Daudzu
cilvēku ikdienā kafijas dzeršana ir kļuvusi par īpašu rituālu
– kādam tā ir neatņemama pamošanās un rīta cēliena daļa,
citam – labi pavadīts laiks sarunās ar tuviem cilvēkiem. Bet,
lai mēs varētu kafiju baudīt, kādam tā ir jāpagatavo. Nevar
noliegt, mājās gatavota kafija pavisam noteikti atšķiras ar
profesionāļu pagatavotās, ko baudām kafejnīcās. RINALDS EMBRASS
ir jauns entuziasts, kuru var dēvēt par baristu
jeb bārmeni, kurš specializējas kafijas gatavošanā. Sarunā
Rinalds atklāj, kas viņu aizrauj šajā procesā, kādi ir
liepājnieku iecienītākie dzērieni un ko labprāt izvēlas pats.

Pavārs
ar bārmeņa talantu

Rinalds
Liepājas Valsts tehnikumā apguvis pavāra profesiju, tomēr karjera
ievirzījusies citā gultnē. “Sākumā, kad aizgāju uz šo
skolu, patiešām domāju, ka tas būs tas, ko darīšu.
Bet pagāja apmēram gads, līdz
praksē sapratu – tas nav man. Tās ir ļoti, ļoti garas darba
stundas, un pavāram faktiski nav personīgās dzīves, viņš
burtiski 24 stundas septiņas dienas nedēļā ir virtuvē. Par to
pārliecinājos arī praksēs,” stāsta Rinalds. Mājās gan
viņš labprāt gatavo ģimenei un draugiem, bet noteikti nevēlas
strādāt par pavāru. “Saviem draugiem, ar kuriem kopā
mācījos, saku, ka nekur tālu no tā neesmu aizgājis,”
Rinalds pasmaida.

Mācoties
tehnikumā, izgājis vairākas prakses, tostarp arī viesmīļa,
strādājot kafejnīcā, kur aizsākās mīlestība pret darbu bārā.
“Tas bija sākums, kad sanāca pastrādāt ar kafiju, uztaisīt
kādu kokteili,” viņš atminas. Šobrīd jaunietis strādā
kafejnīcā “Kursas putni”, viņš zināšanas par kafijas
gatavošanu apguvis Rīgā “Andrito”
kafijas grauzdētavā un dažādās meistarklasēs. “Redzēju,
kā grauzdē kafiju, kā noris viss process. “Andrito”
vadītājs Andris Petkēvičs ir ļoti gudrs cilvēks, viņš
pastāstīja daudz interesantu lietu par kafiju. Līdz tam man likās,
ka kafijas grauzdēšana ir ļoti ilgs process, bet izrādās, ka var
sagrauzdēt divpadsmit minūšu laikā,” stāsta Rinalds. Iegūtā
pieredze un zināšanas tagad lieti noder, strādājot praktiski.

Liepājnieks
konkurē ar rīdziniekiem

Lai
papildinātu zināšanas un arī mācītos no citiem kolēģiem,
Rinalds devies uz Rīgu
piedalīties
konkursā, kur ikvienam dalībniekam bija jāpierāda sava kafijas
gatavošanas prasme. “Konkursā piedalījās 37 dalībnieki, es
biju vienīgais no citas pilsētas, pārējie visi – rīdzinieki.
Konkursā bija pārstāvētas lielas un jau labi zināmas Rīgas
kafejnīcas – “Illy”, “Innocent
cafe”
un citas,” stāsta Rinalds.

“Tas ir
lieliski, kad vari satikt cilvēkus, kuri, tāpat kā tu, mīl darbu,
ko dara, un šis darbs ir saistīts ar kafiju,” uzsver
liepājnieks. Rinalds stāsta, ka pirmajā
šāda
veida konkursā rezultāti bijuši gana labi, viņš no 37
dalībniekiem ieguvis 25. vietu. “Tā kā biju vienīgais, kas
bija atbraucis no Liepājas, bet pārējie bija rīdzinieki ar lielu
pieredzi, domāju, rezultāts nav slikts,” uzskata Rinalds.
Tomēr par lielāko ieguvumu no dalības baristu
konkursā
viņš
min iegūtos
kontaktus un jaunos draugus, kuriem ir līdzīgas intereses.

Tāpat
Rinalds novērtē arī iegūto pieredzi: “Patiesībā konkurss
mani nedaudz nolika
pie zemes.
Sapratu, ka vēl ļoti daudz jāmācās. Tas nav pieiet pie kafijas
automāta un uztaisīt kafiju, tur ir arī ļoti daudz citu nianšu.
Katram dalībniekam pēc iespējas ātrākā laikā un pēc iespējas
kvalitatīvāk bija jāuztaisa divas tases kapučīno, savukārt
pieredzējusi žūrija vērtēja gan dalībnieka darbošanās ātrumu,
gan dzēriena kvalitāti.”

Pēc
konkursa liepājnieks sapratis, ka vairāk uzmanības jāpievērš
tīrībai un kārtībai, visam tam, kas paliek pēc paveiktā
darba.
Žūrija ļoti stingri vērtējusi, cik kārtīga paliek bārmeņa
darba vieta. “Viss ir jānotīra, jānoslauka, jāpārbauda,
nevar tā, ka viss iet pa gaisu,” stāsta Rinalds. Viņaprāt,
tieši šis apstāklis viņam konkursā nedaudz patraucējis, jo,
domājot par ātrumu un kafijas kvalitāti, nedaudz pieklibojusi
darba vietas tīrība. Tā bijusi laba mācība, kam viņš tagad
pievērš daudz lielāku uzmanību.

