Pirms doties tālos ceļojumos uz eksotiskām zemēm, ikvienam sevi cienošam tūristam vispirms būtu jāiepazīst sava zeme un tuvākie kaimiņi. Viena no vietām, ko noteikti vajadzētu apmeklēt, ir Kuršu kāpa Lietuvā, kas atrodas tikai pusotra simta kilometru no Liepājas. Kuršu kāpa ir viens no neparastākajiem Baltijas dabas veidojumiem, kas 2000.gadā iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā kā izcilas vērtības kultūrainava.

Leģenda vēsta, ka sensenos laikos Kuršu līča salas valdniekam Karvaitim bijusi meita Neringa. Viņa biezā miglā rādījusi ceļu jūras braucējiem un vētras laikā aiz enkuriem laivas vilkusi malā. Reiz dievs Bangpūtis sadusmojies un sūtījis krastā lielus viļņus. Lai paglābtu ļaudis, Neringa iegrābusi priekšautā smiltis un izbērusi tās jūrā, līdz izveidojusies kāpa, kas aizsargā krastu. Tā nosaukta viņas vārdā. Zinātnieki gan uzskata, ka Kuršu kāpa izveidojusies pirms aptuveni 5000 gadu uz pēdējā ledāja sanesām, siltajā klimatā tām apaugot ar zāli un kokiem.  

Kuršu nērija līci atdala no Baltijas jūras. Pussalai līča pusē jūra kā dīķis, savukārt otrā to bez žēlastības plosa vēja trenktie atklātās jūras viļņi. Abos kāpas galos sev vietas kādreiz bija atradušas vācu pilsētas Kēnigsberga un Mēmele, kas tagad pārtapušas par Krievijai piederošo Kaļiņingradu un Lietuvas Klaipēdas pilsētu. No politiskā viedokļa Kuršu joma sadalīta divās daļās: pussalas ziemeļdaļa (52 km) pieder Lietuvai, bet dienviddaļa (45 km) – Krievijai.

Kāpas daļa vistuvāk Klaipēdai ir Smiltīne, šajā vietā Kuršu līcis ir visdziļākais (12 metru) un tikai 600 metru plats. Vienīgo saikni ar kontinentu nodrošina regulāra prāmju satiksme. Līča šķērsošana prāmjiem aizņem 10 minūtes, tie kursē ar 20 minūšu intervālu. 

Kuršu jomā ceļmalas pasakainos mežus gan 2006.gadā izpostīja uguns – izdega ievērojamas platības, atstājot teritoriju, kas vārda vistiešākajā nozīmē līdzinājās spoku mežam. Tagad gan uguns nopostīto priežu stumbeņi izcirsti, atstāti tikai pārdesmit kvadrātmetru, lai tūristi redzētu, kādu postu var nodarīt priedājā nomests nenodzēsts izsmēķis.

Taču pats ievērojamākais objekts Kuršu nērijā noteikti ir tās augstākais punkts – Parnidžo kāpa, no kura paveras skats gan uz Kuršu līci, gan jūru. Šo vietu dēvē par Lietuvas Sahāru. Pēdējos 20 gados kāpa pazeminājusies par 15 metriem, un pētnieki prognozē, ka pēc pāris gadsimtiem lielā kāpa varētu pavisam izzust. Lai apturētu eroziju, kāpu nogāzes tiek stiprinātas ar zaru pinumiem. Pašā kāpas virsotnē uzbūvēts saules pulkstenis, bet kāpas pakājē guļ Kuršu jomas tūrisma Meka – Nida. Tā ir iecienīta kūrortvieta, ko ik gadu apmeklē ap 700 tūkstošiem atpūtnieku. Nida pirmoreiz minēta Teitoņu ordeņa dokumentos 1429.gadā. Tolaik tā atradusies apmēram 2 km uz dienvidiem no pašreizējās atrašanās vietas. Ceļojošo kāpu draudu dēļ tā 1784.gadā pārcelta uz tagadēja vietu. Ainava tiek uzturēta, neprasot no tūristiem pārmērīgu samaksu par vides kopšanu. Tiešais maksājums ir 20 litu (apmēram 4 lati) par katru kāpā iebraucošo privāto automašīnu. 

Dzintara krelles un amuleti bijuši cieņā jau neolīta laikmetā – tie medniekiem un zvejniekiem solījuši veiksmi. Vairāk nekā 90 procentu no pasaules dzintara krājumiem atrodas bijušās Austrumprūsijas teritorijā. Sevišķi bagāts bijis Dzintara līcis pie Jodkrantes, kur 19.gadsimta beigās 30 gados iegūtas 3000 tonnas saules akmens. 

Var noderēt:
– Ceļojot no Liepājas, nobraukti aptuveni 350 kilometru.
– Maršrutu iespējams pieveikt arī vienā dienā.
– 1 Lietuvas lits = 0,203 lati.
– Stresot, pirms brauciena mainot naudu, nav vērts – pie litiem var tikt bankomātos pa ceļam (Palangā, Klaipēdā).
– Prāmja biļetēm, maksai par iebraukšanu Neringā un citiem sīkiem izdevumiem pietiek ar 100 litiem (ap 20 latu).

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

LIETUVAS SAHĀRA. Ievērojamākais objekts Kuršu jomā noteikti ir tās augstākais punkts – Parnidžo kāpa, no kuras paveras skats gan uz Kuršu līci, gan jūru.

SPOKU MEŽI. Mežus 2006.gadā papostīja uguns – izdega ievērojamas platības, atstājot teritoriju, kas līdzinājās spoku mežam.

STOP! No politiskā viedokļa Kuršu joma sadalīta divās daļās: pussalas ziemeļdaļa pieder Lietuvai, bet dienviddaļa – Krievijai. Kuršu jomā ir robeža ar Krieviju, te beidzas Eiropas Savienība.

ĀSARGĀ. Lai pasargātu kāpas no vēja varas, nogāzes tiek stiprinātas ar zaru pinumiem.

SOLĪDI. Vide Kuršu jomā sakopta un uzturēta, te prot savākt gružus.

SAIKNE. Vienīgo saikni ar kontinentu nodrošina prāmju satiksme.

VĒRTĪBA. Piemiņai no Kuršu jomas vērts iegādāties izstrādājumus no dzintara, jo vairāk nekā 90 procentu no pasaules dzintara krājumiem atrodas bijušās Austrumprūsijas teritorijā, sevišķi bagāts bijis Dzintara līcis pie Jodkrantes. Tiesa gan, izstrādājumi no priedes asarām nav lēti.