Pirmdien tika pasniegta ikgadējā Autortiesību bezgalības balva, ko ieguva autori, kuru darbi pagājušajā gadā tikuši visvairāk izmantoti visdažādākajos veidos. Autortiesību bezgalības balvu pasniedza devīto reizi. Šogad kategorijā “Radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk skanējušais skaņdarbs” balvu saņēma teksta autors un komponists Aigars Grauba par 1988.gada dziesmas “Ziemeļmeita” atdzimšanu, teksta autors Igors Linga un komponists Gvido Linga – par dziesmu “Spārni”, savukārt komponists, eksliepājnieks Mārtiņš Freimanis un teksta autors Lauris Reiniks – par dziesmu “Sirds sadeg neparasti”.

Balvu par pagājušā gada veiksmīgāko debiju – dziesmu “Uzmini nu!” – saņēma mūzikas autors Staņislavs Judins un teksta autors Jānis Strapcāns no grupas “H₂O”.

Par visvairāk skanējušo dziesmu “Vysskaistuoka meitiņa”, to izmantojot radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā, kā arī par līdz šim visvairāk izmantoto latviešu dziesmu mobilo telefonu zvanu toņos Autortiesību bezgalības balvu ieguva teksta autors Aigars Runčis, aranžētājs Ingars Gusāns un mūzikas autore Guntra Kuzmina.

Komponistei Santai Ratniecei pasniedza balvu par visvairāk Latvijā un ārzemēs skanējušo akadēmiskās mūzikas skaņdarbu “sens nacre”. Tas atskaņots Slovēnijā, Kanādā, Igaunijā, Austrālijā, Norvēģijā, Vācijā, kā arī izskanējis 27 pasaules valstu raidstacijās UNESCO Starptautiskās mūzikas padomes rīkotajā kompozīciju konkursā “Rostrum”.

Par visvairāk izpildīto muzikālo darbu bērniem – dziesmu “ABC” no koncertizrādes “Burtu rotaļas” – Autortiesību bezgalības balva tika pasniegta teksta autorei Leontīnei Apšeniecei un mūzikas autoram Atvaram Sirmajam.