Pazaudētas teltis. Krācošs, runātīgs vai “Tagil” bļaujošs kaimiņš. Kails, skrienošs jaunietis. Karstasinīgs vairāku stundu garš strīds starp matemātiķi un kīmiķi par to, kura no abām profesijām ir liederīgākā, bet visam pāri draudzīga atmosfēra bija tikai daļa no tā, ko varēja piedzīvot katrs telšu pilsētiņas iedzīvotājs.

Teltis “Summer Sound”  telšu pilsētiņā bija saceltas viena pie otras visā teritorijā un tiem, kas ieradās kā pēdējie, nācās kādu brīdi pameklēt vietu, kur uzcelt savējo.

Rīdzinieki Edgars, Ieva, Ingus un Mārtiņš pastāstīja par savu pieredzi telšu pilsētiņā. Viņi sāk ar negatīvo un sarunas ievadā izsaka kritiku par rindām, kurās bija jākavējas, lai tiktu pie aprocēm, bet vēlāk sarunā tiek bieži paslavēta gan telšu pilsētiņa, gan pasākums kopumā. “Paspējām uzcelt savas teltis tieši pirms lielā gāziena. Telšu pilsētiņā ieradāmies septiņos vakarā, kad lielākā daļa jau bija iekārtojušies. Nācās meklēt brīvu pleķīti zem saules,” smejot saka jaunieši. Ar telšu pilsētiņas sadzīvisko pusi viņi ir apmierināti. “Forši, ka var dabūt brokastis par velti. Ja nu iepriekšējā vakarā viss jau izēsts, tad nav rīta agrumā jāskrien uz veici, bet var tepat ieturēties,” spriež rīdzinieki. Viņiem nekas neesot nozaudēts, bet smejot viņi stāsta, ka vakarnakt vairākiem telšu pilsētiņas iemītniekam esot pazudušas teltis. “Es neko nesaprotu. Vari iedot piezvanīt. Ai, es nezinu nevienam telefona numuru. Man bija balta telts. Krāsu zinu, atrast nevaru. Kaut kur bija jābūt,” atstāsta pagājušās nakts notikumus Edgars . “Ja brauc uz festivālu, tad ir jāpaliek telšu pilsētiņā. Ja paliek kādā mājā vai dzīvoklīt, tad tas nav tas. Telšu pilsētiņa piedod pikantumu pasākumam un jautri piedzīvojumi garantēti. Var arī mazliet pasmieties par kominiekiem,” smejoties stāsta jaunieši. Viņi vērtē, ka telšu pilsētiņa ir 50% no pasākuma.  Viņi veikli no telšu pilsētiņas tēmas pāriet pie festivāla un paslavē “Guano Apes”, kas uzstājušies necerēti labi un secina: “Bet nez vai citā pilsētā roks pavilktu tik pat labi kā Liepājā”. Secinājumam seko vairāki komplimenti par festivāla norisi un skaņas kvalitāti, kas esot bijuši ļoti laba.

“Sākums bija slapjš, jo nepaspējām uzcelt telti pirms lielā brāzeina. Izlijām cauri slapjas un tagad žāvējam drēbes ar ko ne pārāk labi vecas, ” stāsta četras kursa biedrenes Agrita, Gita, Laura un Renāte, kas ieradušās no dažādām Kurzemes vietām . Viņas atbraukušas piektdien trijos dienā un paspējušas aizņemt sev tīkamāko telts vietu. Tiem, kas vēlāk atbraukuši, izvēles iespējas bijušas minimālas un dabūjuši ņemt ciet pirmo brīvo vietu.  Studiju biedres gan ir mazliet saskumušas, jo Agritai kāds nozadzis somu.

“Telšu pilsētiņa šogad ļoti laba. Patīkami cilvēki apkārt. Arī nelatvieši, piemēram, runājam ar vienu lietuvieti, kurš ir piekopj jamaikiešu kultūru.  Tas vispār bija stilīgs,” stāsta Reinis, Toms un Edgars jeb Mič Bukenons. Varēja just, ka tiek runāts ar īstiem telšu pilsētiņas patriotiem, jo kad jautājām, kur pavadīt nakti – telšu pilsētiņā vai viesnīcā, telšu pilsētiņa tika pārliecinoši atzīta par vienīgo un pareizāko izvēles variantu. “Viesnīcā piecelies, paēd. Atmosfēras nav nekādas. Šeit var dzirdēt dziesmas par vakumpumpi, satikt interesantus cilvēkus un visu laiku būt iekšā festivālā, ” ar entuziasmu viens otru papildinādami stāsta ventspilnieki. Prom viņi domā doties tikai pirmdien, jo pēdējā nedēļas dienā vēl vajadzētu paskatīties kas notiek pilsētā.

Zem koku lapotnes no blakus telts īpašniekiem aizlienētajos krēslos sēdējā Dārta un Anna no Jelgavas. Viņas bija priecīgas, ka tikušas ārā no telts, jo gulējušas ļoti slikti. “Pirmais rīts pēc festivāla – briesmīgi. Bija auksti un neērti. Tas bija tiešām briesmīgi,” smejot atstāsta abas jaunietes. Telšu pilsētiņā viņām visvairāk patīkot atmosfēra, ko radot draudzīgo pilsētiņas iedzīvotāji. Sarunas laikā tiem viņas veltīja ne vienu vien komplimentu.

“Daudzas no teltīm ir tuvu klāt un, pa tumsu nākot no festivāla uz telti, daļu no ceļa nācās cīnīties ar telšu stiprinājumu striķiem,” stāsta Kristīne, kas ieradusies kopā ar draugiem Gundaru, Tomu, Mārtiņu, Uldi un Santu. Brokastis viņi jau bija ieturējuši kādā no tuvējām pilsētas kafejnīcām un atpūtās apgūlušies zālienā. Līdz festivāla otrās dienas sākumam bija palikušas vēl dažas stundas un tās viņi plānoja pavadīt telšu pilsētiņas zālienā, uzņemot spēkus.

Telšu pilsētiņā zem vienas no liepām savu telti bija uzslējuši Jānis, Arvīds un Amanda no Rīgas. Vieta izvēlēta, jo bija jāglābjas no lietus, bet tas neesot palīdzējis un visas uzvilktās drēbes esot bijušas slapjas. Ap septiņiem viņi esot aizgājuši gulēt un pāri deviņiem jau bijuši augšā. “Pats rīts bija mēreni mundrs, bet tagad jau super!” savu pašsajūtu vērtēja Arvīds .Visi trīs jau bija paspējuši aiziet un nobalsot par Saeimas atlaišanu.

“Ar savas telts atrašanu mums nebija problēmu, bet viena meitene staigāja un visu laiku mums prasīja, lai palīdzam atrast viņas telti. Esot pelēka un pie koka. Apkārtni izstaigājām, bet arī nevarējām atrast,” smejot stāsta jaunieši.

Lai pie stūres nesētos reibumā, pie telšu pilsētiņas izejas bija iespējams pārbaudīt vai alkohola līmenis izelpā nav pārāk augsts. Tas bija paredzēts šoferīšiem, bet promiļu skaitu varēja pārbaudīt katrs interesents. Visvairāk lietojis alkoholu bija kāds vīrietis, kura izelpā tika konstatētas 4 promiles.

Viena no lielākajām mistērijām daļai aptaujāto telšu pilsētiņas iemītnieku bija lapsenēm līdzīgie lidojošie kukaiņi, kas gan nekožot, bet esot ļoti daudz. Tie bija atrodami visa Jūrmalas parka apkārtnē.

Alvis Sviķkalns