Spiningošanas sezona ir atklāta, un jāteic – ar itin ievērojamiem lomiem. Protams, dažs labs, kurš lasa šīs rindas un maija pirmajā dienā bija palicis tukšā, varbūt nepiekritīs, tomēr makšķerniekiem ir jārēķinās ar to, ka ne vienmēr iespējams sasniegt vēlamo rezultātu. Pretējā gadījumā gluži vienkārši nebūtu tik interesantas copes – trūktu adrenalīna un sajūtas, ka tu nekad nevari zināt, kas notiks nākamajā mirklī. Šoreiz plašāk par to, kādas bija copmaņu sekmes un veiksmes atslēgas 1.maijā.

1. maija atskaņas

Līdaku sezonas atklāšanas dienā laika apstākļi bija ideāli tūristiem, bet ne makšķerniekiem, jo, kā zināms, pūšot austrumu vējiem, zivīm nelabprāt kārojas brangas maltītes, un lielākoties tās pret apkārt notiekošo izturas vienaldzīgi. Tiesa, par spīti rītenim un zemajam ūdens līmenim Liepājas ezerā šoreiz jau nu noteikti copi par blāvu nevar nosaukt, jo lielākā daļa copmaņu tika ne pie vienas vien mērā ūdens plēsoņas, turklāt atzina, ka pērn šajā laikā ķēries sliktāk. Cita lieta, cik tās bija vērtas, jo patiesi daudzi sūkstījās par sīkaļām, kuras metušās virsū pat tādiem mānekļiem, kas teju vai pārsniedz pašu augumu.

Tos, kuriem šoreiz nepaveicās un tā arī neizdevās tikt pie mēra līdaciņas, gribētu mierināt, jo tradicionāli skandētais apgalvojums, ka Liepājas ezers ir izsmelts, nav patiess. Par apstiprinājums tam kalpo dažu prasmīgu makšķernieku guvums, piemēram, Uldis Atiķis spēja no ezera dzīlēm izvilināt septiņus kilogramus smagu zaļsvārci, bet Māris Olte uzvarēja divkaujā ar kilogramu vieglāku zivi. Visus makšķerniekus nekad nevar apstaigāt, taču copes draugu forumos klīst runas, ka liepājniekā ir bijuši vēl lielāki guvumi – kāds pavisam jauns puika ticis pie 12 kilogramu smagas zaļsvārces, bet vēl kāds vīrs laivā dabūjis desmitnieci.

Ja runājam par mānekļiem, kurus todien vairāk kāroja līdakas ar nerimstošo ēstgribu, tad tie bija vobleri – ar tiem arī tika piesaistīta dižāko līdaku uzmanība. Laikam jau likumsakarīgi, jo zemais ūdens līmenis populārajām gumijas zivtiņām un roteriem īsti neļāva izpausties, tomēr negribētu apgalvot, ka tie bija pavisam nerezultatīvi. Tie, kas Liepājas ezerā makšķerē regulāri, zina, ka labākās copes dienas vēl ir tikai priekšā un bieži vien iespaidīgākie lomi tiek gūti maija otrajā un trešajā dekādē līdz ar vasaras atnākšanu. Iespējams, tieši tāpēc spiningošanas sacensību organizatori Latvijas čempionāta pirmo posmu, kurā var piedalīties ikviens interesents, Liepājas ezerā rīkos 24.maijā, kad ūdens būs kļuvis daudz siltāks. Atgādināšu, ka dalības maksa šajās sacensībās būs 60 latu no vienas ekipāžas (komandā divi cilvēki), taču atšķirībā no iepriekšējām sacensībām mūspusē šoreiz katrai ekipāžai maču organizatori būs jānodrošina ar tiesnesi, jo tūlīt pēc zivs noķeršanas tā tiks svērta un vēlāk atlaista ūdenī.

Neķer tikai līdakas

Nav jau tā, ka copmaņu domas pašlaik rosās tikai ap ūdeņu karalieni līdaku, kas mūspusē tiek tvarstīta Liepājas un Durbes ezerā, kā arī Bārtas upē. Tikpat aktīva rosība norit uz Ziemeļu mola, kur makšķernieki jau paguvuši pārbaudīt savu makšķerkātu izturību, vaņģojot butes un dažs labs ticis arī pie kādas reņģes. Lai arī atsevišķās dienās uz ziemelīša zivju tīkotāju bija tik daudz kā kaķu atsevišķos daudzdzīvokļu namu pagalmos, nevarētu teikt, ka viņu lomu spainīši plīsa no lielā zivju svara. Bija dienas, kad ķērās labāk, un arī tādas, kad uz neko vairāk par jūras grunduli nevarēja cerēt. Par to, ka pēdējā laikā bieži vien uz Ziemeļu mola lietuviešu ir vairāk nekā vietējo, nu jau nebrīnās neviens, taču mani pārsteidza viņu dzelžaini nesalaužamā pacietība, jo arī tajās šķietami bezcerīgajās reizēs mūsu dienvidu kaimiņu skatiens netika novērsts no bada pātagām. Laikam jau viņu ģimenēs ir tā, ka bez zivīm patiešām mājās rādīties nevar un jāsēž tik ilgi, kamēr kaut ko izdodas noķert.

Interesantas ziņas nākušas arī no citiem ūdeņiem – ļoti labi ķērušās karpas, bet Bārtas un Ventas upē vīri paguvuši nopriecāties par vimbām. Paši karpu makšķernieki gan copes vietu publiski nevēlējās atklāt, taču atzina, ka skaisto zivju maratons, kas ieilga līdz pat trim dienām, noslēgts ļoti rezultatīvi, vīru guvums – 15 karpas, un neviena no tām nav bijusi vieglāka par pieciem kilogramiem, bet lielākā – 9,8 kilogramus smaga. Visas noķertas, par ēsmu izmantojot boilas, bet vēlāk atlaistas ūdenī. Makšķernieki bijuši pārsteigti, ka karpas jau tagad sākušas nārstu, kas parasti norit tikai maija beigās un jūnija sākumā, iespējams, tas saistīts ar silto ziemu, jo pašlaik lielākajā daļā ūdenstilpju ūdens temperatūra nepārsniedz plus 14 grādus pēc Celsija.

Tiem, kas vēl nav paguvuši izbaudīt copes priekus, atliek vien doties pie ūdeņiem, un gan jau arī jums paveiksies. Ne asakas!

Miks Kuncītis,
“Kurzemes Vārds”

Šim makšķerniekam izdevies piemānīt mazu karpu.