Astoņas dienas mūsu pilsētā strādāja un diskutēja ar mākslas pedagoģiju saistīti mācībspēki no Liepājas Pedagoģijas akadēmijas, tā arī pārstāvji no Latvijas Universitātes, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas, Mākslas akadēmijas, no Zviedrijas, Melardalenas augstskolas un Liepājas Mākslas vidusskolas. Viņi tikās simpozijā plenērā “Konkrētais un abstraktais vizuālās mākslas kompozīcijā” un aizveda sev līdzi ne tikai ierosmes, idejas, jaunu pieredzi, bet arī darbus, kas tapa Liepājas ielās, šķērsielās un laukumos.

Ideja par šādu kopāsanākšanu pieder Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Mākslas un darbmācības katedras mācībspēkiem.
– Šāds simpozijs notiek pirmo reizi. Jo mums radās doma pulcēt kolēģus no citām augstskolām, kurās māca ar mākslu saistītus priekšmetus, – pastāstīja Mākslas un darbmācības katedras vadītāja Inta Klāsone. – Tāpēc mums bija arī teorētiskas nodarbības un tikšanās. Diskusiju laikā iezīmējās kopīgās problēmas, ar kurām jāsastopas māksliniekiem – augstskolu mācībspēkiem. Pārliecinājāmies, ka šāda tikšanās bija vajadzīga.
– Skaidrs, ka mēs diskutējām par tādiem tematiem, kas mums ir svarīgi, jo problēmas dažādu augstskolu pasniedzējiem ir aptuveni līdzīgas, – papildināja mākslinieks, profesors Aldis Kļaviņš. – Viena no tēmām, piemēram, kā novērtēt studenta darbu, sniegumu. Runājām, kā neapspiest jauno mākslinieku patstāvību, domas svaigumu, kā tikt galā ar nodarbību neapmeklētību, jo daudz studenti paralēli studijām strādā, pelna naudiņu
Simpozija pēdējā dienā dalībnieki parādīja paveikto. Jo tāda bija tēma, pievērsties Liepājas arhitektūrai, ar kuru jau pirmajā dienā iepazīstināja Gunārs Silakaktiņš. Tā kā katrs mākslinieks varēja brīvi izpausties, tad bija gan akvareļi un eļļas krāsas gleznas, gan fotogrāfijas un digitālie attēli, pat skulpturāli veidojumi.
– Interesanti bija tas, ka tikāmies kā mākslas pedagogi, jo mums tās problēmas ir vērstas uz to, kā ar mākslu var atraisīt studentus un kā savu radošo potenciālu var pielietot pedagoģiskā darbā. Es, piemēram, no Liepājas kolēģēm iemācījos pavisam jaunu grafikas tehniku, – bija priecīga māksliniece Daiga Kalēja–Gasparoviča, kura tagad strādā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, bet pirms tam viņa ir mācījusi arī mūsu pilsētas topošos māksliniekus un vizuālās mākslas skolotājus.
Andrejs Ozoliņš no Zviedrijas Melardalenas augstskolas simpozijā piedalījās kopā ar savu kolēgi Ulfu Ēlundu, kuram Liepājā jau ir bijušas darbu izstādes.
– Te varēja tikties tie cilvēki, kuri strādā tīri teorētiski, un nu viņi varēja izpaust savu otru pusi, strādājot praktiski. Man tā bija iespēja strādāt nevis ar prātu, bet ar sirdi, bez sasprindzinājuma un pienākuma nastas. Skatoties uz citu dalībnieku darbiem, kuru autori ir profesionāli mākslinieki, varu tikai teikt, ka tie ir fantastiski. – sacīja viesis no Zviedrijas, parādot tepat netālu, Siena tirgū, tapušos akrila tehnikā darinātos darbus, uz kuriem attēlota pati senākā apbūve – necilie koka namiņi.
Simpozija dalībnieki atzina, ka iegūta gan jauna pieredze, gan bijusi iespēja satikties bijušajiem pasniedzējiem un bijušajiem audzēkņiem, jo viņus visus saista viena kopīga lieta – māksla un pedagoģija.