Pagājušā gada septembrī, kad lielākā daļa jauniešu uzsāk studiju gaitas, liepājniece Paula Grebe, ar Jaunatnes centra starpniecību, devās Eiropas brīvprātīgajā darbā.

Pozitīvi noskaņota un emocijām bagāta, jauniete jūnija sākumā atgriezās Liepājā. Paula ar sajūsmu dalās savās piedzīvojumos, ko ieguvusi deviņus mēnešus pavadot Itālijas ziemeļos, rūpējoties par veco ļaužu pansionāta iemītniekiem.

Kā tas viss sākās

Paula ir smaidīga un optimisma pilna meitene, kas cīnās par saviem mērķiem un iegribām. Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas absolvente žetonu vakarā no sava klases biedra dzirdējusi par iespēju piedalīties Eiropas brīvprātīgajā darbā (EBD). Kopā apmeklējuši Liepājas Jaunatnes centru, kur uzzinājuši vairāk informācijas par projektiem. Vasara aizgāja saspringti gaidot projekta apstiprinājumu, bet jauniete nepadevās, neatmeta ar roku un cītīgi rakstīja pieteikumus neskaitāmām organizācijām. Paulai interesē austrumu valodas, kas bija viens no viņas mērķiem braucot EBD. Māsas draugs iedvesmojis, ka jādodas tieši uz Itāliju, jo tur varēs iemācīties valodu, pie tam daba ir neaprakstāmi skaista. Pagājušajā gada rudenī Paula nesāka studijas, kā vairums viņas vienaudžu, viņa devās Brīvprātīgajā darbā uz Itāliju.

”Pian di Borno” ciematiņš neapnīk

Paula stāsta, ka visus 9 mēnešus pavadījusi Itālijas ziemeļos netālu no Iseo ezera. Mazajā ciematiņā ”Pian di Borno” dzīvo 2-3 tūkstoši iedzīvotāju. Tur gan nav daudz vietu, kur izklaidēties, arī angļu valodā runā retais, tomēr apkārtējie cilvēki bijuši atsaucīgi, draudzīgi un daba brīnumaini skaista. Iedzīvotāji labprāt izrādījuši skaistākās vietas, arī komplimenti bijuši daudz un dažādi. Viņa atzīst, ka vienalga kādi darbi darīti, visi ļoti atzinīgi novērtējuši paveikto un vienmēr pasaka ”paldies”. Jaunietei netrūkst mērķu un vēlmes mācīties. Pirmās nedēļas pavadītas ar vārdnīcu rokās, kā arī daudz laika aizvadīts skolā, kur brīvprātīgās mēģinājušas apgūt itāļu valodu. Tiesa gan, ka saprasties itāļu valodā, sanācis tikai pēc pieciem mēnešiem.

Brīvprātīgais darbs pansionātā

Kopā ar Paulu, veco ļaužu pansionātā strādāja arī brīvprātīgā Marija no Dānijas, ar kuru izveidojies ļoti labs kontakts. Abas meitenes savu ikdienu pavadīja veco ļaužu pansionātā, kur pastaigājās ar pansionāta iemītniekiem, krāsoja nagus, palīdzēja rīkot pasākumus,  no rītiem iznēsāja avīzes, taisīja dekorācijas, u.c. Paula atceras, ka no rītiem pie avīžu izdalīšanas vienmēr bijusi cīņa, kurš iegūs biezāko avīzi.  Meitene mīļi iesaukusi pansionāta ļaudis par opīšiem un omītēm, par katru no viņiem atceras kādu stāstu, kas piedzīvots kopā pavadot dienas. Paula saka, ka ikvienam, kas nonācis pansionātā ir savs dzīvesstāsts, savas slimības, problēmas un bieži vien sanākuši dažādi pārsteigumi un pārpratumi, taču viņa atteic, ka viss jāuztver pozitīvi, ar smaidu. Aizbraucot bijis ļoti skumīgi, jo, iespējams, kādu no jauniegūtajiem pansionāta draugiem vairs neizdoties satikt.

Paspēja arī atpūsties

Lai gan daudz brīva laika nav bijis, Paula nesūdzas un stāsta par piedzīvoto ārpus pansionāta darbiem. Tuvākā pilsēta, kur meitenes braukušas izklaidēties bija Breša (Brescia), kur kopā ar vietējiem draugiem apmeklējušas dažādas izklaides vietas. Diemžēl liela izvēle transporta pakalpojumos nav bijusi, tāpēc bieži pārvietojušās ar izsniegtajiem velosipēdiem. Bet meitene priecājas, jo tā vairāk varējusi izbaudīt fantastiskos dabas skatus. Paula pieteikusies arī spēlēt volejbolu, kā arī veltīja laika pastaigām pa kalniem un skriešanai. Jauniete ar sajūsmu atceras laiku, ko pavadījusi Romā, Sicīlijā, Neapolē un Turīnā, jo ikreiz nācies nokļūt pilsētā, kad tajā notiek kāds festivāls vai karnevāls. Bet ne vienmēr viss iet gludi, jo vairākas reizes pēc piedzīvojumu meklēšanas nācies nakšņot uz ielas. Paula vēl min iespējas, ko nav izmantojusi, kā slēpošana kalnos, izjādes ar zirgiem, u.c.

Atmiņā tikai labais

Kad Paula stāsta par savu projektu, viņas sejā nenozūd smaids. Ar sajūsmu viņa atceras visus savus opīšus un omītes un sola, ka noteikti viņus apciemos, ja būs Itālijā. Jauniete domā turpinās studēt, šoreiz – spāņu valodu. Meitene priecājas par katru dienu ko aizvadījusi Itālijā un novēl citiem jauniešiem nebaidīties un izbaudīt laiku brīvprātīgajā darbā. Viņa saka, ka tas nebija viegls darbs, bet pretī saņēmusi tik daudz labestības un mīlestības, ka nespēj iedomāties labāku projektu.

Liene Jankovska,
“Liepājas Jaunatnes centra” sabiedrisko attiecību speciāliste

Foto no Paulas Grebes personīgā arhīva

Paula (otrā no kreisās) kopā ar pansionāta iemītniecēm un vietējo brīvprātīgo Silviu.

Karnevālā Venēcijā.

Cepot piparkūkas pa latviešu modei.