Vasara ir nometņu laiks un liepājniece Liene Atvara jau trešo reizi atrod veidu, kā piedalīties nometņu vadīšanā otrā pasaules malā – Amerikā. Viņa atzīst, ka Latvijā un Amerikā notiekošās nometnes nav salīdzināmas. Viņa pati smej, ka nometnēs nonāk nesaprotamos veidos un pašai ir jāpiedomā, mēģinot atcerēties, kā tas noticis.

“Man ļoti patīk Amerika. Ja man būtu jāizvēlas, kur dzīvot un tas būtu vienkāršāk, man nebūtu ilgi jādomā. Esmu bijusi tur trīs reizes. Pirmajās reizē bija ļoti interesanti, jo ar Amerikas latviešiem mēnesi dzīvojām kalnos, nometnēs, strādājām ar latviešu bērniem, kas piedzimuši Amerikā. Viņiem ir ļoti lauzīta valoda. Protams, viņi perfekti runā angliski, taču, runājot latviski viņiem ir ļoti interesanta izloksne,” atceras Liene.

Pagājušajā gadā viņa Amerikā nonākusi caur Talsu Kristīgo skolu, kam ir sadarbība ar dažādām Amerikas draudzēm. Ik gadu pie viņiem ieradušies amerikāņi, taču tad nometnēs strādājošās komandas uzaicinātas uz Ameriku.”Mēs ļoti daudz muzicējām. Lielākā daļa no mums bija mūziķi, tādēļ mūs visur veda uzstāties. Darbojāmies arī ar bērniem, taču tās nometnes bija ļoti atšķirīgas no Latvijā notiekošajām.” Nometnes bijušas ļoti īsas – reizēm pat tikai četru stundu garas.  “Es nekad neesmu sapratusi, kā tas ir – tik īsas nometnes, taču bērni ir pieraduši. Viņi atnāk nodarbojas ar dažādām aktivitātēm, paspēlē spēles, pasporto un iet mājās.

Esmu sapratusi, ka Latvijā ir ļoti kvalitatīvas nometnes. Neatkarīgi no nometnes veida, viss ir saplānot līdz sīkākajai detaļai. Mēs esat tā pieraduši, ka paši vairs nesaprotam, cik ļoti foršas lietas mēs šeit darām. Amerikā nometnes jau nav sliktas, tāpat ir dažādas aktivitātes, ir spēles, ko varam iemācīties, lai atvestu uz Latviju, bet lielā mērā kvalitāte ir daudz zemāka, nekā mūsu nometnēs.”

Šogad uz Ameriku devušies deviņi latvieši, no tiem četri liepājnieki – Miķelis Mārtiņš Mažis, Anete Maže, Gregors Jānis Mažis un Liene. “Ir kāds amerikāņu kungs, kurš jau 26 gadus brauc uz Latviju, jo viņam šeit ļoti patīk. Viņš bija praktiski redzējis, kā viņa tuvāko latviešu bērni uzaug. Viņš vairs nezināja, cik ilgi spēs braukt uz Latviju, tādēļ izdomāja daudzus aizvest uz Ameriku.” Arī Liene tā tikusi pie iespējas atgriezties viņas iemīļotajā zemē, jo palīdzēja ar ceļojuma plānošanu. “Kopā ar citiem esam izveidojuši grupu un sapratām, ka varam arī muzicēt.”

Viņi ASV, Virdžīnijas štatā, pavadījuši gandrīz mēnesi, kā laikā vadījuši vairākas nometnes, iepazinuši daudz jaunu cilvēku, muzicējuši un ļoti daudz atpūtušies, baudījuši valsts piedāvājumu. “Mums bija ļoti daudz brīva laika. Braucām ar laivām, bijām pie okeāna, visu laiku kaut ko darījām.” Viņi piedalījušies vairākās aptuveni piecu dienu garās nometnēs, kur bērnus iepazīstinājuši arī ar mūsu kultūru. “Mācījām latviešu dejas, dziesmas. Ja mums šķita, ka ir pārāk maz aktivitāšu, pielikām klāt savas. Kad viņi dziedāja latviešu dziesmu vārdus, bija jūtams, kuram ar valodu mācīšanos varētu veikties labi. Citiem “Tūdaliņ, tāgadiņ” dziedot, vispār nebija jūtama izloksne. Viņi jau paši to nenojauš, jo viņiem citas valodas nav jāmāk, bet ja mums normāli ir zināt trīs valodas, tad viņiem mūsu zināšanas ir pārsteigums.”

 Liene priecājas par amerikāņu izteikto interesi par citām kultūrām, to vēsturi. “Ļoti forša ir tā kultūru apmaiņa. Tā jau šķiet, ka lielu atšķirību nav, skatāmies viņu filmas un domājam, ka viss taču ir tāpat. Bet pirmajā reizē, kad aizlidoju, staigāju un domāju, cik ļoti viss izskatās kā filmās –  mājas, ielas, pat cilvēku attieksme. Jebkurš var apstāties un pēkšņi sākt sarunāties ar tevi. Tie, kas bijuši Latvijā, mēdz teikt, ka esot šeit vēlās staigāt tikai pa Vecrīgu. Viņi novērtē mūsu vērtības.” Tāpat latvieši priecājušies par amerikāņu viesmīlību, jo viņi vienmēr parūpējušies, lai iebraucējiem nekā netrūktu.

Latvieši viņiem aizveduši arī dažādus mūsu valsts našķus un suvenīrus. “Kādai tantei, pie kā mitinājos, iedevu no Latvijas vesto aprocīti. Viņa pati stāstīja, ka mīl ceļot un par dāvaniņu no Latvijas bija ļoti priecīga. Citiem ļoti garšoja rupjmaize un “Laimas” saldumi. “Gotiņas” konfektes gan viņiem bija par saldu, kas ir mazliet dīvaini, ņemot vērā, cik daudz saldumu ir viņiem, ” smej Liene.