Kafijas
kultūra

Rinalds
atzīst, ka Liepājā kafijas dzeršanas kultūra vēl nav tā
attīstījusies kā, piemēram, galvaspilsētā. Meklējot darbu
Rīgā, visbiežāk bārmenim jau jābūt zināšanām un prasmēm,
lai pagatavotu labus kafijas dzērienus, citādi darbu nedabūt.
Liepājā bārmenis vispirms iegūst darbu un tad sāk mācīties un
apgūst šīs prasmes. Tomēr arī Liepājā lēnām ienāk kafijas
gatavošanas un baudīšanas kultūra.

“Lai šo
kultūru attīstītu, mums vajadzīgas kafejnīcas un vietas, kur to
darīt. Un tādas vietas mums Liepājā ir. Mēs “Kursas putnos”
šo
ceļu esam izvēlējušies
neapzināti. Personīgi es, ja cilvēks atnāk un palūdz vienkārši
kafiju ar pienu, cenšos tomēr piedāvāt kapučīno vai lati,
jo tās ir garšīgākas. Es zinu, ka varu uztaisīt šos dzērienus
garšīgi un cenšos ieteikt arī klientiem,” stāsta Rinalds.

Līdz
šim viņam jau sanācis gudrībās par kafijas gatavošanu
padalīties ar citiem liepājniekiem. “Man palūdza apmācīt
divus cilvēkus. Bija nepierasti, bet ļoti interesanti. Priecājos,
ka varēju paskaidrot, pamācīt un viņi pēc tam uztaisīja labu
kafiju,” gandarījumu pauž jaunietis. Tomēr viņš uzsver, ka
pats vēl tikai mācās un daudzas lietas vēlas apgūt, lai uzlabotu
savas prasmes. “Es zinu tikai tik, kā uztaisīt labu kafiju,
piemēram, kapučīno vai lati,
bet
ir vēl ļoti daudz lietu, kas ir jāzina un jāmācās. Šeit,
Liepājā, to patiesībā ir grūti izdarīt. Kad biju Rīgā,
nepameta patīkama apziņa, ka blakus ir cilvēki, kas to māk darīt,
turklāt dara to ļoti labi un mīl šo darbu. Bet Liepājā pagaidām
šādu cilvēku vēl ir samērā maz,” atzīst Rinalds.

“Es
ļoti gribētu aizbraukt un paskatīties, kā tas viss notiek citur,
kāda ir kafijas kultūra. Man daudzi cilvēki ir stāstījuši par
ārzemēs redzēto un piedzīvoto, bet es tomēr gribu to visu redzēt
pats,” uzsver Rinalds.

Bet, runājot
par mācīšanos, viņš atzīst, ka, lai gan ir pateicīgs daudziem
cilvēkiem par gūto pieredzi, lielu daļu gudrību apguvis
pašmācības ceļā. “Skatos video materiālus internetā,
daudz esmu mācījies no “Andrito” kafijas grauzdētavas
vadītāja. Bet diemžēl Latvijā tā īsti nav, kur to visu
mācīties,” situāciju raksturo Rinalds. Tāpat viņš
neizslēdz iespēju, ka kādreiz varētu mācīties Bārmeņu skolā
Rīgā.

Viena lieta,
ko jaunietis vēlētos nākotnē realizēt, ir noorganizēt baristu
konkursu arī Liepājā. “Pēc konkursa atbraucu mājās,
aprunājos ar citiem liepājniekiem, arī kafejnīcu īpašniekiem,
un teicu, ka gribētu Liepājā uztaisīt šādas sacensības.
Pagaidām tas ir ideju līmenī, bet, ja cilvēki būs atsaucīgi, ja
izdosies piesaistīt baristas
no Rīgas, domāju, ka tas varētu izdoties,” atzīst
liepājnieks. Viņš turpina: “Tas nav tāpēc, lai uzzinātu,
kurš ir labāks vai sliktāks, bet gan tāpēc, lai sanāktu kopā
tie cilvēki, kuri mīl savu darbu, ko dara. Teikšu
godīgi, varbūt nedaudz
špikoju no tā, ko esmu redzējis internetā, un no tā, kas notiek
Rīgā, bet Liepājā nekas tāds vēl nav bijis un, ja neorganizēs,
arī nebūs.”

Gaumes
jautājums

Jautāts par
liepājnieku gaumi attiecībā uz kafiju, Rinalds atzīst, ka līdz
ar kafijas kultūras attīstību, arī klienti arvien vairāk izvēlas
ko citu, nevis vienkārši melnu vai baltu kafiju. “Vismaz
mūsu kafejnīcā, ja vēl pirms aptuveni pus gada vairāk izvēlējās
tradicionālo, tad tagad klienti, iespējams, vairāk paļaujas uz
manām prasmēm, vai arī vēlas izmēģināt ko jaunu
un izvēlas netradicionālākus dzērienus,” novērtē barista. 

Arī
pats kafijas meistars labprāt atklāj trīs savus iecienītākos
kafijas veidus: “Pirmajā vietā viennozīmīgi ir kapučīno,
tad seko late
ar sīrupu un mokačīno,
kas
ir karstā šokolāde, ūdens, dubultais espresso un putots piens.
Ir, protams, vēl visādi varianti, kā mokačīno pagatavot,
piemēram, ar putukrējumu, bet šis ir pamats.”