Mākslinieku gēns uzvar jau trešajā paaudzē
Jaunās tērpu dizaineres LĪNAS FREIMANES darba kabinets ir senatnīgā namā F. Brīvzemnieka ielā 58, kas, kā noskaidrojuši tagadējie saimnieki, celts tālajā 18. gadsimtā. Ēka elpo senatni, bet līdzās meitenei ir viņas dzimtas – Eltermaņu un Freimaņu – atstātais radošais mantojums. Līna ar to arī bagāta – ne ar mantisko, bet garīgo mantojumu.
Pie telpas galējās sienas ir jaunās mākslinieces vecmāmiņas Annas Eltermanes gobelēns, pretī logiem – vectēva gleznotāja Jāņa Eltermaņa glezna. Vēl zem koka griestiem glabājas Annas un Jāņa Eltermaņu meitu darbi. Līnas tantes Zanes keramika un mammas Lienes ādas plastikas darbi, krāsaini adījumi. Savukārt telpu dizainu līdzās senajam skapim, spogulim un lādei lieliski papildina Līnas tēta, mākslas maģistra Ērika Freimaņa veidotais kamīns.
Telpas iekārtojums atbilstošs savam nosaukumam “Mākslas lāde”. Tajā ne tikai uz vietas top jauni darbi, bet no šīs lādes ikkatrs ienācējs var pasmelties idejas, ieraudzīt Eltermaņu dzimtas darinājumus un parunāt ar mākslinieci trešajā paaudzē – Līnu.
Līna atzīst, ka pusaudžu gados viņas gars pretojās, sak, lai nu kas, bet māksliniece es nebūšu. Pietiek, viņa domāja, ar to, ka vecvecāki un vecāki ir radošas profesijas pārstāvji. Ej nu sazini, vai tie bija gēni, kas nākotnes ceļa izvēlē ņēma virsroku, taču pēc pamatskolas beigšanas meitene mācījās Mākslas vidusskolā, kur apguva tērpa dizainera specialitāti.
“Bērnībā es daudz dzīvoju pie vecāsmammas Tadaiķu pagasta “Vecvagaros”, viņa man daudz ko ierādīja un pastāstīja, iemācīja kompozīcijas pamatus. Redzēju, kā vecāmamma auda. Es zīmēju. Lai gan vislabāk man patika staigāt pa mežu,” pastāsta jaunā māksliniece. Pagaidām viņa saimnieko pa “Mākslas lādi”, taču tālākās nākotnes aprises iezīmē tekstilmākslas studijas. Tātad – Līna ies vecāsmātes, pazīstamās tekstilmākslinieces un gobelēnu autores Annas Eltermanes ceļu.
Egona Zīverta foto
Līna Freimane rāda, ka vajag tikai mazliet izdomas un čaklas rokas un gatavs tāds tērps, kāda nevienai citai nebūs.
Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 3. septembra numurā.
#kvards-20110903-10#