vairāk laika aizvadīts svaru zālē, strādājot pie vispārējās fiziskās kondīcijas, kā arī krājot kilometrus uz velotrenažiera.

Tagad, kad laikapstākļi kļuvuši draudzīgāki, akcenti mainījušies un puiši cenšas maksimāli daudz laika pavadīt ārā, “kaujas apstākļos”, minoties. “Ir ļoti patīkami beidzot nomainīt iekštelpas pret svaigu gaisu un kustīgām bildītēm,” atzīst Eduards, kurš ikdienā strādā ar sportu un fitnesu saistītā jomā.

“Pēdējā laikā reizi nedēļā cenšamies savākties visi kopā un aizvadīt vienu koptreniņu, jo arī sinerģijai un sapratnei uz ceļa ir liela nozīme – viss nav tikai ciskās,” smaidot norāda rīdzinieks.

“Vēl pie gatavošanās jāpiemin tehniskais un plānošanas aspekts. Maršruta salikšana paņem daudz laika; līdzņemamo mantu saraksts tiek rakstīts, dzēsts, labots un optimizēts, kā arī pati tehnika (velosipēdi) tiek pielāgota un testēta, lai viss būtu ērti un neradītu liekas klapatas atbildīgā brīdī. Tik garā ceļā jebkurš nepārdomāts sīkums var kļūt par lielu problēmu, tāpēc cenšamies pārdomāt un notestēt vissīkākās detaļas.”

Eduards piekrīt, ka pērn brauciens apkārt Latvijai bijusi ļoti laba skola. Sākot ar sapratni par saviem spēkiem, kā ķermenis reaģē stresa situācijās un kā ar to “sarunāties”, kā arī daudzas citas it kā nebūtiskas detaļas, kas tomēr var būtiski ietekmēt braucienu. Ko ņemt līdzi, bez kā var iztikt.

“Paradoksāli, bet tik garā braucienā visu izšķir detaļas – mazākais diskomforts, vai krekla vīle, kas nedaudz berž… Ja uz velo pavada 10 stundas dienā, tad “tā vīle, kas nedaudz berž” kļūst par murgu.”

Runājot par to, kādas iespējamās grūtības puišus sagaida šajā vasarā, Eduards spriež, ka sarežģītākais būšot tikšana pāri Alpiem. “Tam mēs neesam gatavi, nezinām, kā būs… Mums te Latvijā diemžēl nav kalnu, kur varētu attiecīgi trenēties. Lai šķērsotu Alpus būs jānobrauc ap 500 kilometrus jeb trīs dienas. Nedaudz biedējoši, bet tie skati būs tā vērti!”

Pierādīt, ka varam

Eduards teic, ka šī pasākuma primārais mērķis ir piedzīvojums, savu spēju un robežu pārbaudīšana, sevis izaicināšana un komforta zonu pārkāpšana. “Stereotipiskas frāzes, bet tā tas ir,” teic velobraucējs. “Gribam sev un citiem pierādīt, ka varam. Un, jā, arī iedvesmot citus nebaidīties un ļauties šādām avantūrām, popularizēt velobraukšanu. Ko tur liegties, mums patīk braukt ar velo un patīk arī nedaudz ciest.

Kad viss būs aiz muguras, spēki atgriezušies, domas nosēdušās, tad tā sajūta pēc šāda padarīta darba būs miljonu vērta!

Dzīvojam vienreiz. Kamēr esam jauni, jādara tās lietas, lai pēcāk ir ko mazbērniem stāstīt.”

Sekundārais mērķis jeb “story” ir saistīts ar Dzintara ceļu. “Vedīsim dzintara gabaliņu no Liepājas uz Romu, tieši tāpat, kā to darīja senie tirgotāji pirms 1000 gadiem,” Eduards pastāsta, ka Dzintara ceļš vēsturiski sācies Liepājas pusē, Kuršu kāpas rajonā, tagadējā Kaļiņiņgradas apgabalā – vietās, kur ieguva dzintaru. Tad to visai Eiropai pāri veda uz Romas impēriju.

Starts plānots 21. jūnija rītā no koncertzāles “Lielais dzintars” un Romā drosminieki cer ierasties pēc 12 dienām jeb 3. jūlija vakarā, vidēji dienā pieveicot 200 kilometrus. “Savā ziņā žēl, ka finišs nav tepat mājās, Latvijā. Tā sajūta, kad pagājušo gadu pēc deviņu dienu mīšanās vēlu vakarā izmirkuši un nosaluši atgriezāmies starta punktā, pie Brīvības pieminekļa, kur mūsu draugi un ģimenes bija saorganizējuši pārsteiguma sagaidīšanu, bija fantastiska!”

Nonākot Romā, latvieši plāno pavadīt trīs četras dienas “kaut kur pie Vidusjūras guļot šūpuļtīklā ar kājām gaisā, aukstu alu rokā un masējot kājas”. Atpakaļ puiši plāno lidot. “Ne ģimenes, ne darba devēji, ne bankas konts nesapratīs, ja būsim prom vēl divas nedēļas un atpakaļ uz Rīgu mīsim,” ar humoru teic Eduards. “Bet, ja izdosies atrast ģenerālsponsoru šim pasākumam, esam gatavi izskatīt arī šo scenāriju!”