Latvijā ir daudz vairāk mežonīgas dabas nekā Lietuvā. Tā šonedēļ secinājuši Viļņas Universitātes studenti pēc veloizbrauciena pa Liepājas puses ceļiem.

Velotūrisma izbraukumi esot Viļņas Universitātes studentu kluba vasaras tradīcija. Šā gada izbraucienu sākumā esot plānojuši Klaipēdas virzienā, bet tad apdomājušies, ka tur viss jau redzēts un zināms, tāpēc nolēmuši doties uz Liepāju un braukt gar jūrmalu, stāsta students Darjus. No Liepājas maršruts pa grantētiem ceļiem un piekrasti vedis cauri Ziemupei un Akmeņragam līdz Pāvilostai, pēc tam pa šoseju atpakaļ uz Liepāju. Atpakaļ uz Lietuvu gan braukšot automašīnās.

Daudziem grupas dalībniekiem tas esot bijis pirmais izbraukums pa Latvijas ceļiem. “Ir normāli, riteņbraukšanai ļoti piemēroti, īpaši jau gar jūrmalu,” saka Darjus. Lietuvieši ļoti novērtējot to, ka šeit piekrastē ir plašums un klusums, maz ļaužu. “Lietuvā nav tādu mežonīgu vietu.” Jūras mala esot vai nu blīvi apdzīvota, vai arī tur dabas liegumi, kur vispār nedrīkst atrasties, stāsta riteņbraucēji.

Arī ar latviešu autovadītājiem, cik nu tos gadījies sastapt, satikuši labi. Lietuvieši bijuši patīkami pārsteigti arī par šejieniešu izpalīdzību – kad kādam no riteņbraucējiem plīsusi velosipēda riepa, devušies pie vietējiem iedzīvotājiem pēc palīdzības un to tūliņ arī saņēmuši pirmajā sētā, kur iegriezušies.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Viļņas Universitātes studentu grupa pa ceļam no Pāvilostas uz Liepāju. Viņi ceļošanu tverot viegli. “Kam ir teltis, tas nakšņo teltīs, kam nav – tas tāpat zem eglītes, ir taču silti!” smejas Darjus (attēlā – ar ģitāru uz muguras).