Klausītājiem kājās stāvot, ilgstošiem aplausiem skanot, beidzās piektdienas simfoniskās mūzikas vakars Liepājas teātrī. Kopā ar diriģentu Imantu Resni un Liepājas Simfonisko orķestri, Valsts akadēmisko kori “Latvija”, solistēm Jadvigu Rappi un Marinu Tropinu bija izdzīvots dižens un bagāts dzīves romāns skaņās triju stundu garumā. Teiksit, ka par ilgu?

Bet tādas nu reiz ir šīs 19.gadsimta nogales simfoniskās partitūras ar savu pamatīgumu, filozofisko ievirzi, milzīgajiem izpildītāju sastāviem Gustava Mālera, Riharda Štrausa un Antona Bruknera mūzikā. Un šodien, kad visu darām steigā, kad darbs dzen darbu, šāda pamatīga mūzikas deva ir īsti laikā. Vajag apsēsties no dzīves skrējiena, ieklausīties un iedziļināties mūzikā. Mūzikā, kurā dīvainā kārtā, tāpat kā šodien, savijies nopietnais ar grotesko, cēlais ar piezemēto. Un kur gan vēl Mālera mūzikas bagātie, neparastie tembri, dziedošās melodijas, deju un marša ritmi!

Grandiozās ieceres dēļ Gustava Mālera mūzika bija ieinteresējusi daudzus. Klausītāju starpā tovakar redzējām gan Latvijas radio “Klasika” redaktorus, gan Komponistu savienības pārstāvjus. Bija ieradies komponists Romualds Kalsons ar kundzi, dziedātāju Irēnu Kalsoni, vijolnieks profesors Valdis Zariņš ar kundzi, pianisti Ievu Zariņu. Viņi bija ieradušies, lai kopā ar orķestri klausītos arī meitas Ilzes Zariņas spēli, kura tagad ir mūsu orķestra koncertmeistare, un tas ir liels ieguvums mums visiem.

Ar savu trako ideju diriģentam Imantam Resnim bija izdevies aizraut orķestrantus. Darbs pie šīm Mālera simfonijām aizsākās jau pagājušā gada novembrī, bet vēl koncerta dienas rīta mēģinājumā mūziķi gribēja noslīpēt ne vienu vien epizodi, kaut arī diriģents ieteica taupīt spēkus vakaram. Tāpēc, arī izskanot pēdējiem varenajiem akordiem, smaids un gandarījums, aizkustinājums par klausītāju atzinību bija visu mūziķu sejās.

Un tagad dažas viesu domas. Radio “Klasika” redaktors Orests Silabriedis, kurš parasti savos spriedumos ir visai nesaudzīgs, šoreiz bija labvēlīgi noskaņots. To viņš apliecināja arī radio “Klasika” sestdienas rīta raidījumā “Atspere”, nosaucot šo koncertu par karstāko mūzikas jaunumu. O.Silabriedis uzslavēja diriģentu I.Resni, kurš, viņaprāt, tagad esot gatavs vēl lielākam Gustava Mālera mūzikas izaicinājumam – Astotās jeb tūkstoš dalībnieku simfonijas izpildījumam novembrī Rīgā. Koris “Latvija” esot dziedājis kā eņģeļi, bet akustiski, protams, Mālers vislabāk skanēšot Liepājas jaunajā koncertzālē. Savukārt radio “Klasika” redaktore Maruta Rubeze būtu vēlējusies vēl asākus kontrastus 1.simfonijā. Manuprāt, šeit daļēji pie vainas ir teātra akustika. Komponistu savienības priekšsēdētājs Uģis Prauliņš teica: “Man patika jūsu publika – zinoša un uzmanīga, pilnīgi gatava klausīties šādu mūziku. Bet diriģents Imants Resnis pārsteidza ar ārkārtīgu Mālera mūzikas mīlestību, degsmi, diriģenta traktējums mani pārliecināja.”

Arī klausītāji dzīvoja līdzi muzikālajam romānam un tika atalgoti ar nobeiguma “augšāmcelšanās” efektīgo kora dziedājumu: “Ko spēks tavs nevar,/ Var tava ticība!”

Aija Engelmane

Izskanot Gustava Mālera divu pirmo simfoniju lielkoncerta pēdējiem akordiem, gan orķestra māksliniekiem, gan pašam diriģentam Imantam Resnim un poļu kontraltam vēl ir spēka pasmaidīt, jo gandarījums par paveikto ir liels pašiem un klausītājiem. To pašu izjuta arī Valsts akadēmiskais koris “Latvija”  un mūsu skaistais soprāns Marina Tropina, kuri bija izvietojušies teātra balkonā.